Nosaukums bοώτης, boōtēs grieķu valodā nozīmē ‘vēršu dzinējs’. Pēc platības Vēršu Dzinējs ir liels zvaigznājs, taču spožu zvaigžņu tajā nav daudz. Visspožākā zvaigzne ir Arkturs, kas atrodas zvaigznāja lejasdaļā. Tā ir ceturtā spožākā zvaigzne pie nakts debesīm un spožākā debess ziemeļu puslodē. Arkturu var atrast, turpinot pa kreisi Lielā Lāča “astes līkumu”.
Saistītie šķirkļi
Vēršu Dzinēja zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rādītājs
Zvaigznāja atrašanās vieta debesīs
Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Vēršu Dzinējs vislabāk redzams pavasara vakaros debess dienvidu pusē. Pa kreisi no tā atrodas Ziemeļu Vainags, bet zemāk pa labi – Jaunava.
Zvaigznāja raksturojums
Arkturam pievienojot piecas vājāk spīdošas zvaigznes, iegūst figūru, kas atgādina rotaļu gaisa pūķi vai saldējumu konusveida vafeļu glāzītē. Interesanti, ka visas sešas zvaigznes ir masīvas, tās izstaro daudz enerģijas un atrodas vēlākā evolūcijas stadijā nekā Saule.
Vēršu Dzinēja zvaigžņu karte.
Lodveida zvaigžņu kopa NGC 5466. 05.2013.
Zvaigznes, kas spožākas par 3,03 zvaigžņlielumu
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Arkturs | Vēršu Dzinēja α | –0,05 | 37 | K0 | Milzis | Ātri kustas pie debesīm, 2 loka sekundes gadā |
| Izars | Vēršu Dzinēja ε | 2,37 | 203 | K0 + A2 | Milzis un galvenās secības zvaigzne | Dubultzvaigzne, leņķiskais attālums 3 loka sekundes |
| Mufrids | Vēršu Dzinēja η | 2,68 | 37 | G0 | Zemmilzis | Kosmosā atrodas netālu no Arktura |
| Segins | Vēršu Dzinēja γ | 3,03 | 87 | A7 | Zemmilzis vai milzis | Maiņzvaigzne, spožuma maiņa neliela |
Vēršu Dzinējs atrodas tālu no Piena Ceļa, tāpēc zvaigznājā nav spožu miglāju vai galaktiku. Teleskopā aplūkojama lodveida zvaigžņu kopa NGC 5466, kuras attālums ir 51 800 gaismas gadi. Toties ap 4. janvāri novērojami spoži meteori, kas lido no zvaigznāja augšdaļas. Tie pieder Kvadrantīdu meteoru plūsmai, kas nosaukta vairs nepastāvoša zvaigznāja Sienas Kvadranta vārdā un ir aktīva tikai dažas stundas.
Mitoloģija
Vēršu Dzinēja zvaigznāju piemin sengrieķu dzejnieks Homērs (Ὅμηρος) poēmā par Odiseja klejojumiem, bet grieķu mitoloģijā tam nav konkrēta skaidrojuma. Kādreiz Lielā Lāča spožākās zvaigznes uzskatīja par septiņiem vēršiem, kas velk arklu, un Vēršu Dzinēju par arāju. Taču daudz populārāka ir versija, kas stāsta par Vēršu Dzinēja spožāko zvaigzni Arkturu (Ἀρκτοῦρος), Zeva (Ζεύς) un nimfas Kallisto (Καλλιστώ) dēlu. Zeva greizsirdīgā sieva Hēra (Ἥρα) pārvērta Kallisto par lāceni. Arkturs medībās gandrīz nonāvēja savu māti, bet Zevs novērsa traģēdiju, abus uznesdams debesīs.
Zvaigznāja redzamība Latvijā
Latvijā Vēršu Dzinējs labi redzams pavasara naktīs augstu debess dienvidu pusē, bet vasaras un rudens vakaros – rietumos.
Multivide
Vēršu Dzinēja zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Ziemeļu Vainagu un Vēršu Dzinēju. Ar līnijām parādīta zvaigznāju raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Vēršu Dzinēja zvaigžņu karte.
Lodveida zvaigžņu kopa NGC 5466. 05.2013.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
Ieteicamā literatūra
Ilgonis Vilks "Vēršu Dzinējs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/116810-V%C4%93r%C5%A1u-Dzin%C4%93js (skatīts 26.09.2025)