Lielais Lācis ir zvaigznājs, kuru gandrīz ikviens māk atrast pie debesīm. Jau senās civilizācijas šajā vietā pie debesīm saskatīja lāceni. Zvaigznāja nosaukumu savos mītos nostiprināja senie grieķi. Latviešu valodā to sauc arī par Lielajiem Greizajiem Ratiem. Tiesa, zvaigznājs vairāk atgādina nevis lāci vai ratus, bet smeļamo kausu ar līku rokturi. Pēc platības Lielais Lācis ir trešais lielākais zvaigznājs pie debess sfēras. Zvaigznājā ir asterisms – septiņas spožas zvaigznes, kas veido kausam līdzīgu figūru.
Lielais Lācis
liels debess ziemeļpola apkaimes zvaigznājs
Saistītie šķirkļi
Lielā Lāča zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rādītājs
Atrašanās vieta debesīs
Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Lielais Lācis redzams visu gadu kā nenorietošs zvaigznājs. Blakus Lielajam Lācim atrodas Mazā Lāča zvaigznājs.
Raksturojums
Zvaigznāja raksturīgo kausa figūru veido septiņas vidēja spožuma zvaigznes, no kreisās uz labo tās ir: Alkaids, Micars, Aliots, Megrecs, Fekda, Meraks, Dubhe. Lai pie debesīm iztēlotos lāci, figūra jāpapildina ar vājāk spīdošām zvaigznēm. Kausa priekšējās malas zvaigznes Meraku un Dubhi izmanto Polārzvaigznes atrašanai, domās debesīs novelkot taisnu līniju caur šīm zvaigznēm un to pieckārt pagarinot.
Lielā Lāča zvaigžņu karte.
Vējdzirnaviņu galaktika Lielā Lāča zvaigznājā. 28.02.2006.
Zvaigznes, kas spožākas par 3,31 zvaigžņlielumu
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Aliots | Lielā Lāča ε | 1,77 | 83 | A1p | Milzis – zemmilzis | Netipiska zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku |
| Dubhe | Lielā Lāča α | 1,79 | 123 | K0 + F0 | Milzu zvaigzne un galvenās secības zvaigzne | Spektrāla dubultzvaigzne |
| Alkaids | Lielā Lāča η | 1,86 | 104 | B3 | Galvenās secības zvaigzne | Jauna zvaigzne |
| Micars | Lielā Lāča ζ | 2,04 | 86 | * | * | Atrodas kausa roktura vidū |
| Meraks | Lielā Lāča β | 2,37 | 80 | A1p | Zemmilzis | Netipisks ķīmiskais sastāvs |
| Fekda | Lielā Lāča γ | 2,44 | 83 | A0e | Galvenās secības zvaigzne | Apņem gāzu apvalks, kas rada spektrā emisijas līnijas |
| Megrecs | Lielā Lāča δ | 3,31 | 81 | A3 | Galvenās secības zvaigzne | Infrasarkanais starojums no putekļu diska |
* Micars sastāv no divām dubultzvaigznēm. Abu pāru zvaigznes novietotas cieši kopā, bet attālums starp pāriem ir pietiekami liels, lai tos varētu izšķirt teleskopā.
Netālu no Micara atrodas vājāk spīdoša zvaigznīte Alkors, kuru reizēm sauc par Jātnieku, atbilstoši Micars ir Zirgs. Alkors ir dubultzvaigzne. Micars un Alkors kosmosā atrodas netālu viens no otra, iespējams, tie veido fiziski saistītu seškāršu zvaigžņu sistēmu.
Virs Lielā Lāča “galvas” atrodas Bodes galaktika (M81), attālums 12 miljoni gaismas gadu, un Cigāra galaktika (M82), attālums 12 miljoni gaismas gadu, bet virs “astes” – Vējdzirnaviņu galaktika (M101), attālums 21 miljons gaismas gadu. Zvaigznei HD 118203 (zvaigžņlielums 8,06), kas atrodas netālu no Micara, 2019. gadā piešķirts nosaukums Liesma. Ap to riņķo eksoplanēta HD 118203 b jeb Staburags. Šo zvaigžņu nosaukumi ņemti no Frīdriha Mālberģa poēmas “Staburags un Liesma jeb Veci un jauni laiki” (1869).
Mitoloģija
Par Lielā Lāča izcelšanos stāsta sengrieķu mīts, līdzīgs sižets sastopams arī romiešu mitoloģijā. Dievietes Artemīdas (Ἄρτεμις) nimfas bija solījušas saglabāt nevainību, bet Zevs (Ζεύς) pārvērtās par Artemīdu un pavedināja nimfu Kallisto (Καλλιστώ), kurai piedzima dēls Arkturs (Ἀρκτοῦρος). Greizsirdīgā Zeva sieva Hēra (Ἥρα) pārvērta Kallisto par lāceni. Arkturs, nezinādams par mātes likteni, satika viņu medībās un grasījās nogalēt. Zevs pēdējā brīdī iejaucās un novietoja abus starp zvaigznēm. Lācene kļuva par Lielā Lāča zvaigznāju. Arkturs ir spožākā zvaigzne Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Latviešiem ir sava teika par Lielo Greizo Ratu izcelšanos. Tā stāsta, ka vilks ziemā uzbrucis ratos iejūgtam zirgam. Taču bijis tāds senču likums — nekad neēst iejūgtu zirgu. Lai zirgu paglābtu no izsalkušā vilka, Dievs ratus un zirgu uznesis debesīs. Zirgs no vilka sabijies, tāpēc rati sametušies greizi. Pats zirgs debesīs nav redzams, jo bijis melnā krāsā. Bet vilks nokritis zemē, sasities un turpmāk solījis turēt svētu senču likumu.
Zvaigznāja redzamība Latvijā
Latvijā Lielais Lācis ir visu gadu redzams nenorietošs zvaigznājs. Pavasara vakaros tas redzams augstu debesīs, bet pārējos gadalaikos vakarā atrodas samērā zemu ziemeļu pusē.
Multivide
Lielā Lāča zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Lielo Lāci. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Lielā Lāča zvaigžņu karte.
Vējdzirnaviņu galaktika Lielā Lāča zvaigznājā. 28.02.2006.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
Ieteicamā literatūra
Ilgonis Vilks "Lielais Lācis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/116557-Lielais-L%C4%81cis (skatīts 26.09.2025)