TÄs raÅ”anÄs saistÄ«ta ar nepiecieÅ”amÄ«bu paplaÅ”inÄt komunikÄcijas procesu izpratni, iekļaujot to vÄrtÄjumÄ ne tikai informÄcijas avotu (vÄstÄ«tÄjs, komunikators) un vÄstÄ«jumu ietekmi, bet izvÄrtÄjot arÄ« auditorijas lomu. Teoriju 1969. gadÄ izveidoja viens no komunikÄcijas pÄtÄ«jumu pamatlicÄjiem Elihu Kacs (Elihu Katz), kurÅ” nomainÄ«ja masu komunikÄcijas pÄtÄ«jumos dominÄjoÅ”o jautÄjumu āko mediji dara ar cilvÄkiem?ā (tÄ uzmanÄ«bas centrÄ ir mediju satura ietekme) pret jautÄjumu āko cilvÄki dara ar medijiem?ā.
Mediju lietojuma un apmierinÄjuma teorijas autori E. Kacs, Džejs Blamlers (Jay Blumler) un Maikls GureviÄs (Michael Gurevitch) pÄrskatÄ«ja iepriekÅ”ÄjÄs hipotÄzes, kuras auditoriju skaidroja kÄ pasÄ«vu vÄstÄ«juma saÅÄmÄju, kas ir vairÄk vai mazÄk bezspÄcÄ«ga pret mediju satura ietekmi. Teorija parÄda, ka cilvÄki ir aktÄ«vi mediju lietotÄji un izvÄlas, kÄ un kur lietot medijus, lai apmierinÄtu savas vajadzÄ«bas.
Teorija pamato, ka mediju lietojuma procesÄ pati auditorija, nevis medijs noŔķir informÄcijas avotus pÄc to nozÄ«mes un izmantojuma informÄcijas iegūŔanas procesÄ. Auditorijas aktivitÄte ir galvenais Ŕīs teorijas pieÅÄmums. AktivitÄte teorijas autoru skatÄ«jumÄ ir saistÄ«ta gan ar paÅ”u mediju lietojuma faktu, gan ar satura izvÄli. CilvÄki ir aktÄ«vi un mÄrÄ·tiecÄ«gi komunikÄcijas dalÄ«bnieki, indivÄ«du komunikatÄ«vo uzvedÄ«bu ietekmÄ vairÄki sociÄli un psiholoÄ£iski faktori: interakcijas vÄlme, apkÄrtÄjÄ vide. Auditorijas aktivitÄte mediju lietojuma laikÄ ir acÄ«mredzama, tÄ izpaužas indivÄ«da lÄ«dzdalÄ«bÄ, satura atlasÄ, nolÅ«kos. Auditoriju ietekmÄ arÄ« saturs, jo cilvÄka intereses, vajadzÄ«bas un iespÄjas ietekmÄ informÄcijas atlasi.
Mediju lietojuma un apmierinÄjuma teorija, Åemot par pamatu mediju darbÄ«bas funkcijas, definÄ auditorijas vajadzÄ«bas un pieÅem, ka mediju funkcijas atbilst auditorijas vajadzÄ«bÄm. Darbojoties atbilstoÅ”i auditorijas vajadzÄ«bÄm, mediji var sagÄdÄt saviem lietotÄjiem apmierinÄjumu, un auditorijas pÄrstÄvji, jautÄti par mediju izmantoÅ”anas iemesliem, var formulÄt, kÄdÄ veidÄ mediju lietoÅ”anas procesÄ saÅem noteiktu apmierinÄjumu vai baudu. Mediju lietojuma un apmierinÄjuma pieejas pÄtÄ«jumos uzdotais centrÄlais jautÄjums ir: āKÄpÄc cilvÄki lieto medijus, un kÄdu iemeslu dÄļ mediji tiek lietoti?ā Alana Rubina (Alan Rubin) skatÄ«jumÄ cilvÄki ir ietekmÄ«gÄki nekÄ mediji Å”ajÄs attiecÄ«bÄs, tomÄr mediji var ietekmÄt indivÄ«da uzskatus vai sociÄlo, politisko, kulturÄlo, ekonomisko sabiedrÄ«bas struktÅ«ru.
Viens no bÅ«tiskÄkajiem mediju lietojuma un apmierinÄjuma teorijas devumiem ir indivÄ«da ar medijiem saistÄ«to vajadzÄ«bu klasifikÄcija. VairÄki autori izcÄluÅ”i dažÄdas vajadzÄ«bas un saskatÄ«juÅ”i atŔķirÄ«gu veidu apmierinÄjumu, ko mediju lietojuma procesÄ gÅ«st indivÄ«ds. AtbilstoÅ”i masu mediju funkcijÄm Dž. Blamlers izdalÄ«jis trÄ«s galvenos mediju lietoÅ”anas iemeslus: vajadzÄ«ba pÄc izziÅas, vajadzÄ«ba pÄc izklaidÄÅ”anÄs un vajadzÄ«ba noteikt personisko identitÄti.
Lai gan mediju lietojuma un apmierinÄjuma pieeja ir daudz kritizÄta un no jauna pÄrvÄrtÄta, tÄ joprojÄm ir galvenÄ, kas tiek izmantota, no auditorijas viedokļa runÄjot par dažÄdiem mediju lietojuma aspektiem un veicot mediju auditorijas pÄtÄ«jumus.