Latviešu laicīgās un garīgās literatūras autors, racionālists.

Dzimis Zosēnu muižas rentnieka ģimenē. 1767.–1769. gadā mācījās Kēnigsbergas Frīdriha kolēģijā (Collegium Fridericianum), 1769.–1772. gadā studēja teoloģiju Leipcigas Universitātē (Universität Leipzig).

1775. gadā K. R. Girgensons tika ordinēts par mācītāju Ērgļu un Ogres luterāņu draudzē, no 1791. gada bija mācītājs Piebalgas draudzē. 1800. gadā kļuva par Cēsu apriņķa prāvestu. 19. gs. pirmajās desmitgadēs aktīvi iesaistījās Vidzemes Latviešu biedrības darbā, aicinādams pievērst uzmanību latviešu valodas pētījumiem. K. R. Girgensons izstrādāja modernas idejas latviešu skolu attīstībai, aicinādams mācīt praktisko reliģiju un morāli, rēķināšanu, dabas zinības, dzimtenes vēsturi, kā arī izglītot abu dzimumu jauniešus. Neīstenota palika viņa ideja par enciklopēdisku lasāmgrāmatu skolu jaunatnei. K. R. Girgensons tika uzskatīts par autoritāti latviešu valodas un kultūras jautājumos laikabiedru vidū un bija Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās biedrības goda biedrs.

K. R. Girgensons sarakstīja vairākas reliģiskas grāmatas: luterāņu katehismu “Tā Dieva bauslība, jeb tā mācība no godīgas un dievabijīgas dzīvošanas, īsas jautāšanas un atbildēšanas pēc tiem desmit Dieva bausliem” (1797), garīgo dziesmu apkopojumu “Dziesmas pie jaunas baznīcas iesvētīšanas dziedamas” (1804), luterāņu baznīcas agendu “Liturģiska rokasgrāmatiņa latviešu draudžu mācītājiem” (Kleines liturgisches Handbuch für Prediger bey lettischen Gemeinen, publicēts pēc autora nāves, 1822. gadā).

1809. gadā K. R. Girgensons kļuva par galveno redaktoru modernizētajai racionālistu luterāņu dziesmu grāmatai “Kristīgas dziesmas” (1809), kas nāca klajā 20 000 eksemplāros, sarakstīdams vai pārstrādādams vairāk nekā 400 garīgās dziesmas šim izdevumam. Pēc viņa iniciatīvas šajā dziesmu grāmatā tika iekļautas latviešu autoru Elkaleju Indriķa un Bormaņa Annas dziesmas. Šī dziesmu grāmata latviešu lasītājos neguva popularitāti, tomēr atsevišķas K. R. Girgensona dziesmas turpmākajos gados vairākkārt iekļautas dažādos luterāņu izdevumos, tajā skaitā arī dziesmu lapās un sprediķos, kas veltīti 1830. gada holēras epidēmijas upuriem.

1813. gadā K. R. Girgensons uzsāka publicēt dažāda satura populārzinātniskus un beletristiskus tekstus Vidzemes latviešu kalendārā. Īpaši minams viņa apcerējums par saules un mēness aptumšošanos, kā arī dzejas un īsprozas sacerējumi.

Pēc K. R. Girgensona nāves, pateicoties viņa znota, mācītāja, vēsturnieka un cenzora Karla Eduarda Napjerska (Karl Eduard Napiersky) rūpēm, klajā nāca divas K. R. Girgensona sagatavotas grāmatas: beletristikas krājums “Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas, par pamācīšanu un izlustēšanu” (1823) un jaunatnei domāts romāns “Robinsons Krūziņš” (1824).

Krājums “Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas, par pamācīšanu un izlustēšanu” tapa 19. gs. sākumā un bija iecerēts kā neīstenota latviešu žurnāla pirmais numurs. Tajā publicēti gan oriģināli sacerējumi, gan dažādu vācu autoru darbu tulkojumi. K. R. Girgensons tos aizguva no Vilhelma Gotlība Bekera (Wilhem Gottlieb Becker) Leipcigā izdotās antoloģijas “Saviesīgu izpriecu kabatas grāmata” (Taschenbuch zum geselligen Vergnügen), izdevuma “Sfinksa” (Sphynx), kā arī Rīgā izdotās Kārļa Gotloba Zontāga (Karl Gottlob Sonntag) grāmatas “Patiesi notikumi” (Wahre Geschichten). K. R. Girgensona krājumā tulkotas arī atsevišķas “Tūkstoš un vienas nakts pasakas” (أَلْفُ لَيْلَةٍ وَلَيْلَةٌ‎, ʾAlf Laylah wa-Laylah), dažādi īsprozas darbi, dzeja un fabulas, kā arī stilizācijas par latviešu tautasdziesmām.

Romāns “Robinsons Krūziņš” bija vācu rakstnieka Joahima Heinriha Kampes (Joachim Heinrich Campe) veiktais angļu rakstnieka Daniela Defo (Daniel Defoe) romāna  “Robinsons Krūzo” (Robinson Crusoe, 1719) pārstrādājuma “Robinsons jaunākais” (Robinson der Jüngere, 1780) tulkojums. Tajā D. Defo sižets bija izklāstīts modernā pedagoģiskā formā – tēva un bērnu dialogos. Atšķirībā no 19. gs. sākumā izplatītās lokalizēšanas tradīcijas K. R. Girgensons romānu tulkoja burtiski, sniegdams tajā arī plašu populārzinātnisku informāciju. Šī pieeja izpelnījās laikabiedru kritiku, taču darbs ieguva plašu popularitāti latviešu lasītājos un tika izdots atkārtotā metienā. Grāmata ir nozīmīga ar rūpīgu un zinātnisku pieeju latviešu valodas terminoloģijai. Tā aizsāka robinsoniādes tradīciju latviešu grāmatniecībā.

Žurnālā Ökonomisches Repertorium für Livland K. R. Girgensons publicēja rakstus par lauksaimniecību un biškopību, savukārt laikrakstā Zeitung für Literatur und Kunst aprakstīja latviešu gadskārtu svētku – Jāņu – svinēšanu.

K. R. Girgensons uzskatāms par latviešu reliģiskās un laicīgās literatūras reformētāju, viņa darbiem bija būtiska nozīme tautas apgaismības ideju izplatīšanā un latviešu lasītāju intelektuālā redzesloka paplašināšanā. Tajos vērojama humāna attieksme pret latviešiem un novatorisks skatījums uz latviešu izglītības iespējām un nākotnes emancipāciju.