AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 3. novembrī
Ilgonis Vilks

Persejs, zvaigznājs

(latīņu Perseus, saīsinājums Per; angļu, vācu Perseus, franču Persée, krievu Персей)
vidēji liels debess ziemeļu puslodes rudens zvaigznājs

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs
Perseja zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Perseja zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums 
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums 
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā

Persejs, kas nosaukts mītiska sengrieķu varoņa Perseja (Περσεύς) vārdā, ir vidēja lieluma zvaigznājs. Tā zvaigznes veido nedaudz izliektu vertikālu līniju, kas tiecas horizonta virzienā. Persejā atrodas labi pazīstama maiņzvaigzne Algols un spoža zvaigžņu dubultkopa.

Atrašanās vieta debesīs

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Persejs labi redzams rudens naktīs augstu debesīs pa labi no Vedēja un pa kreisi no Andromedas.

Zvaigznāja raksturojums 

Zvaigznāja spožākā zvaigzne Mirfaks atrodas uz minētās līnijas. Pati slavenākā zvaigzne Persejā ir aptumsuma maiņzvaigzne Algols, kas atrodas nozarojumā pa labi no zvaigznāja galvenās līnijas. Algola sistēmā ir divas zvaigznes, kas riņķo viena ap otru un regulāri aptumšo cita citu. Ik pēc divām dienām, 20 stundām un 49 minūtēm Algola spožums uz 10 stundām samazinās. Iespējams, šo faktu zināja jau seno laiku astronomi, jo grieķi šajā vietā pie debesīm iztēlojās gorgonas Medūzas (Μέδουσα) aci, bet arābi Algolu saistīja ar dēmonu “ghūl”, kas dzīvo kapos un ēd cilvēku miesu.

Perseja zvaigžņu karte.

Perseja zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Perseja dubultkopa. Jau nelielā palielinājumā binoklī vai teleskopā iespējams saskatīt daudzas zvaigznes. 2009. gads.

Perseja dubultkopa. Jau nelielā palielinājumā binoklī vai teleskopā iespējams saskatīt daudzas zvaigznes. 2009. gads.

Fotogrāfs Mike Durkin. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/

Perseīdu meteors. 2013. gads.

Perseīdu meteors. 2013. gads.

Fotogrāfs Kim MyoungSung. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Zvaigznes, kas spožākas par 3. zvaigžņlielumu

Nosaukums

Apzīmējums

Spožums, zvaigžņlielumi (m)

Attālums, gaismas gadi (ly)

Spektra klase

Starjaudas tips

Piezīmes

Mirfaks

Perseja α

1,81

510

F5

Pārmilzis

Masa 8,5 reizes lielāka nekā Saulei

Algols

Perseja β

2,12 – 3,39*

90

B8 + K0

Galvenās secības zvaigzne un zemmilzis

Aptumsuma maiņzvaigzne

Bez vārda

Perseja ζ

2,86

750

B1

Pārmilzis

Atmosfērā daudz oglekļa

Bez vārda

Perseja ε

2,88

640

B0,5

Galvenās secības zvaigzne

Spektrāla dubultzvaigzne

Bez vārda

Perseja γ

2,93

243

G8 + A2

Milzis un galvenās secības zvaigzne

Aptumsuma maiņzvaigzne, spožuma izmaiņa neliela

* Aptumsuma laikā

Perseja zvaigznājā atrodas Perseīdu meteoru plūsmas radiants. Plūsma novērojama katru gadu, tās maksimālā aktivitāte ir 12. un 13. augustā, kad stundā iespējams redzēt vairākus desmitus meteoru. To avots ir Svifta–Tatla komētas putekļi. Meteori izlido no Perseja zvaigznāja un traucas pāri debesīm uz dažādām pusēm.

Zvaigznājā atrodas Perseja dubultkopa (NGC 869/NGC 884; attālums 7500 gaismas gadu), kas redzama ar neapbruņotu aci kā miglains plankums pusceļā no Perseja zvaigžņu virknes augšgala līdz Kasiopejas zvaigžņu figūrai. Tās ir divas vaļējās zvaigžņu kopas, kas izveidojušās pirms 13 miljoniem gadu no ūdeņraža un hēlija gāzes mākoņiem. Katrā no tām ir vairāk nekā 300 zvaigžņu. Vēl viena spoža vaļējā zvaigžņu kopa Perseja zvaigznājā ir Mesjē 34, kuras attālums ir 1500 gaismas gadu.

Mitoloģija

Sengrieķu mītā Persejs bija skaistās Danajas (Δανάη) un dieva Zeva (Ζεύς) dēls. Viņam tika dots uzdevums nogalināt gorgonu Medūzu, kurai matu vietā bija indīgas čūskas un no kuras skatiena viss dzīvais pārvērtās akmenī. Dievi palīdzēja drosminiekam; Zevs iedeva zobenu, Aīds (Ἅιδης) – neredzamības ķiveri, Hermejs (Ἑρμῆς) aizlienēja spārnotās sandales, bet Atēna (Ἀθηνᾶ) piešķīra pulētu vairogu. Raugoties vairoga atspulgā, Persejs tuvojās gorgonai un nocirta tai galvu. Atlikušās divas gorgonas vajāja varoni, bet viņš aizlidoja prom, uzvilcis neredzamības ķiveri.

Zvaigznāja redzamība Latvijā

Latvijā Persejs labi redzams rudens un ziemas naktīs, pārvietojoties no austrumiem uz dienvidiem, pēc tam uz rietumiem.

Multivide

Perseja zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Perseja zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Debess apgabals ar Perseju. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Perseju. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Perseja zvaigžņu karte.

Perseja zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Perseja dubultkopa. Jau nelielā palielinājumā binoklī vai teleskopā iespējams saskatīt daudzas zvaigznes. 2009. gads.

Perseja dubultkopa. Jau nelielā palielinājumā binoklī vai teleskopā iespējams saskatīt daudzas zvaigznes. 2009. gads.

Fotogrāfs Mike Durkin. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/

Perseīdu meteors. 2013. gads.

Perseīdu meteors. 2013. gads.

Fotogrāfs Kim MyoungSung. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Perseja zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Saistītie šķirkļi:
  • Persejs, zvaigznājs
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Zvaigznāji. Starptautiskās Astronomijas savienības (The Constellations. International Astronomical Union) tīmekļvietne

Ieteicamā literatūra

  • Hermanis, J., Mazā astronomijas enciklopēdija, Jumava, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Poppele, J., Night Sky - A Field Guide to the Constellations, Adventure Publications, 2010
  • Schilling, G. and Tirion, W., Constellations: The Story of Space Told Through the 88 Known Star Patterns in the Night Sky, Hachette UK, 2019.
  • Vilks, I., Visums: ceļvedis, Zvaigzne ABC, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ilgonis Vilks "Persejs, zvaigznājs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/116828-Persejs,-zvaigzn%C4%81js (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/116828-Persejs,-zvaigzn%C4%81js

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana