Šaurā nozīmē kvantitatīvās metodes socioloģijā aptver pētījumam nepieciešamo datu ieguves procedūras izvēli un pamatojumu; plašā nozīmē – arī izlases noteikšanu un aprēķināšanu un iegūto datu analīzi. Kvantitatīvās metodes socioloģijā iekļaujas pozitīvisma paradigmā. Pozitīvismā tiek uzskatīts, ka realitāte pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas, un tiek akcentēts realitātes objektīvas, no vērtējuma spriedumiem brīvas izpētes svarīgums. Socioloģijai un citām sociālajām zinātnēm ir kopīgas metodes, taču tās lieto dažādi. Metožu lietojumu nosaka attiecīgās zinātnes izpētes objekts un vajadzības. Piemēram, psiholoģijā izplatītāks ir eksperiments, bet socioloģijā – aptaujas.
Kvantitatīvo metožu lietojums paredz, ka datiem jābūt saskaitāmiem, izmērāmiem vai vismaz skaitliski kodējamiem, lai tos varētu ievākt par pietiekami lielu novēroto gadījumu (piemēram, indivīdu) skaitu. Šis nosacījums ir spēkā arī iegūto datu apkopošanai, analīzei un secinājumiem. Datu vienība, kas atbilst pētāmā objekta vienībai (piemēram, indivīdam), ir gadījums, bet datu vienība, kas atbilst kādai gadījuma izzināmai, mērāmai pazīmei (dzimums, vecums u. c.), ir mainīgais. Svarīgākais mainīgā raksturlielums ir tā mērīšanas skala – kritērijs, kuru 1946. gadā izveidoja amerikāņu psihologs Stenlijs Smits-Stīvenss (Stanley Smith Stevens). Nominālā skala ir mainīgajiem, kas atbilst kādai kvalitatīvai, neranžējamai pazīmei, piemēram, dzimumam, tautībai vai partejiskai piederībai. Ordinālā (arī – rangu, kārtas) skala ir mainīgajiem, kuru vērtības ir ranžējamas no mazākās uz lielāko, taču neļauj tām noteikt matemātisku starpību. Rangu skalas mainīgā klasisks piemērs ir respondenta atbilde uz jautājumu par piekrišanu kādam apgalvojumam (“pilnīgi piekrītu”, “drīzāk piekrītu”, “drīzāk nepiekrītu” un “pilnīgi nepiekrītu”). Intervāla skalas mainīgie ļauj noteikt un salīdzināt mainīgā vērtības, brīvi izvēloties mērvienību un atskaites punktu. Šādas skalas piemērs ir respondenta vecums pilnos gados. Attiecību skala no intervāla skalas atšķiras ar objektīvi nosakāmu atskaites punktu jeb nullpunktu un iespējām izrēķināt attiecības starp dažādām mainīgā vērtībām, nosakot, cik reizes viena vērtība ir lielāka vai mazāka par otru; attiecību skalā varētu mērīt tādus mainīgos kā indivīda ikmēneša ienākumi. Socioloģijā izplatītākie ir nominālās un rangu skalas mainīgie.