Dzimis karaliskajai Karageorgieviču (serbu Карађорђевићи/Karađorđevići) dinastijai tuvu stāvošā bosniešu ģimenē. Studēja jurisprudenci Belgradas Universitātē (Универзитет у Београду), doktors (1956). Serbijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1978). Izdevuma Politike žurnālists (1934–1937), laikraksta Borba (1941–1943) redaktors. Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) valdības informācijas pārvaldes direktors (1947–1950), izdevniecības Borba direktors (1952–1953), Dienvidslāvijas delegācijas loceklis Apvienoto Nāciju Organizācijā (1945) un Parīzes miera konferencē (1946). Dienvidslāvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas (DKP CK) loceklis (1952–1954), Milovana Džilasa (Milovan Djilas) atbalstīšanas dēļ izslēgts no DKP CK. Mācību spēks Belgradas Universitātes (Универзитет у Београду) Filozofijas fakultātē (1954–1955), no 1959. gada – Stokholmas Universitātē (Stockholms Universitet), Oslo Universitātē (Universitas Osloensis), Kopenhāgenas Universitātē (Københavns Universitet), Londonas Universitātē (University of London), Hārvarda Universitātē (Harvard University), Prinstonas Universitātē (Princeton University) un citās universitātēs. Pretkara aktīvists, vadījis filozofa Bērtranda Rasela (Bertrand Arthur William Russell, 3rd Earl Russell) izveidoto Starptautisko kara noziegumu tiesu.
Ievērojams Josipa Broza Tito (horvātu Josip Broz Tito; serbu Броз Тито) biogrāfs. 1953. gadā izdotā grāmata “Tito runā: viņa pašportrets un cīņa ar Staļinu” (Tito speaks: his self-portrait and struggle with Stalin) tulkota 36 valodās. Pētījis arī Otrā pasaules kara laikā Dienvidslāvijas teritorijā pastrādātos kara noziegumus.