Romāns balstās gan uz tradicionālās kultūras estētisko valodu (tradicionālajām operām un dzejas rindām), gan klejojumu laikā gūtajiem iespaidiem (skatiem, aromātiem un skaņām). Autors meistarīgi apvieno gūtos iespaidus, liekot šai mierpilnajai vietai atdzīvoties.
Darbs stāsta par pilsētiņu, kura atrodas ļoti tālu no ārpasaules, un nokļūšana līdz tai var būt arī briesmu pilna – krāces upē, laupītāju uzbrukumi tirgotājiem un citi šķēršļi. Ar īpašu uzmanību izveidoti visi romāna tēli: vecais pārcēlājs, viņa mazmeita Cui Cui (翠翠, Cuì Cuì), abi brāļi Nuosuns (傩送, Nuó Sòng) un Tieņbao (天保, Tiān Bǎo), kā arī viņu tēvs Šuņ Šuņs (顺顺, Shùn Shùn). Varoņi simbolizē vienkāršību, pieticību, mieru, labestību un laimi. Tie dzīvo tālu no pilsētas augstā klintī baltas pagodas pakājē. Romāna norises vietai – kalnam, upei un pagodai – ir kosmogoniska nozīme, kas cieši saistīta ar filozofiski–reliģiskajiem daoisma (道教, Dàojiào) principiem par dabisko pasaules ritējumu. Upes simbols, kas caurvij visu romānu, ir attiecināms uz laika ritējumu bezgalībā, kā arī cilvēka attīrīšanos no visa pasaulīgā. Visā darbā ir jūtams liriski muzikāls dabas – putnu, ūdens, bambusa biržu un kukaiņu – dziedājums. Arī romāna varoņi – Tieņbao un Nuosuns – ar mjao tautas dziesmām cenšas iekarot Cui Cui sirdi. Tēliem Š. Cunveņa daiļradē ir atvēlēta īpaša vieta, piemēram, Šuņ Šuņa prototips ir viens no autora tēvočiem. Savukārt galvenās varones Cui Cui prototips ir meitene, kura strādāja vilnas izstrādājumu veikalā un kuru autors ieraudzīja, kad devās klejojumos Hunaņas provincē. Romānā Cui Cui ir visa skaistā ideāls. Savās esejās autors bieži vien piemin trīs sievietes: savu studenti un vēlāk sievu Džan Džaohe (张兆和, Zhāng Zhàohé), rakstnieci Din Linu (丁玲, Dīng Líng) un ideālo Cui Cui tēlu. Paralēli utopijas atainojumam romānā tiek aprakstītas traģēdijas, piemēram, Cui Cui mātes un tēva traģiskā bojāeja tieši pēc viņas piedzimšanas, viņas vecātēva pēkšņā nāve un Šuņ Šuņa dēla bojāeja, noslīkstot upē. Pēc autora domām, dzīve saskaņā ar dabu (自然, Zìrán) un darba prieku ir nepieciešama arī mūsdienās.