Atjaunots 2023. gada 11. februārī
Vaira Gromule

autotransports Latvijā

Saistītie šķirkļi

Autotransports Marijas un Satekles ielās. Rīga, 2018. gads.

Fotogrāfe Ieva Leiniša. Avots: LETA.

Vēsturiskā attīstība

Latvijas teritorijā pirmo automobili ieveda 1896. gadā – Francijā, firmā “Panhart et Levassor” būvētu spēkratu. Kopš 20. gs. sākuma automobiļi plašāk tiek izmantoti personīgām un uzņēmējdarbības vajadzībām. Vidzemes guberņas pārvaldē 1901. gadā tika saņemts pirmais lūgums ierīkot Rīgā regulāru automobiļu satiksmi pasažieru pārvadāšanai četros maršrutos. Lūgums tika noraidīts. Rīgā 1907. gadā atļautus taksometra pārvadājumus uzsāka inženieris Eižens Feitelbergs ar trīs trīsvietīgiem automobiļiem “Cyklonette”.

Autobusu satiksmes ierīkošana Rīgā saistāma ar uzņēmēja Karla Heika vārdu, kurš satiksmes uzturēšanai izmantoja Krievijas–Baltijas vagonu rūpnīcā 1913. gadā izgatavoto 35 zirgspēku (ZS) jaudīgo autobusu, modeļa nosaukums – “Russo-Balt M”.

1910. gada beigās visā Vidzemes guberņā, ieskaitot Rīgu, bijuši 88 dažāda tipa automobiļi. 20. gs. 1. pusē Latvijā arvien vairāk sāka izmantot automobiļus (1. tabula). Pasažieru pārvadājumu izaugsmi raksturo automobiļu satiksmes līniju pieaugums.

1. tabula. Automobiļu skaits 1930. un 1939. gadā

	1930. gads	1939. gads
Personu vieglie automobiļi	1677	3399
Autobusi	273	342
Preču (smagie) automobiļi	1025	2945
Visi automobiļi kopā	2975	6686

Avots: Latvijas statistikas gadagrāmata, 1929. gads. Rīga, 1930.

Latvijas statistikas gadagrāmata, 1938. gads. Rīga, 1939.

Autores veidota.

Kravu un pasažieru autopārvadājumi radīja konkurenci Latvijas dzelzceļa pārvadājumiem, taču arī Dzelzceļa virsvalde sāka izmantot autotransportu. 1939. gadā Dzelzceļa virsvalde ekspluatēja 16 autolīnijas 686 km kopgarumā, izmantojot 39 autobusus un 40 preču automobiļus preču piegādei.

Lielākie uzņēmumi pasažieru pārvadājumos bija: a/s “Autosatiksme” (1923), a/s “Latbus” (1929), a/s “Autoriņķis” (1930). Valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem organizēja Dzelzceļa virsvalde un Pasta un telegrāfa departaments.

Padomju okupācijas laikā, 1944. gadā, sākās koplietošanas un sabiedriskā autotransporta izveide, kad ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Tautas komisāru padomes lēmumu tika nodibināta Autotransporta galvenā pārvalde. Tika izveidotas pirmās autobāzes Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 4, kā arī autokolonna Nr. 10. 1946. gadā autobāzes pārdēvēja par autotransporta kantoriem (ATK).

Maskavā 1952. gada beigās nodibināja koprepublikānisko Autotransporta ministriju, un Latvijā šādu ministriju uz Autotransporta galvenās pārvaldes bāzes izveidoja 1952. gadā, bet 1953. gadā to pārveidoja par LPSR Autotransporta un šoseju ministriju.

1964. gadā ATK darbojās visos rajonu centros, vēlāk uzņēmumus pārdēvēja par autotransporta uzņēmumiem (ATU) un autokombinātiem (AK). Kravu pārvadājumus veica arī resoru un kooperatīvu autotransports, šai periodā būtiski pieauga reģistrēto automobiļu skaits.

2. tabula. Automobiļu skaits (1965.–1990. gads, gada beigās)

Gads	Visi automobiļi	Tai skaitā
		kravas	pikapi un furgoni uz vieglo automobiļu šasijas	autobusi	vieglie	speciālie
1965	67 740	31 888	1252	2585	26 984	5031
1975	161 099	46 259	3403	6518	91 181	13 738
1985	311 267	54 746	6640	10 157	214 514	25 210
1990	385 949	59 965	7308	11 722	282 688	24 266

Avots: Transports un sakari, statistisko datu krājums. Rīga, 1991.

Autores veidota.

1991. gadā Latvijā darbojās 36 koplietošanas transporta valsts uzņēmumi, nozīmīgākie: “Gaita”, “Latinterauto”, “Ventspils auto”, Valsts Rēzeknes autotransporta uzņēmums, “Cata”, “Rīgas autobusu parks”, “Daugavpils autobusu parks”.

Nozares raksturojums mūsdienās, īpatsvars valsts tautsaimniecībā, nozares sasniegumi un nozīmīgākie uzņēmumi

Mūsdienās Latvijā Autopārvadājumu likums reglamentē tiesiskās attiecības starp pārvadātāju, kas pasažieru un kravas pārvadājumus ar autotransporta līdzekļiem veic kā profesionālu darbību, un nosūtītāju, saņēmēju vai pasažieri.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nosaka institūciju kompetenci sabiedriskā transporta jomā, kārtību, kādā tiek piešķirtas tiesības pārvadātājam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, nepieciešamā finansējuma avotus un finansēšanas principus. Nozares darbības regulējumā būtiska nozīme ir saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulām.

Valsts politiku un pārvaldi autotransporta jomā īsteno Satiksmes ministrija. Atsevišķas funkcijas pilda VSIA “Autotransporta direkcija”. Transporta politika tiek plānota, ievērojot cilvēku un ekonomikas vajadzības, vienlaikus ņemot vērā līdzsvarotu valsts teritorijas attīstību. Saglabājot sabiedriskā transporta pieejamību visām iedzīvotāju kategorijām, 2017. gadā 97 % ir nodrošināti vismaz divi sabiedriskā transporta reisi dienā, kas savieno bijušo pagastu administratīvos centrus ar novada centru, un pilnīgi visi novadi savienoti ar reģiona centru vai galvaspilsētu. 2015. gada beigās autobusu regulārās satiksmes maršrutu skaits bija 1407, autobusu maršrutu kopgarums – 85 270 km, kopā gadā pārvadāti 145,7 mlj pasažieru, pasažieru apgrozība bija 2314,2 mlj pasažierkilometru un viena pasažiera vidējais brauciena attālums pilsētas nozīmes maršrutos – 10 km, reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos – 17 km, reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos – 67 km.

Starptautiskās satiksmes maršrutu autobusos 2015. gadā pārvadāti 209 000 pasažieru, viena pasažiera vidējais brauciena attālums bija 291 km. Starptautiskā autobusu satiksme savieno Rīgu ar 16 valstīm. Pasažieru pārvadājumos būtiski pieaugusi personīgo transporta līdzekļu izmantošana, tāpēc samazinās pieprasījums pēc sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem. 2015. gada beigās 90,2 % no vieglajiem automobiļiem bija iedzīvotāju personīgajā īpašumā. Periodā no 1990. gada līdz 2015. gadam iedzīvotāju personīgajā īpašumā esošo vieglo automobiļu skaits pieauga 2,3 reizes.

Autotransporta kravu pārvadājumus pēc pārvadājuma veida dala pašpārvadājumos (kravas tiek pārvadātas juridisku vai fizisku personu vajadzībām) un komercpārvadājumos (kravas tiek pārvadātas par samaksu). 2015. gadā pašpārvadājumi bija 27 %, komercpārvadājumi – 73 % no kopējiem pārvadājumiem. Autotransporta kravu pārvadājumi 21. gs. sākumā nedaudz pieaug.

3. tabula. Kravu pārvadājumi un kravu apgrozība ar autotransportu pa satiksmes veidiem

Pārvadātās kravas, tūkstotis tonnu (tk t)				Kravu apgrozība, miljons tonnkilometru (mlj t-km)
Gads	pavisam	iekšzemes satiksme	starptautiskā satiksmē	pavisam	iekšzemes satiksme	starptautiskā satiksmē
1997	25 169	23 500	1669	3352	1188	2167
2000	32 911	30 926	1985	4789	1484	3304
2005	51 525	46 633	4892	8547	2767	5780
2010	46 809	39 209	7600	100 590	2561	8029
2015	62 569	48 517	14 052	14 690	2753	11 937

Avots: Transports Latvijā 2016, statistisko datu krājums. Rīga, 2016.

Apsekojumam par kravu pārvadājumiem ar autotransportu – 10 gadi. Rīga, 2007.

Autores veidota.

2015. gadā pārvadāti 62,6 mlj t kravu, kas bija 50,9 % no visiem kravu pārvadājumiem galvenajos transporta veidos. 2015. gadā 22,5 % no kravu autopārvadājumiem bija starptautiskie pārvadājumi. Galvenie eksporta pārvadājumi bija uz Igauniju (21,1 %), Lietuvu (19,3 %), Krieviju (13,9 %), Vāciju (12,4 %). Importa kravu pārvadājumi bija no Lietuvas (23,7 %), Igaunijas (22,1 %), Vācijas (8,4 %), Krievijas (8,1 %). Kravu apgrozība 2015. gadā bija 14 690 mlj t-km, iekšzemes satiksmē – 2753 mlj t-km, starptautiskajā satiksmē – 11 937 mlj t-km.

2015. gadā kravu autopārvadātājiem tika izsniegtas 89 434 vienreizējās starptautisko pārvadājumu atļaujas, 242 autopārvadātājiem piešķirtas Eiropas Transporta ministru konferences atļaujas.

Transporta nozarē autopārvadājumu uzņēmumu skaits ir vislielākais, pārsvarā mazie un vidējie uzņēmumi. 2015. gadā autopārvadājumu uzņēmumu skaits ar apgrozījumu virs 145 000 eiro bija 1539, kuri nodarbināja 35 600 darbinieku.

Juridisku un fizisku personu īpašumā 2015. gada beigās bija 85 998 kravas transportlīdzekļi, 4797 autobusi, 679 048 vieglās automašīnas, no tiem jauni, pirmoreiz reģistrēti transportlīdzekļi – 3878 kravas transportlīdzekļi, 255 autobusi, 14 130 vieglās automašīnas.

4. tabula. Reģistrēto automobiļu sadalījums pēc vecuma un degvielas veida 2015. gada beigās

	Kravas automobiļi (t. sk. vilcēji)	Autobusi	Vieglie automobiļi
Kopā	85 998	4797	679 048
pēc vecuma:
līdz 5 gadiem	17 499	945	57 432
6–10 gadi	19 218	846	126 886
11–20 gadi	34 873	21 66	345 111
21 gads un vairāk	14 408	840	149 619
pēc degvielas veida:
benzīns	4330	44	287 289
dīzeļdegviela	79 574	4737	337 453
benzīns un gāze	2012	13	54 062
gāze	31	-	16
elektrība	7	-	211
cits	44	3	17

Avots: Transports Latvijā 2016, statistisko datu krājums. Rīga, 2016.

Autores veidota.

Autotransporta nozares attīstībai būtiska ir transporta infrastruktūra un satiksmes organizācija. 2015. gadā valsts autoceļu garums bija 20 100 km, pašvaldību – 30 200 km. To stāvoklis būtiski jāuzlabo. Autotransports rada vairāk nekā 70 % no transporta radītajām siltumefekta gāzu emisijām un ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem. Nozares aktualitāte – mazemisiju un bezemisiju autotransporta izmantošana, pārejot uz alternatīvu degvielu. 2017. gadā starptautiskos pārvadājumos (ar tiesībām veikt iekšzemes pārvadājumus) tika izmantoti 15 717 kravas transportlīdzekļi, to sadalījums pa ekoloģiskajām klasēm: EURO 0 –EUROII (22 %), EUROIII (12 %), EUROIV (6 %), EUROV(34 %), EUROVI (26 %).

Palielinās informācijas tehnoloģiju izmantošana autotransporta darbības organizācijā un transportlīdzekļos. Īpaši nozīmīgas ir inteliģentas transporta sistēmas, lai sabiedriskajā transportā nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumu – “mobilitāte kā serviss”, uzlabojot pasažieru informācijas un biļešu tirdzniecības sistēmu izveidi interneta vidē.

Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas elektromobilis. 2016. gads.

Fotogrāfs Edijs Pālens. Avots: LETA.

Atbilstoši Eiropas Padomes Regulai Nr.181/2011 tiek nodrošināta pakalpojumu pieejamība pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Rīga, 2013. gads.

Fotogrāfs Egons Ansbergs. Avots: F/64 Photo Agency.

Nozīmīgākās organizācijas

Nozarē darbojas vairākas asociācijas. Nozīmīga ir Latvijas starptautisko autopārvadājumu asociācija “Latvijas auto” (dibināta 23.03.1990.; kopš 2005. gada – Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”; 2017. gadā – 416 biedri). Kopš 1992. gada “Latvijas auto” ir Starptautiskās Autopārvadātāju savienības (International Road Transport Union) īstenais biedrs. 16.03.1993. Latvijas Republika pievienojās TIR Konvencijai (Customs Convention on the International Transport of Goods Under Cover of TIR Carnets, TIR Convention). Pēc valdības pilnvarojuma “Latvijas auto” izsniedz TIR karnetes Latvijā un uzņemas garantijas un saistības starptautiskajā garantiju ķēdē. Asociācija izdeva žurnālu “Latvijas Auto” (2001–2007). Vēl darbojas Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācija (dibināta 1993. gadā; kopš 2005. gada – Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija; 2017. gadā – 43 uzņēmumi) un Latvijas autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (dibināta 2010. gadā, apvienoja 10 uzņēmumus). Nozares darbiniekus apvieno arodbiedrība LAKRS (dibināta 1990. gadā; kopš 2007. gada – Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS; 2017. gadā – ap 4000 biedru).

Multivide

Autotransports Marijas un Satekles ielās. Rīga, 2018. gads.

Fotogrāfe Ieva Leiniša. Avots: LETA.

Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas elektromobilis. 2016. gads.

Fotogrāfs Edijs Pālens. Avots: LETA.

Atbilstoši Eiropas Padomes Regulai Nr.181/2011 tiek nodrošināta pakalpojumu pieejamība pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Rīga, 2013. gads.

Fotogrāfs Egons Ansbergs. Avots: F/64 Photo Agency.

autotransports Latvijā

Saistītie šķirkļi

Autotransports Marijas un Satekles ielās. Rīga, 2018. gads.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas elektromobilis. 2016. gads.

Atbilstoši Eiropas Padomes Regulai Nr.181/2011 tiek nodrošināta pakalpojumu pieejamība pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Rīga, 2013. gads.

Multivide

Autora ieteiktie papildu resursi

autotransports Latvijā

Saistītie šķirkļi

Autotransports Marijas un Satekles ielās. Rīga, 2018. gads.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas elektromobilis. 2016. gads.

Atbilstoši Eiropas Padomes Regulai Nr.181/2011 tiek nodrošināta pakalpojumu pieejamība pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Rīga, 2013. gads.

Multivide

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra