AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 23. novembrī
Ilgonis Vilks

Lielais Lācis

(latīņu Ursa Major 'Lielais Lācis', saīsinājums UMa; angļu Great Bear, vācu Große Bär, franču Grande Ourse, krievu Большая Медведица), arī Lielie Greizie Rati
liels debess ziemeļpola apkaimes zvaigznājs

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs
Lielā Lāča zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824). 

Lielā Lāča zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824). 

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā

Lielais Lācis ir zvaigznājs, kuru gandrīz ikviens māk atrast pie debesīm. Jau senās civilizācijas šajā vietā pie debesīm saskatīja lāceni. Zvaigznāja nosaukumu savos mītos nostiprināja senie grieķi. Latviešu valodā to sauc arī par Lielajiem Greizajiem Ratiem. Tiesa, zvaigznājs vairāk atgādina nevis lāci vai ratus, bet smeļamo kausu ar līku rokturi. Pēc platības Lielais Lācis ir trešais lielākais zvaigznājs pie debess sfēras. Zvaigznājā ir asterisms – septiņas spožas zvaigznes, kas veido kausam līdzīgu figūru.

Atrašanās vieta debesīs

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Lielais Lācis redzams visu gadu kā nenorietošs zvaigznājs. Blakus Lielajam Lācim atrodas Mazā Lāča zvaigznājs.

Raksturojums

Zvaigznāja raksturīgo kausa figūru veido septiņas vidēja spožuma zvaigznes, no kreisās uz labo tās ir: Alkaids, Micars, Aliots, Megrecs, Fekda, Meraks, Dubhe. Lai pie debesīm iztēlotos lāci, figūra jāpapildina ar vājāk spīdošām zvaigznēm. Kausa priekšējās malas zvaigznes Meraku un Dubhi izmanto Polārzvaigznes atrašanai, domās debesīs novelkot taisnu līniju caur šīm zvaigznēm un to pieckārt pagarinot.

Lielā Lāča zvaigžņu karte.

Lielā Lāča zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Vējdzirnaviņu galaktika Lielā Lāča zvaigznājā. 28.02.2006.

Vējdzirnaviņu galaktika Lielā Lāča zvaigznājā. 28.02.2006.

Avots: European Space Agency/NASA.

Zvaigznes, kas spožākas par 3,31 zvaigžņlielumu

Nosaukums

Apzīmējums

Spožums, zvaigžņlielumi (m)

Attālums, gaismas gadi (ly)

Spektra klase

Starjaudas tips

Piezīmes

Aliots

Lielā Lāča ε

1,77

83

A1p

Milzis – zemmilzis

Netipiska zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku

Dubhe

Lielā Lāča α

1,79

123

K0 + F0

Milzu zvaigzne un galvenās secības zvaigzne

Spektrāla dubultzvaigzne

Alkaids

Lielā Lāča η

1,86

104

B3

Galvenās secības zvaigzne

Jauna zvaigzne

Micars

Lielā Lāča ζ

2,04

86

* 

*

Atrodas kausa roktura vidū

Meraks

Lielā Lāča β

2,37

80

A1p

Zemmilzis

Netipisks ķīmiskais sastāvs

Fekda

Lielā Lāča γ

2,44

83

A0e

Galvenās secības zvaigzne

Apņem gāzu apvalks, kas rada spektrā emisijas līnijas

Megrecs

Lielā Lāča δ

3,31

81

A3

Galvenās secības zvaigzne

Infrasarkanais starojums no putekļu diska

* Micars sastāv no divām dubultzvaigznēm. Abu pāru zvaigznes novietotas cieši kopā, bet attālums starp pāriem ir pietiekami liels, lai tos varētu izšķirt teleskopā.

Netālu no Micara atrodas vājāk spīdoša zvaigznīte Alkors, kuru reizēm sauc par Jātnieku, atbilstoši Micars ir Zirgs. Alkors ir dubultzvaigzne. Micars un Alkors kosmosā atrodas netālu viens no otra, iespējams, tie veido fiziski saistītu seškāršu zvaigžņu sistēmu.

Virs Lielā Lāča “galvas” atrodas Bodes galaktika (M81), attālums 12 miljoni gaismas gadu, un Cigāra galaktika (M82), attālums 12 miljoni gaismas gadu, bet virs “astes” – Vējdzirnaviņu galaktika (M101), attālums 21 miljons gaismas gadu. Zvaigznei HD 118203 (zvaigžņlielums 8,06), kas atrodas netālu no Micara, 2019. gadā piešķirts nosaukums Liesma. Ap to riņķo eksoplanēta HD 118203 b jeb Staburags. Šo zvaigžņu nosaukumi ņemti no Frīdriha Mālberģa poēmas “Staburags un Liesma jeb Veci un jauni laiki” (1869).

Mitoloģija

Par Lielā Lāča izcelšanos stāsta sengrieķu mīts, līdzīgs sižets sastopams arī romiešu mitoloģijā. Dievietes Artemīdas (Ἄρτεμις) nimfas bija solījušas saglabāt nevainību, bet Zevs (Ζεύς) pārvērtās par Artemīdu un pavedināja nimfu Kallisto (Καλλιστώ), kurai piedzima dēls Arkturs (Ἀρκτοῦρος). Greizsirdīgā Zeva sieva Hēra (Ἥρα) pārvērta Kallisto par lāceni. Arkturs, nezinādams par mātes likteni, satika viņu medībās un grasījās nogalēt. Zevs pēdējā brīdī iejaucās un novietoja abus starp zvaigznēm. Lācene kļuva par Lielā Lāča zvaigznāju. Arkturs ir spožākā zvaigzne Vēršu Dzinēja zvaigznājā.

Latviešiem ir sava teika par Lielo Greizo Ratu izcelšanos. Tā stāsta, ka vilks ziemā uzbrucis ratos iejūgtam zirgam. Taču bijis tāds senču likums — nekad neēst iejūgtu zirgu. Lai zirgu paglābtu no izsalkušā vilka, Dievs ratus un zirgu uznesis debesīs. Zirgs no vilka sabijies, tāpēc rati sametušies greizi. Pats zirgs debesīs nav redzams, jo bijis melnā krāsā. Bet vilks nokritis zemē, sasities un turpmāk solījis turēt svētu senču likumu.

Zvaigznāja redzamība Latvijā

Latvijā Lielais Lācis ir visu gadu redzams nenorietošs zvaigznājs. Pavasara vakaros tas redzams augstu debesīs, bet pārējos gadalaikos vakarā atrodas samērā zemu ziemeļu pusē.

Multivide

Lielā Lāča zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824). 

Lielā Lāča zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824). 

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Debess apgabals ar Lielo Lāci. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Lielo Lāci. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Lielā Lāča zvaigžņu karte.

Lielā Lāča zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Vējdzirnaviņu galaktika Lielā Lāča zvaigznājā. 28.02.2006.

Vējdzirnaviņu galaktika Lielā Lāča zvaigznājā. 28.02.2006.

Avots: European Space Agency/NASA.

Lielā Lāča zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824). 

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Saistītie šķirkļi:
  • Lielais Lācis
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Zvaigznāji. Starptautiskās Astronomijas savienības (The Constellations. International Astronomical Union) tīmekļvietne

Ieteicamā literatūra

  • Hermanis, J., Mazā astronomijas enciklopēdija, Jumava, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Poppele, J., Night Sky - A Field Guide to the Constellations, Adventure Publications, 2010.
  • Schilling, G. and Tirion, W., Constellations: The Story of Space Told Through the 88 Known Star Patterns in the Night Sky, Hachette UK, 2019.
  • Vilks, I., Visums: ceļvedis, Zvaigzne ABC, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ilgonis Vilks "Lielais Lācis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/116557-Lielais-L%C4%81cis (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/116557-Lielais-L%C4%81cis

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana