Vides pārvaldība ir jauna un starpdisciplināra zinātnes nozare. Tā balstās uz ilgtspējīgas attīstības pārvaldības konceptu, kas ir pamats sabiedrības attīstībai un labākas pārvaldības īstenošanai visos līmeņos, stiprinot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un veicinot globālās ekonomikas, sociālās un vides pārvaldības leģitimitāti, konsekvenci un lietderību. Termins “pārvaldība” ietver plānošanu, organizēšanu, vadīšanu, konsultēšanu, kontrolēšanu un citas darbības atbilstoši mērķiem, lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu un pieņemtu atbilstošu lēmumu. Šajā procesā tiek iesaistīti gan tie, kas jāpārvalda, gan tie, kuri pārvalda. Vides pārvaldībā jēdzienu “vide” apskata dabas vides un sociālās vides mijsakarību un ilgtspējīgas attīstības paradigmas kontekstā. Vide ir daudz plašāks jēdziens nekā daba; tā ietver sociālo, politisko, ekonomisko, reliģisko, kultūras, ekoloģisko, tiesisko, etnisko un citus aspektus, un to var attiecināt gan uz visu apkārtni kopumā, gan uz specifisku tās daļu.
Vides pārvaldība skatāma visos tās pārvaldes vertikālajos līmeņos (vertikālā integrācija) un to mijsakarībā: starptautiskajā (Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), pasaules reģionu, Eiropas Savienības (ES), Baltijas jūras valstu reģionālajā līmenī), nacionālajā, reģionālajā un vietējā pārvaldes jeb pašvaldību līmenī, kā arī katra indivīda un tā mājokļa pārvaldības līmenī, īpaši ievērojot, ka mājoklis kopā ar pārtiku/dzērieniem un personisko mobilitāti dod gandrīz 80 % no visām sabiedriskā patēriņa ietekmēm uz vidi. Savukārt, vides pārvaldības horizontālā integrācija nozīmē, ka vides pārvaldības joma jāskata tiešā un komplementārā mijiedarbībā ar citām tausaimniecības nozarēm. Plašākā kontekstā to var raksturot ar ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, sociālo un kultūras dimensiju. Tas akcentē nepieciešamību ne tikai attīstīt vides nozari un tās pārvaldību, bet arī imperatīvi integrēt vides pārvaldību citās nozarēs.