Dzimis krodzinieka ģimenē. Mācījās Ķempju pagasta skolā un Tērbatas (mūsdienās Tartu) tautskolā. 1914. gadā kā eksternis beidza Rīgas Biržas komercskolu. No 08.1915. mācījās un 11.1915. beidza 3. Pēterhofas praporščiku skolu. 01.–07.1924. un 10.1935.–04.1936. mācījās un beidza Latvijas armijas vecāko virsnieku kursus.

Bija precējies ar Martu Prīmani; meitas Guna un Biruta.

05.1915. K. Prauls Valmierā brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā, tika iedalīts 1. artilērijas rezerves divizionā, dienēja 172. rezerves bataljonā Krasnoje Selo (no 06.1915.). No 12.1915. pēc paša lūguma Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas jaunākais virsnieks (praporščiks) Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā Tērbatā, Igaunijā, no 06.1916. – 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlākajā pulkā) frontē. Podporučiks (no 10.1916.), poručiks (no 02.1917.), štābkapteinis (no 08.1917.). Rotas komandieris (no 12.1916.). Slimības dēļ 09.1917. K. Praulu evakuēja uz Krieviju. Ārstējās 450. lauka hospitālī, 10.1917. cauri Harkivai viņu komandēja uz Saratovu, kur ievietoja 139. kara hospitālī. 11.1917. Saratovā iedalīja izveseļojošos karavīru komandā, bet 12.1917. atlaida 35 dienu veselības uzlabošanas atvaļinājumā uz Valmieru, no kura dienestā neatgriezās armijas sabrukuma un sekojošās Vācijas karaspēka ienākšanas dēļ Vidzemē. Dzīvoja pie vecākiem Valmierā.

08.12.1918. Valmierā K. Prauls iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis), sāka organizēt no brīvprātīgajiem 2. Vidzemes apsardzības rotu, taču 17.12.1918. nelaimes gadījumā tika ievainots rokā un 19.12. viņu nosūtīja uz Rīgu ārstēties. 20.12. K. Praulu iedalīja Virsnieku rezerves rotā un uzsāka ārstēšanos Latvijas Sarkanā Krusta lazaretē. 02.01.1919., vēl nebūdams izveseļojies, viņš atstāja lazareti un pēc paša lūguma tika iedalīts Atsevišķajā (Studentu) rotā (01.04.1919. pārveidota par 3. atsevišķo bataljonu 1. Latviešu atsevišķās brigādes sastāvā), rotas sastāvā kopā ar Pagaidu valdību devās uz Jelgavu, pēc tam – Liepāju. Piedalījās kaujās 1. Latviešu atsevišķā bataljona sastāvā (no 03.1919.). K. Prauls bija bataljona saimniecības pārzinis (no 01.04.1919.), Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka saimniecības priekšnieks (no 15.08.1919.), bataljona komandieris (no 07.08.1920.). Piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Latgalē. Pulkvedis-leitnants (no 16.08.1920; par kaujas nopelniem), pulkvedis (no 14.05.1936.), ģenerālis (no 17.06.1939.). Rotas komandieris (no 04.1921.). 05.1921. tika pārcelts uz Robežsargu divīzijas 3. Robežsargu pulku (pulka saimniecības priekšnieks, no 10.1921. bataljona komandieris). Pēc Robežsargu divīzijas izformēšanas no 04.1922. – atkal 3. Jelgavas kājnieku pulkā (Jelgavā). Bija bataljona komandieris, pulka saimniecības priekšnieks, pēc tam atkal bataljona komandieris.

19.08.1930. K. Praulu piekomandēja Iekšlietu ministrijai (no 1936. gada – Sabiedrisko lietu ministrijai), lai pildītu aizsargu priekšnieka amatu. Aktīvi piedalījās 15.05.1934. autoritārā valsts apvērsuma īstenošanā. Bijis arī Latvijas Sarkanā Krusta galvenās valdes loceklis.

Pēc valsts okupācijas un Latvijas Aizsargu organizācijas likvidācijas 24.07.1940. K. Praulu atkomandēja uz 3. Jelgavas kājnieku pulku, 25.07. atbrīvoja no amata, 26.07.1940. pārcēla uz Armijas štābu, 30.07. atvaļināja. Dzīvoja savā saimniecībā Vecsvirlaukas pagasta Praulos.

19.09.1940. K. Praulu apcietināja. 28.12. Rīgā Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls piesprieda nāvessodu – nošaušanu. Apžēlošanas lūgums 30.01.1941. tika noraidīts.

K. Prauls vadīja valsts un sabiedriskajā dzīvē nozīmīgās paramilitārās organizācijas – aizsargu darbību 1930.–1940. gadā, turklāt autoritārā režīma laikā pēc 15.05.1934. organizācijas nozīme ievērojami pieauga, un tās vadītājs K. Prauls sakarā ar to tieši piedalījās valsts sabiedriski politiskās dzīves norisēs, kā arī pārstāvēja Latviju ārzemēs. Ievērojamā finansējuma pieauguma un K. Praula militāro zināšanu rezultātā ievērojami pieauga organizācijas kaujasspējas un uzlabojās materiālā bāze. Lielā mērā K. Prauls kļuva par Latvijas Aizsargu organizācijas un armijas sadarbības piemēru, jo bija piekomandēts organizācijai no bruņotajiem spēkiem tāpat kā citi obligātā dienestā esošie virsnieki, kuri ieņēma pulku komandieru palīgu amatus. Latvijas Aizsargu organizācijas darbībā izpaudās arī valstī kopumā ieviestais vadonības princips un tas izpaudās arī ģenerāļa pakāpes piešķiršanā 1939. gadā. 

Par nopelniem Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku kaujās K. Prauls apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (Императорский и Царский Орден Святого Станислава), II, III šķira (abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (Императорский орден Святой Анны), III (ar šķēpiem), IV šķira; par dienestu Latvijas armijā un darbību aizsargu un citās organizācijās apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni, III, IV šķira, Aizsargu Nopelnu krustu, Latvijas Sarkanā Krusta goda zīmi, Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļu, Igaunijas Ērgļa ordeni (Kotkarist), II šķira, Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni (Lietuvos didžiojo kunigaikščio Gedimino ordinas, līdz 2003. gadam – Didžiojo Lietuvos kunigaikščio Gedimino ordinas), II šķira, Lietuvas Šauļu (aizsargu) zvaigzni un Šauļu (aizsargu) medaļu, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu (Medalis, skirtas Lietuvos nepriklausomybės 10 metų jubiliejui), Polijas Polonia Restituta ordeni, III šķira, Somijas Baltās Rozes ordeni, II, III šķira, Somijas Aizsargu Nopelnu krustu (Suojeluskunnan sininen risti). 

06.08.1994. Jelgavā, pie nama Romas ielā 21 atklāta piemiņas plāksne, 1994. gadā Kārļa Praula vārds piešķirts ielai Jelgavas pilsētā.