AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 24. oktobrī
Anda Rožukalne

mediju lietojuma un apmierinājuma teorija

(angļu media uses and gratification theory, vācu Nutzen- und Belohnungsansatz, franču theorie des utilisations et des gratifications, krievu Ń‚ŠµŠ¾Ń€ŠøŃ ŠøŃŠæŠ¾Š»ŃŒŠ·Š¾Š²Š°Š½ŠøŃ Šø ŃƒŠ“Š¾Š²Š»ŠµŃ‚Š²Š¾Ń€ŠµŠ½ŠøŃ)
teorija, kas, analizējot indivīdu, konkrētu grupu un sabiedrības mediju izmantojumu, skaidro indivīda uzvedību mediju lietojuma procesā

Saistītie Ŕķirkļi

  • dienas kārtÄ«bas teorija
  • komunikācijas teorijas
  • kultivācijas teorija
  • mediju sistēmas atkarÄ«bas teorija

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Teorijas raÅ”anās cēloņi un iemesli, teorijas radÄ«tāji
  • 3.
    Teorijas attīstība
  • 4.
    Svarīgākās diskusijas, iespējamās pretrunas
  • 5.
    Teorijas metodes un mērķi
  • 6.
    Teorijas izmantojums dažādās nozarēs
  • 7.
    Teorijas ietekme uz pētniecību, akadēmisko un neakadēmisko vidi
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Teorijas raÅ”anās cēloņi un iemesli, teorijas radÄ«tāji
  • 3.
    Teorijas attīstība
  • 4.
    Svarīgākās diskusijas, iespējamās pretrunas
  • 5.
    Teorijas metodes un mērķi
  • 6.
    Teorijas izmantojums dažādās nozarēs
  • 7.
    Teorijas ietekme uz pētniecību, akadēmisko un neakadēmisko vidi
Kopsavilkums

Tās raÅ”anās saistÄ«ta ar nepiecieÅ”amÄ«bu paplaÅ”ināt komunikācijas procesu izpratni, iekļaujot to vērtējumā ne tikai informācijas avotu (vēstÄ«tājs, komunikators) un vēstÄ«jumu ietekmi, bet izvērtējot arÄ« auditorijas lomu. Teoriju 1969. gadā izveidoja viens no komunikācijas pētÄ«jumu pamatlicējiem Elihu Kacs (Elihu Katz), kurÅ” nomainÄ«ja masu komunikācijas pētÄ«jumos dominējoÅ”o jautājumu ā€œko mediji dara ar cilvēkiem?ā€ (tā uzmanÄ«bas centrā ir mediju satura ietekme) pret jautājumu ā€œko cilvēki dara ar medijiem?ā€.

Mediju lietojuma un apmierinājuma teorijas autori E. Kacs, Džejs Blamlers (Jay Blumler) un Maikls Gurevičs (Michael Gurevitch) pārskatÄ«ja iepriekŔējās hipotēzes, kuras auditoriju skaidroja kā pasÄ«vu vēstÄ«juma saņēmēju, kas ir vairāk vai mazāk bezspēcÄ«ga pret mediju satura ietekmi. Teorija parāda, ka cilvēki ir aktÄ«vi mediju lietotāji un izvēlas, kā un kur lietot medijus, lai apmierinātu savas vajadzÄ«bas.

Teorija pamato, ka mediju lietojuma procesā pati auditorija, nevis medijs noŔķir informācijas avotus pēc to nozÄ«mes un izmantojuma informācijas iegūŔanas procesā. Auditorijas aktivitāte ir galvenais Ŕīs teorijas pieņēmums. Aktivitāte teorijas autoru skatÄ«jumā ir saistÄ«ta gan ar paÅ”u mediju lietojuma faktu, gan ar satura izvēli. Cilvēki ir aktÄ«vi un mērÄ·tiecÄ«gi komunikācijas dalÄ«bnieki, indivÄ«du komunikatÄ«vo uzvedÄ«bu ietekmē vairāki sociāli un psiholoÄ£iski faktori: interakcijas vēlme, apkārtējā vide. Auditorijas aktivitāte mediju lietojuma laikā ir acÄ«mredzama, tā izpaužas indivÄ«da lÄ«dzdalÄ«bā, satura atlasē, nolÅ«kos. Auditoriju ietekmē arÄ« saturs, jo cilvēka intereses, vajadzÄ«bas un iespējas ietekmē informācijas atlasi.

Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, ņemot par pamatu mediju darbÄ«bas funkcijas, definē auditorijas vajadzÄ«bas un pieņem, ka mediju funkcijas atbilst auditorijas vajadzÄ«bām. Darbojoties atbilstoÅ”i auditorijas vajadzÄ«bām, mediji var sagādāt saviem lietotājiem apmierinājumu, un auditorijas pārstāvji, jautāti par mediju izmantoÅ”anas iemesliem, var formulēt, kādā veidā mediju lietoÅ”anas procesā saņem noteiktu apmierinājumu vai baudu. Mediju lietojuma un apmierinājuma pieejas pētÄ«jumos uzdotais centrālais jautājums ir: ā€œKāpēc cilvēki lieto medijus, un kādu iemeslu dēļ mediji tiek lietoti?ā€ Alana Rubina (Alan Rubin) skatÄ«jumā cilvēki ir ietekmÄ«gāki nekā mediji Å”ajās attiecÄ«bās, tomēr mediji var ietekmēt indivÄ«da uzskatus vai sociālo, politisko, kulturālo, ekonomisko sabiedrÄ«bas struktÅ«ru.

Viens no bÅ«tiskākajiem mediju lietojuma un apmierinājuma teorijas devumiem ir indivÄ«da ar medijiem saistÄ«to vajadzÄ«bu klasifikācija. Vairāki autori izcēluÅ”i dažādas vajadzÄ«bas un saskatÄ«juÅ”i atŔķirÄ«gu veidu apmierinājumu, ko mediju lietojuma procesā gÅ«st indivÄ«ds. AtbilstoÅ”i masu mediju funkcijām Dž. Blamlers izdalÄ«jis trÄ«s galvenos mediju lietoÅ”anas iemeslus: vajadzÄ«ba pēc izziņas, vajadzÄ«ba pēc izklaidēŔanās un vajadzÄ«ba noteikt personisko identitāti.

Lai gan mediju lietojuma un apmierinājuma pieeja ir daudz kritizēta un no jauna pārvērtēta, tā joprojām ir galvenā, kas tiek izmantota, no auditorijas viedokļa runājot par dažādiem mediju lietojuma aspektiem un veicot mediju auditorijas pētījumus.

Teorijas raÅ”anās cēloņi un iemesli, teorijas radÄ«tāji

20. gs. 60. gados E. Kacs nāca klajā ar lietojuma un apmierinājuma pieeju, kurā viņŔ mediju lietojumu skaidroja ar mediju auditorijas pārstāvju mediju lietojuma procesā gÅ«to labumu. Teorijas attÄ«stÄ«bā nozÄ«mÄ«ga loma ir viņa lÄ«dzgaitniekiem Dž. Blamleram un M. Gurevičam. Å ie autori teoriju pirmo reizi izskaidroja savā grāmatā ā€œMasu mediju lietojumsā€ (The Use of Mass Media).

Jau pirms teorijas izveidoÅ”anas, 20. gs. 40. gadu vidÅ«, tika veikti pirmie mediju auditorijas pētÄ«jumi. Viena no pirmajām auditorijas saņemto apmierinājumu pētÄ«ja austrieÅ”u pētniece Herta Hercoga (Herta Herzog), kura 1942. gadā analizēja radio viktorÄ«nas un apmierinājumu, kas saņemts, klausoties radio ziepju operas. KaterÄ«ne Volfa (Katherine Wolf) un Mārdžorija Fiske (Marjorie Fiske) 1949. gadā veidoja pētÄ«jumus, kuros skaidroja laikrakstu lasīŔanas funkcijas. Katrs no Å”iem pētÄ«jumiem iesākās ar funkciju sarakstu, kas saistÄ«ts ar kādu specifisku saturu vai mediju, skaidrojot, ka mediji tiek izmantoti ar mērÄ·i iegÅ«t informāciju vai padomu ikdienai, veidot dienas rāmējumu, sagatavot cilvēku konkrētām sociālām un kultÅ«ras situācijām.

Vēlāk mediju lietojuma un apmierinājuma pētīŔana turpinājās, iedziļinoties mediju lietojuma un cilvēku motivācijas izpētē, vienlaikus pētÄ«jumos tika precÄ«zāk izdalÄ«tas cilvēku sociālās un psiholoÄ£iskās vajadzÄ«bas. VajadzÄ«bas mediju lietojuma procesā tika saistÄ«tas ar sociālajām lomām un indivÄ«da psiholoÄ£isko noskaņojumu. E. Kacs izcēla cilvēkam svarÄ«gas vajadzÄ«bas, kas sniedz gandarÄ«jumu. Tajās ietilpst sevis, draugu, Ä£imenes, sabiedrÄ«bas izzināŔanas vajadzÄ«bas. VajadzÄ«bas sniedz daudz informācijas par cilvēku mērÄ·iem, rezultātiem un mudināja vairāk pētÄ«t mediju lietojumu un efektus.

20. gs. 70. gados pētnieki pārskatÄ«ja uzskatus par masu mediju auditoriju un to, kā indivÄ«di lieto masu medijus. NozÄ«mÄ«gs Å”ajā kontekstā ir dažādu pētnieku rakstu krājums ā€œMasu komunikācijas lietojums: apmierinājuma pētÄ«jumu paÅ”reizējās perspektÄ«vasā€ (The Uses of Mass Communication: Current Perspectives on Gratifications Research, 1974), kura redaktori bija mediju auditorijas pētÄ«jumu un teoriju pamatlicēji Dž. Blamlers un E. Kacs. Abi autori uzsver, ka 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā tika pārskatÄ«ti auditorijas lietojuma un apmierinājuma pētÄ«jumi ne tikai Amerikas Savienotajās ValstÄ«s (ASV), bet arÄ« Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Japānā un Izraēlā. Å o pētÄ«jumu uzmanÄ«bas lokā bija Ŕādi jautājumi: kādi ir mediju lietojuma vajadzÄ«bu sociālie un psiholoÄ£iskie pirmsākumi; kādas ir mediju vai citu avotu radÄ«tās auditorijas gaidas attiecÄ«bā pret medijiem, kādus mediju iedarbÄ«bas modeļus izraisa vajadzÄ«bu apmierinājums un citas konsekvences, arÄ« netīŔas, neplānotas. Å Ä«s bija ļoti bÅ«tiskas atziņas, jo raksturoja jaunu mediju auditorijas uzvedÄ«bas pētÄ«jumu posmu.

Teorijas attīstība

Par indivÄ«da sociālajām un psiholoÄ£iskajām vajadzÄ«bām kā nozÄ«mÄ«gām mediju izvēlē un lietojumā runāja mediju lietojuma un apmierinājuma teorijas autori E. Kacs, Dž. Blamlers un M. Gurevičs. Viņi formulējuÅ”i lietojuma un apmierinājuma teorijas pamatideju, saskaņā ar kuru mediju izvēles process tiek skaidrots tā, ka dažādas sociāla un psiholoÄ£iska rakstura vajadzÄ«bas rada noteiktas gaidas no masu medijiem, kas noved pie atŔķirÄ«giem mediju lietoÅ”anas modeļiem. Rezultātā Ŕīs vajadzÄ«bas tiek apmierinātas un gÅ«ts gandarÄ«jums. Karls Ēriks Rozengrens (Karl Erik Rosengren), izmantojot kanādieÅ”u zinātnieka Abrahama Maslova (Abraham Harold Maslow) vajadzÄ«bu piramÄ«du, mediju izvēlē un lietoÅ”anā kā primārās izvirzÄ«ja indivÄ«da pamatvajadzÄ«bas. K. Ä’. Rozengrens pārstāvēja psiholoÄ£ijā balstÄ«to izpratni par mediju lietojumu, norādot, ka konkrētas indivÄ«da vajadzÄ«bas var tik uztvertas kā problēmas, kas veicina iespējamo risinājumu meklējumus un rada motÄ«vus, kuri var rosināt mediju lietojumu vai rast citus, ar medijiem nesaistÄ«tus, risinājumus, kuru rezultātā indivÄ«ds gÅ«st apmierinājumu. Lielākoties mediju lietojuma motÄ«vi tiek identificēti, tos sasaistot ar iedomāto vai gaidāmo apmierinājumu.

Teorija pamato domu, ka auditorija lieto medijus dažādu iemeslu dēļ. Informācija tiek meklēta, atlasÄ«ta un lietota, lai apmierinātu savas vajadzÄ«bas vai intereses. Daudzām no Ŕīm vajadzÄ«bām ir sociāli vai psiholoÄ£iski pirmsākumi. Marks Levijs (Mark Levy) un Svens Vindāls (Sven Windahl) uzskata, ka auditorija iedziļinās komunikācijas procesā arÄ« tāpēc, ka tā paredz, ka informācija, ko tā iegÅ«st mediju lietoÅ”anas laikā, var nākotnē kļūt intrapersonāli vai interpersonāli noderÄ«ga.

K. Ä’. Rozengrens un S. Vindāls, runājot par mediju sniegtā apmierinājuma avotiem, min trÄ«s atŔķirÄ«gus avotus: mediju saturu, mediju paÅ”u par sevi un sociālo kontekstu. Tomēr pētÄ«jumos tieÅ”i mediju saturs dominē kā auditorijas apmierinājuma radÄ«tājs.

Svarīgākās diskusijas, iespējamās pretrunas

Mediju satura un auditorijas pētÄ«jumi parāda, cik pastarpināti tās mediju Ä«paŔības un to bÅ«tiskās kvalitātes, ko uztver mediju patērētāji, korelē ar patiesu apmierinājumu. Maz pētÄ«ti un izprasti arÄ« tie sociālie un vides apstākļi, kas auditorijai savu vajadzÄ«bu apmierināŔanai liek izmantot noteiktus medijus. Viena no atbildēm liek domāt, ka pastāv saikne starp mediju produktu un psiholoÄ£isko noskaņojumu, socioloÄ£iskajiem un vides faktoriem, kas nosaka auditorijas pārstāvju specifisko mediju lietojumu. Virdžīnija Naitingeila (Virginia Nightingale) un Kerena Rosa (Karen Ross) izsaka pieņēmumu, ka sociālie faktori varētu noteikt mediju radÄ«tas vajadzÄ«bas, jo sociālās situācijas rada spiedienu un konfliktus, ko var atvieglot mediju lietojums.

Mediju lietojuma un apmierinājuma teoriju nereti analizē vienlaikus ar diskusijām par mediju efektiem. Mediji cenÅ”as izpatikt auditorijas interesēm, tāpēc to saturs zināmā mērā atspoguļo auditoriju. Medija saturs rada efektus auditorijā, tomēr medija ietekme ir tik difÅ«za un sarežģīta, ka ir grÅ«ti nodalÄ«t mediju noteiktos un auditorijas izvēlētos faktorus.

Mediju lietojuma un apmierinājuma teorijā izdala četras indivÄ«da sociālo un psiholoÄ£isko vajadzÄ«bu kategorijas mediju lietoÅ”anas kontekstā: sabiedrÄ«bā notiekoÅ”o procesu uzraudzÄ«ba, personiskās identitātes veidoÅ”ana, informācijas noderÄ«gums sociālajā vidē, izklaidēŔanās, relaksācija vai uzmanÄ«bas novērÅ”ana.

E. Kacs, M. Gurevičs, izmantojot sociālās un psiholoÄ£iskās masu mediju funkcijas, auditorijas vajadzÄ«bas iedalÄ«ja piecās kategorijās:

1) kognitīvās vajadzības (sapraŔana, zināŔanas un informācija);

2) emocionālās vajadzības (emocijas, kas sagādā prieku vai estētisku pieredzi);

3) personīgās integrācijas vajadzības (informācija tiek lietota ticības nostiprināŔanai, uzticības, stabilitātes un statusa noteikŔanai);

4) sociālās integrācijas vajadzÄ«bas (lai veidotu cieŔākus kontaktus ar Ä£imeni, draugiem u. c.);

5) vajadzība atbrīvoties no spriedzes un stresa (izklaide, dažādības piedzīvoŔana).

Arturs Bergers (Arthur Asa Berger) raksta, ka ir samērā grÅ«ti saprast, vai cilvēki lieto medijus, iesaistot vajadzÄ«bas, lietojumu, apmierinājumu vai vēlmes, tāpēc viņŔ centies izvairÄ«ties no Å”iem terminiem, radot savu mediju lietojumu sarakstu. A. Bergers uzskata, ka cilvēki lieto medijus, lai kavētu laiku un uzjautrinātos, lai iepazÄ«tu skaisto un neglÄ«to, atbaidoÅ”o, lai dalÄ«tos pieredzē ar citiem, lai apmierinātu ziņkārÄ«bu un iegÅ«tu informāciju, lai novērstu uzmanÄ«bu un izklaidētos, lai iepazÄ«tu empātiju, lai piedzÄ«votu ekstrēmas emocijas kontrolētā un no vainas sajÅ«tas brÄ«vā situācijā, lai atrastu modeļus, kam lÄ«dzināties, lai iegÅ«tu identitāti, lai ieraudzÄ«tu, kā darbojas pasaules kārtÄ«ba, lai piedalÄ«tos vēsturē, lai atbrÄ«votos no nepatÄ«kamām emocijām, lai nesodÄ«ti un bez riska iepazÄ«tu tabu situācijas, lai apstiprinātu morālās, garÄ«gās un kultÅ«ras vērtÄ«bas.

Mediju lietojuma un apmierinājuma pētījumi parāda divas galvenās pieejas: viena akcentē psiholoģiskos faktorus, tātad izvērtē vajadzības un mediju lietojuma procesā gūto apmierinājumu; otra saistīta ar mediju lietojuma socioloģiju, jo mediju izvēli skaidro ar sociāli demogrāfiskiem faktoriem, izceļot funkcionālismu mediju lietojuma izpratnē.

Teorija sākotnēji kritizēta, jo tās uzmanÄ«bas centrā ir indivÄ«ds; tas padara mediju patēriņu ļoti individuālu, racionālu un biheivioristisku, ignorējot sociālās un mediju struktÅ«ras ietekmi uz mediju izvēli un patēriņu. MÅ«sdienās, pētot mediju izvēli un lietoÅ”anu, teorija apvieno psiholoÄ£iskā, socioloÄ£iskā un kultÅ«ras konteksta nozÄ«mÄ«gumu.

Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija nespēj atrisināt vairākas svarÄ«gas problēmas. Pirmkārt, teorija mediju lietojuma funkcijas skaidro vienpusÄ«gi, jo viens un tas pats saturs vai medijs var tikt izmantots dažādu funkciju mijiedarbÄ«bas rezultātā. Vienādu mediju vai tā satura daļu var izmantot kā izklaidei, tā informācijas iegūŔanai un citām vajadzÄ«bām. Visvājākā Å”ajā teorijā ir mediju lietojuma situāciju saistīŔana ar sociālās vides procesiem. NeapÅ”aubāmi, ka sabiedrÄ«ba ietekmē indivÄ«da mediju lietojumu, tomēr teorija nepiedāvā skaidrojumu vai modeļus, kas atklātu Ŕīs ietekmes tÅ«lÄ«tējās un arÄ« ilgtermiņa kopsakarÄ«bas. Tāpēc arÄ« ir ļoti sarežģīti identificēt, cik lielā mērā mediju lietojumu nosaka indivÄ«da situācijas, raksturs, paradumi un to virzÄ«tājspēki sociālajā vidē. Otrkārt, teorijas izceltā mediju auditorijas aktivitāte un apzinātā izvēle mediju lietojuma laikā ir ļoti neviennozÄ«mÄ«ga un mainÄ«ga pat attiecÄ«bā uz vienu un to paÅ”u auditoriju un vienu un to paÅ”u saturu. TreÅ”kārt, teorija ir vairāk piemērota viena medija lietojuma skaidrojumam un tā satura izvēles likumsakarÄ«bām, bet nespēj skaidrot mediju satura lietojuma izmaiņas un funkcionālismu mediju konverÄ£ences un mediju kanālu paplaÅ”ināŔanās situācijās.

Mediju lietojuma un apmierinājuma teorijai raksturÄ«gas divas pamatproblēmas, kas vienmēr ir saistÄ«tas ar funkcionālisma teorijām: tā ir aprakstoÅ”a un konservatÄ«va. AprakstoÅ”a tāpēc, ka vienÄ«gais veids, kā pastāstÄ«t par vajadzÄ«bu apmierināŔanu, ir pieņemt, ka apmierinājums norāda uz vajadzÄ«bu pastāvēŔanu. Å Ä« perspektÄ«va ir uzskatāma par konservatÄ«vu tāpēc, ka tās izmantotā indivÄ«du vajadzÄ«bu sistēma pieņem, ka esoŔā sabiedrÄ«ba ir spējÄ«ga apmierināt jebkuru individuālu vajadzÄ«bu.

Mediju lietojuma un apmierinājuma pieeja ir vispiemērotākā, ja tiek pētÄ«tas konkrētas mediju satura daļas, kuru lietojuma procesā motivācija var bÅ«t nozÄ«mÄ«ga. Britu zinātnieks Deniss Makveils (Denis McQuail) uzskata, ka saistÄ«ba starp attieksmi pret mediju un medija lietojumu ir ļoti vāja un nenoteikta. Pēc viņa domām, mediju lietoÅ”anas motÄ«vu tipoloÄ£ija nereti norāda uz aktuālās izvēles vai lietojuma paradumiem, un ir ļoti grÅ«ti atrast loÄ£isku, konsekventu, secÄ«gu saistÄ«bu starp trÄ«s faktoriem: patiku, aktuālo izvēli un tai sekojoÅ”u novērtējumu.

Visiem pirmajiem mediju auditorijas pētÄ«jumiem kopÄ«ga bija pamata metodoloÄ£ija, lÄ«dz ar to secinājumi par mediju funkcijām tika iegÅ«ti no respondentu atbildēm. Tiem bija kopÄ«ga kvalitatÄ«va pieeja mēģinājumos iegÅ«t atbildes noteiktās mediju lietotāju grupu apmierinājuma sarakstu kategorijās, lielākoties ignorējot Å”o grupu Ä«patsvaru iedzÄ«votāju vidÅ«.

Teorijas metodes un mērķi

Mediju lietojuma un apmierinājuma pētÄ«jumos tiek izmantotas daudzveidÄ«gas metodes, jo Å”iem pētÄ«jumiem ir dažādi, savstarpēji saistÄ«ti mērÄ·i. E. Kacs, Dž. Blamlers un M. Gurevičs formulējuÅ”i Ŕādus mediju lietojuma un apmierinājuma pētÄ«jumu mērÄ·us:

a) izskaidrot, kā cilvēki lieto medijus, lai apmierinātu savas vajadzības;

b) saprast indivīda pamata motīvus medija izmantoŔanā;

c) identificēt indivīda medija lietojuma pozitīvās un negatīvās sekas.

A. Rubins definējis seÅ”us teorijas pētniecÄ«bas virzienus:

1) pētÄ«jumi, kuru uzmanÄ«bas centrā ir mediju lietoÅ”anas motÄ«vi un asociācijas, ko rada mediju uzvedÄ«ba un attieksme;

2) mediju lietoÅ”anas motÄ«vu un satura pētÄ«jumi;

3) sociālo un psiholoÄ£isko apstākļu, kas ietekmē mediju lietoÅ”anu, pētÄ«jumi;

4) pētījumi, kas analizē saikni starp mediju vai to satura lietojumu un lietojuma rezultātā gūto apmierinājumu;

5) pētījumi, kas apskata mediju lietojuma fonu, motīvus un vērtē mediju radītos efektus;

6) pētījumi, kas analizē motivāciju, ietverot derīgumu un uzticamību.

Sākotnēji mediju lietojuma un apmierinājuma pētÄ«jumos pārsvarā izmantotas kvalitatÄ«vās pētÄ«jumu metodes, fokusa grupu veidoÅ”ana vai cita pieeja (daļēji strukturētas intervijas, dienasgrāmatas), lÅ«dzot respondentiem raksturot savus mediju patērēŔanas iemeslus. Mediju lietojums kā process lielākoties pētÄ«ts ar kvantitatÄ«vām metodēm, fiksējot auditorijas uzvedÄ«bu pēc paÅ”vērtējuma datiem (aptaujas) vai analizējot mediju pirkÅ”anas, lasīŔanas, skatīŔanās un klausīŔanās statistiku.

D. Makveils klasificējis mediju lietojuma un apmierinājuma pētÄ«jumu mērÄ·us atkarÄ«bā no tā, kādu informāciju par auditoriju tie varētu sniegt. Auditorijas interesēs balstÄ«tie pētÄ«jumu mērÄ·i skaidro to, kā auditorija vērtē mediju saturu, veido auditorijas mediju izvēles un lietojuma motivācijas sarakstu, vērtē mediju atbildÄ«bu pret auditoriju, analizē, kā auditorija interpretē mediju saturu, pēta medija lietojuma kontekstu. Minētā tipa pētÄ«jumi sniedz ieskatu sabiedrÄ«bas un mediju attiecÄ«bās.

Uz mediju organizāciju centrētie mērÄ·i ir Ŕādi: novērtēt aktuālo un potenciālo auditoriju, lai fiksētu finanÅ”u datus un reklāmu (pārdoÅ”anu un reitingus); vadÄ«t auditorijas izvēles un uzvedÄ«bu; meklēt jaunas, ar auditoriju saistÄ«tas, tirgus iespējas; mediju produktu testēŔana un efektivitātes uzlaboÅ”ana.

Jaunus izaicinājumus mediju auditorijas pētniecÄ«bā radÄ«jusi interaktivitātes iespēja, auditorijas iesaistīŔana mediju satura radīŔanā, algoritmu ietekmēts mediju lietojums, jo Å”ie procesi rada jaunas mediju lietojuma funkcijas un maina attiecÄ«bas starp medijiem un to satura uztvērējiem.

Teorijas izmantojums dažādās nozarēs

Teorijā balstītie pētījumi lielākoties attiecas uz trīs zinātnes virzieniem: komunikāciju un mediju studijām, psiholoģiju un socioloģiju. Mediju auditorijas kvalitatīvie un kvantitatīvie pētījumi noderīgi akadēmiskajā pētniecībā, lai izvērtētu mediju un sabiedrības mijiedarbību. Dati par auditorijas attieksmi pret medijiem (lietojuma motivācija, uzticamība, satura un viedokļu daudzveidība) regulāri tiek izmantoti starpdisciplināros pētījumos, tostarp politikas zinātnē, lai vērtētu mediju sistēmas un mediju kultūras saikni ar demokrātijas kvalitāti konkrētās valstīs vai reģionos. Mediju auditorijas apmierinātības pētījumi veido t. s. sabiedriskā labuma testa (public remit test) pamatu, kas tiek izmantots, lai novērtētu sabiedrisko mediju darba kvalitāti un atbilstību sabiedrības aktuālajām interesēm.

Mediju lietojuma un apmierinājuma pētÄ«jumi ir noderÄ«gi, lai novērtētu katru jaunu mediju darbÄ«bas virzienu vai saturu. Daudzi pētÄ«jumi veikti, lai noskaidrotu auditorijas attieksmi pret ļoti populāriem mediju produktiem: ziņām, diskusijām, realitātes Å”oviem, slavenÄ«bām veltÄ«tu saturu, mÅ«zikas programmām, seriāliem, sportam, zinātnei un mākslai veltÄ«tu saturu.

Teorijā balstÄ«to pētÄ«jumu datus izmanto mediju uzņēmumu darba plānoÅ”anai un novērtēŔanai. Mediju lietojuma statistikas un auditorijas attieksmes pētÄ«jumi palÄ«dz mediju uzņēmumiem pieņemt lēmumus par pelņas mērÄ·iem, plānot darbÄ«bu reklāmā un mārketingā.

Izmantojot teorijas atziņas par lietojuma motivāciju un apmierinājuma gūŔanu, tajā balstÄ«tie pētÄ«jumi arvien biežāk tiek izmantoti uzņēmējdarbÄ«bas mārketinga un tirgus pētÄ«jumos, dažādu produktu un pakalpojumu novērtēŔanai no klienta un saņēmēja viedokļa.

Teorijas ietekme uz pētniecību, akadēmisko un neakadēmisko vidi

Teorijas piedāvātās iespējas vairāk nekā 60 gadu laikā kopÅ” tās izveidoÅ”anas rosinājuÅ”as ļoti daudzveidÄ«gus pētÄ«jumus, kuros skaidroti Ŕādi ar auditoriju saistÄ«ti jautājumi: auditorijas struktÅ«ra un tās dinamika, mediju lietojuma iemesli, mediju satura uztvere, tā lietojuma funkcijas, mediju un to satura ietekmes faktori no auditorijas viedokļi.

Ārpus akadēmiskās vides mediju auditorijas pētÄ«jumi izmantoti mediju uzņēmumu darbā. PētÄ«jumu izmantoÅ”anas ierobežojumi mediju vidē saistÄ«ti ar pretrunu starp to, ka profesionāļiem vajadzÄ«gi viegli un ātri izmantojami dati, bet pētÄ«jumi top ilgākā laikā, tāpat vajadzÄ«gs ilgāks laiks, lai varētu pārbaudÄ«t pētÄ«jumu datu rezultātā pieņemtos lēmumus. TurpretÄ« dinamiskā biznesa vide un auditorijas uzvedÄ«bas izmaiņas prasa Ä«stermiņā pārbaudāmus datus, nepievērÅ”ot uzmanÄ«bu tam, ka auditorijas pētÄ«jumi dod iespēju ilgākā laikā plānot un izprast auditoriju. Auditorijas attieksmju vai mediju lietojuma funkcionālisma pētÄ«jumos mediju biznesa pārstāvji pārsvarā meklē apmierinātÄ«bu vai novērÅ”anos no noteikta satura, neiedziļinoties auditorijas demonstrētās attieksmes dziļākajos motÄ«vos.

Saistītie Ŕķirkļi

  • dienas kārtÄ«bas teorija
  • komunikācijas teorijas
  • kultivācijas teorija
  • mediju sistēmas atkarÄ«bas teorija

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Gerbner, G. and L. Gross, ā€˜Living With Television: The Violence Profile’, Journal of Communication, 1976, vol. 26, no, 2, pp. 173–199.
  • Chen, G.M., ā€˜Tweet this: A uses and gratifications perspective on how active Twitter use gratifies a need to connect with others’, Computers in Human Behavior, vol. 27, no. 2, 2011, pp.755‒762.
  • Katz, E., Blumler, J.G. and M. Gurevitch, The Uses of Mass Communications: current perspectives on gratifications research, Beverly Hills, Sage Publications, 1974.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Li, Q. et al., ā€˜Investigating microblogging addiction tendency through the lens of uses and gratification theory’, Internet Research, vol. 28, no. 5, 2018, pp. 1228‒1252.
  • Katz, E., Blumler, J.G. and M. Gurevitch, Uses and Gratification Research’, Public Opinion Quarterly, vol. 37, no. 4, 1974, pp. 509–523.
  • Levy, M.R. and S. Windahl, Audience activity and gratifications. A Conceptual Clarification and Exploration, Communication Research, Thousand Oaks , SAGE Publications, 1984.
  • Nithingale, V. and K. Ross, Critical readings: Media and the Audiences, Maidenhead, Open University Press, 2003.
  • Rathnayake, Ch. and J.S. Winter, ā€˜Carrying Forward the Uses and Grats 2.0 Agenda: An Affordance-Driven Measure of Social Media Uses and Gratifications’, Journal of Broadcasting & Electronic Media, vol. 62, no. 3, 2018, pp. 371–389.
  • Ruggiero, T.E., ā€˜Uses and Gratifications Theory in the 21st Century’, Mass Communication & Society. Winter, vol. 3, no. 1, 2000, pp. 3‒37.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Severin, W.J., Communication theories: origins methods, and uses in the mass media, New York, Longman, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Anda Rožukalne "Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/105564-mediju-lietojuma-un-apmierin%C4%81juma-teorija (skatīts 22.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/105564-mediju-lietojuma-un-apmierin%C4%81juma-teorija

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 6093 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana