Šķirams vecais Helsinku slengs (vanha slangi, 19. gs. beigas–20. gs. 50. gadi) no jaunā Helsinku slenga (uudempi slangi, no 20. gs. 50. gadiem līdz mūsdienām). Nereti, runājot par abiem slengiem, tiek lietota atšķirīga terminoloģija – vecais slengs tiek dēvēts par Stadin slangi (Stadi kā īpašvārds slengā nozīmē ‘Helsinki’, sugasvārds stadi tiek lietots ar nozīmi ‘pilsēta’), savukārt jaunais slengs – par Helsingin slangi (‘Helsinku slengs’), tomēr konsekvences šajā lietojumā nav.
Helsinku slengs
somu valodas reģionālais paveids un sociolekts, kas tiek lietots Helsinkos un to reģionā
Saistītie šķirkļi
Satīriskā izdevuma Tuulispää (Brāzma) vāks. 1913. gads.
Satura rādītājs
Sociolingvistiskais statuss
Helsinku slengs ir reģionāls somu sarunvalodas variants. Vecais Helsinku slengs dažādu iezīmju dēļ spēcīgi atšķīrās gan no literārās somu valodas, gan no tās dialektiem, un sākotnēji to savstarpējai saziņai izmantoja dažādās valodās runājošu strādnieku bērni. Lai arī tradicionāli dēvēts par slengu, tas ir vērtējams kā sociolekts – to lietoja strādnieku rajonos, un augstākos sabiedrības slāņos to sākotnēji uzskatīja par zema prestiža saziņas formu. Reizēm vecais slengs tiek raksturots kā atsevišķa valoda vai pidžinvalodai līdzīgs valodas paveids.
Mūsdienās Helsinku slengs izpaužas kā jauniešu lietots valodas paveids, kas tuvinās vispārlietotajai somu sarunvalodai un daudz vairāk atbilst izpratnei par slengu. Ne vecajam, ne jaunajam Helsinku slengam nav oficiāla statusa.
Mūsdienās par Helsinku slenga uzturēšanu un popularizēšanu rūpējas Helsinku slenga biedrība (Stadin slangi ry), kurā šobrīd ir ap 3000 biedru.
Datu par kopējo Helsinku slenga runātāju skaitu nav.
Alfabēts
Helsinku slengā tiek lietots somu valodas alfabēts. Tajā ir šādi burti: a, b, c, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m, n, o, p, q, r, s (š), t, u, v, w, x, y, z (ž) å, ä, ö.
Svarīgākās fonētiskās, fonoloģiskās, morfonoloģiskās iezīmes
Helsinku slengā pastāv visi somu valodā esošie patskaņi un līdzskaņi. Tajā bieži sastopami līdzskaņi /b, g, f, š/, kuri somu valodas līdzskaņu sistēmā vēl nav nostiprinājušies un literārajā valodā sastopami vienīgi aizguvumos.
Līdzskaņi /b/, /g/ un /f/ Helsinku slengā sastopami arī dubultoti. No tiem /b/ un /g/ mūsdienās vairs nav tik plaši sastopami kā vecajā Helsinku slengā, īpaši samazinājies ir to dubultojumu lietojums.
Līdzskanis /d/, kurš literārajā somu valodā parādās tikai locījumos ar vājo pakāpi, ja stiprajā pakāpē ir līdzskanis /t/, Helsinku slengā parādās arī citās pozīcijās.
Līdzskanis /š/ bija sastopams vecajā Helsinku slengā, turklāt tas bieži tika lietots savienojumā ar /t/ (/tš/). Mūsdienās līdzskaņu savienojumu /tš/ ir aizstājis /ts/.
Helsinku slengam tipiski ir arī divu un trīs līdzskaņu savienojumi vārdu sākumā. Dažādu somu literārajai valodai neraksturīgu līdzskaņu un to savienojumu izmantojums ir arī viens no sinonīmu veidošanas paņēmieniem Helsinku slengā. Piemēram, vārdam rigi (somu valodā puku ‘tērps’) ir 20 dažādu variantu: riggi, rigi, riki, brigi, briki, drigi, driki, krigi, prigi, priki, trigi, triki, frigi, sbrigi, sprigi, spriki, skrigi, skriki, strigi un striki.
Atšķirībā no literārās somu valodas, vecajā Helsinku slengā netiek ievērota patskaņu harmonija, un vienā vārdā atrodami gan priekšējās rindas patskaņi /ä, ö, y/, gan pakaļējās rindas patskaņi /a, o, u/.
Svarīgākās gramatiskās iezīmes
Jaunais Helsinku slengs visos valodas līmeņos ir tuvinājies vispārlietotajai somu sarunvalodai, taču vecajā Helsinku slengā sastopamas vairākas specifiskas iezīmes.
Atšķirībā no somu literārās valodas, kurā jautājamā vārda “vai?” funkciju pilda piedēklis -ko, slengā tiek izmantots piedēklis -ks. Nereti jautājumu izsaka, piedēkli sapludinot ar tam sekojošu vietniekvārdu vai arī piedēkli atmetot pavisam un tā vietā izlīdzoties ar vārdu secības maiņu.
Somu literārajā valodā pastāv arī dažādi citi piedēkļi, kas var funkcionēt kā saikļi vai partikulas, taču slengā sastopamajiem piedēkļiem, kā -ari, -is, -ka, -tas u. c. nereti nav tādu funkciju – tie tiek lietoti, lai darinātu jaunus slengismus un to sinonīmus.
Helsinku slengā atšķiras to darbības vārdu formas, kuriem somu literārajā valodā ir galotne -ta vai -tä: slengā tiem nenoteiksmē ir galotne -aa vai -ää, savukārt vienskaitļa 2. personas pavēles izteiksmē literārajā valodā esošā garā patskaņa vietā parādās īsais patskanis -a vai -ä.
Īsa vēsture
Helsinku slenga attīstība dalāma vairākos posmos: slenga izveidošanās (1890–1919), slenga “zelta laikmets” (1920–1949), vispārlietotais skolēnu slengs (1950–1975), jauniešu slengs (1976–). Sākotnējais Helsinku slengs jeb tā dēvētais vecais slengs krietni atšķiras no mūsdienās lietotā. Iemesls tam ir gan paaudžu, gan apstākļu maiņa.
Helsinku slenga aizsākumi meklējami 19. gs. un 20. gs. mijā. To ietekmēja industrializācija un Helsinku straujā izaugsme. Īsā laikā pilsētas iedzīvotāju skaits daudzkāršojās – no lauku reģioniem iebraucot strādniekiem un viņu ģimenēm, tas pieauga no aptuveni 32 000 iedzīvotāju 1870. gadā līdz gandrīz 140 000 iedzīvotāju 1910. gadā. Vienlaikus mainījās arī valodas situācija – 1870. gadā līdz tam zviedrvalodīgajā galvaspilsētā somu valoda bija dzimtā vien 25,9 % iedzīvotāju, savukārt 1910. gadā somu valodas kā dzimtās valodas runātāju bija jau 59,2 %. Līdztekus Helsinkos izveidojās strādnieku rajoni, kuros vienuviet mitinājās dažādu dzimto valodu runātāji.
Šo apstākļu ietekmē strādnieku bērnu vidū izveidojās jauna, gan zviedru, gan somu valodas runātājiem saprotama saziņas forma – valodu hibrīds, kurā līdzās pārveidotām somu valodas formām ieplūda bagātīgs skaits dažādu zviedru valodas aizguvumu, kas veidoja pat trīs ceturtdaļas vecā Helsinku slenga leksikas, kā arī aizguvumi no krievu valodas. Bija skaidra slenga lietotāju demogrāfija – tajā runāja zēni un jauni vīrieši. Šādā formā vecais Helsinku slengs saglabājās līdz pat 20. gs. 40. gadiem, taču pamazām mainījās tā nozīme un lietotāju grupas – sākotnēji slengs vienoja dažādu valodu runātājus, savukārt 20. gs. pirmajās desmitgadēs to savstarpējai saziņai sāka lietot arī somu valodas kā dzimtās valodas runātāji.
Situācija mainījās Otrā pasaules kara laikā. Jaunie vīrieši, kas bija galvenie slenga lietotāji, devās karā, līdz ar to slenga lietojums pilsētā krasi samazinājās. Vienlaikus sāka parādīties amerikāņu kultūras ietekme, kas sevišķi spilgti izpaudās jauniešu vidū, kuru valodā sāka ienākt pārsomiskoti anglicismi. Līdz ar to 20. gs. vidū slengs vairs nebija strādnieku saziņas valoda, bet gan bija kļuvis par neviendabīgu un strauji mainīgu jauniešu sarunvalodu, kurā bija gan īpatnējas somu valodas formas, gan zviedru, gan angļu valodas aizguvumi. Mūsdienās globalizācijas un imigrācijas procesu rezultātā slengā ieplūst arī citas valodas, kā arābu, somāliešu un citas.
Vecais strādnieku slengs rakstos pirmo reizi parādījās 20. gs. sākumā divos satīriskos izdevumos – Kurikka (‘Vāle’) un Tuulispää (‘Brāzma’). Pamazām to sāka izmantot arī literāros darbos, līdz 20. gs. 60. gados slenga loma literatūrā nostiprinājās. Lielu ievērību guva Penti Sārikoski (Pentti Saarikoski) tulkojums Džeroma Deivida Selindžera (Jerome David Salinger) romānam “Uz kraujas rudzu laukā” (Catcher in the Rye, 1951; P. Sārikoski tulkojumā Sieppari ruispellossa, 1961), kas bija pilnībā tulkots slengā un sarunvalodā. Arī mūsdienās slengs parādās gan literatūrā, gan dziesmu tekstos un citur. No 2009. līdz 2017. gadam arī Helsinku satiksmes plānotājā bija iespējams izvēlēties slengu līdztekus somu, zviedru un angļu valodai.
Gan vecajā, gan jaunajā Helsinku slengā aizvien ir daudz materiāla pētniecībai – raksti par slengu regulāri tiek publicēti, piemēram, Vietējo valodu centra (Kotimaisten kielten keskus) žurnālā Kielikello un Vietējo valodu biedrības (Kotikielen seura) izdevumā Virittäjä. 2017. gadā iznācis 6. pārstrādātais Heiki Paunonena (Heikki Paunonen) un Marjatas Paunonenas (Marjatta Paunonen) sastādītās Lielās Helsinku slenga vārdnīcas (Tsennaaks Stadii, bonjaaks slangii. Stadin slangin suursanakirja) izdevums.
Multivide
Satīriskā izdevuma Tuulispää (Brāzma) vāks. 1913. gads.