Kvalitatīvā pieeja uzsver indivīda ikdienas dzīves izpētes nozīmīgumu, tā paredz fenomena izpēti tā dabiskajā vidē, īpašu uzmanību pievēršot konteksta izpētei. Metode sniedz iespējas aptvert indivīdu dzīves daudzveidīgumu un unikalitāti.
Kvalitatīvās metodes ir kā informācijas vākšanas, tā datu analīzes metodes. Kvalitatīvajam pētījumam raksturīgi, ka gan datu vākšana, gan analīze tiek veikta, saglabājot ciešu saikni ar kontekstu. Galvenās informācijas vākšanas metodes: padziļinātās intervijas (strukturēta/ nestrukturēta saruna ar noteiktu izpētes mērķi), fokusa grupas (grupas diskusijas, kurās moderatora vadībā pēc noteikta plāna diskutē cilvēki, kuriem ir personīga pieredze pētāmajā jautājumā), līdzdalības novērojums (pētnieks slēpti vai atklāti iekļaujas kādas grupas darbībā, novēro to, veic piezīmes, analizē), gadījuma izpēte (akcents uz noteikta fenomena izpēti, izmantojot dažādas informācijas vākšanas metodes). Biežāk izmantotās datu analīzes metodes: datos pamatotā teorija (grounded theory), kad, pielietojot noteiktas teksta analīzes (kodēšanas) metodes, tiek ģenerēta teorija; naratīva analīze (cilvēka iekšējās pasaules izpēte, balstoties uz tā stāstījumu par savu dzīvi un pieredzi); fenomenoloģisks pētījums (indivīdu pieredzes izpēte attiecībā pret kādu fenomenu); rīcības pētījums (jautājuma socioloģiska izpēte, ierosinot rīcību); diskursa analīze (pēta tekstu kā sociālu praksi ‒ kā tas tiek radīts, izplatīts un uztverts), sarunu analīze (analizē metodes, ko pielieto sarunu dalībnieki, lai panāktu noteiktu rezultātu); etnogrāfiska pētījuma pieeja (subkultūras socioloģiska izpēte).