Gadījuma analīze tiek plaši pielietota sociālajās zinātnēs, politikā, antropoloģijā, ekonomikā, medicīnā, īpaši tā izplatīta izglītības pētījumos.
Gadījuma analīze tiek pielietota dažādu sociālu fenomenu (indivīdu, grupu, notikumu, vietu, laika posmu, lēmumu, politiku, institūciju u. c.) izpētē to veselumā. Gadījuma analīzē parasti izmanto daudzveidīgus informācijas avotus: intervijas, novērojumus, dokumentus, arhīva materiālus, audio, video ierakstus, fiziskus arhetipus un citus. Gadījuma izpēte var būt vērsta uz viena vai vairāku fenomenu izpēti, salīdzinājumu. Gadījuma izpēte neļauj izdarīt secinājumus, vispārinājumus ārpus izpētes objektiem, par plašāku sociālo parādību loku, taču ļauj atklāt pārmaiņas, iegūt padziļinātu izpratni par kādu notikumu, situāciju, procesu.