N. Ūlande bija Latvijā pazīstama dziedātāja 20. gs. 20.–30. gados. Viņa bija vadošais soprāns Liepājas operas darbības pirmajā gadā. Karjeras laikā pārsvarā dziedāja liriskā soprāna partijas.

Dzimusi Oto un Anlīzes Ūlandu ģimenē.

1917. gadā beidza Maskavas konservatoriju. 20. gs. 20. gados papildinājās pie vokālajiem pedagogiem Romā, Itālijā.

Pirmās laulības laikā 20. gs. 20. gadu pirmās puses presē viņa nereti dēvēta par Natāliju Ūlandi-Lamberti vai Natāliju Lamberti-Ūlandi. 1928. gadā precējusies ar ārstu Jāni Frīdrihu Šulcu, meita Silvija Rūta. Turpmāko gadu presē viņa dēvēta gan par Natāliju Ūlandi, gan arī par Natāliju Ūlandi-Šulcu.

1921. gadā N. Ūlande atgriezās Latvijā no Padomju Krievijas un iesaistījās Latviešu zemnieku savienības organizētos koncertos. 1922.–1923. gadā viņa darbojās jaunizveidotajā Liepājas operā, kur uzstājās vadošajās soprāna lomās: Margarita franču komponista Šarla Guno (Charles François Gounod) operā “Fausts” (Faust, 1859), Tatjana krievu komponista Pētera Čaikovska (Пётр Ильич Чайковский) operā “Jevgeņijs Oņegins” (Евгений Онегин, 1879), Violeta itāļu komponista Džuzepes Verdi (Giuseppe Fortunino Francesco Verdi) operā “Traviata” (La Traviata, 1853), kā arī citās lomās.

No 1923. gada N. Ūlande darbojās Latvijas Nacionālajā operā (LNO), kur uzstājās Liu lomā itāļu komponista Džakomo Pučīni (Giacomo Antonio Domenico Michele Secondo Maria Puccini) operā “Turandota” (Turandot, 1926), Marenkas lomā čehu komponista Bedržiha Smetanas (Bedřich Smetana) operā “Pārdotā līgava” (Prodaná nevěsta, 1866), Mikaelas lomā franču komponista Žorža Bizē (Alexandre César Léopold Bizet) operā “Karmena” (Carmen, 1875), kā arī citās lomās. Viņa piedalījās arī latviešu komponistu operu iestudējumos – Jautrītes lomā Jāzepa Mediņa “Vaidelotē” (1927) un Sūrmja lomā Jāņa Kalniņa “Lolitas brīnumputnā” (1934). Nereti uzstājās arī dažādos koncertos un Rīgas radiofonā.

N. Ūlande-Šulca piedalījās arī operešu iestudējumos: Arsēnas lomā austriešu komponista Johana Štrausa (Johann Baptist Strauss) operetē “Čigānu barons” (Der Zigeunerbaron, 1885), Klaretas Ango lomā franču komponista Šarla Lekoka (Alexandre Charles Lecocq) operetē “Ango kundzes meita” (tā laika repertuārā dēvēta “Ango jaunkundze”; La fille de Madame Angot, 1872), Otīlijas lomā austriešu komponista Ralfa Benacka (Rudolf Josef František Benatzki) operetē “Pie balto āzi” (Im weißen Rößl, 1930), kā arī citās operetēs.

No 1925. gada janvāra viņa darbojās Operas solodziedātāju biedrībā.

Dziedātājas karjeras laikā pārsvarā uzstājās Latvijā, taču atsevišķos pasākumos uzstājās arī ārzemēs (piemēram, Klaipēdā, Lietuvā). Veselības problēmu dēļ N. Ūlande-Šulca dziedātājas karjeru pāragri beidza un 1938. gadā pensionējās.

1944. gada rudenī viņa kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēckara gados strādāja Hamburgā un Pinnebergā Baltijas Universitātē par vokālo pedagoģi. 1951. gadā ar ģimeni izceļoja uz ASV, kur pavadīja mūža nogali.

Karjeras laikā N. Ūlande-Šulca iestudējusi vairākus desmitus operu lomu. Viņas repertuārā bija Blonde austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta (Wolfgangus Amadeus Mozart) “Bēgšanā no seraja” (Die Entführung aus dem Serail, 1782); Čo Čo Sana un Mimī Dž. Pučīni Madama Butterfly (1904) un “Bohēmā” (La bohème, 1896); Džilda un pāžs Oskars Dž. Verdi “Rigoleto” (Rigoletto, 1851) un “Masku ballē” (Un ballo di maschera, 1859); Ksenija krievu komponista Modesta Musorgska (Модест Петрович Мусоргский) “Borisā Godunovā” (Борис Годунов, 1874); Leila Ž. Bizē “Pērļu zvejniekā” (Les pêcheurs de perles, 1863); Neda itāļu komponista Ružēro Leonkavallo (Ruggero Leoncavallo) “Pajaci” (Pagliacci, 1892); Sofija franču komponista Žila Masnē (Jules Émile Frédéric Massenet) operā “Verters” (Werther, 1892); Sofija vācu komponista Riharda Štrausa (RichardGeorgStrauss) “Rožu kavalierī” (Der Rosenkavalier, 1911); pāžs Urbans vācu komponista Džakomo Meierbēra (Giacomo Meyerbeer, īstajā vārdā Jacob Liebmann Beer) operā “Hugenoti” (Les Huguenots, 1836), kā arī daudz citu lomu.

N. Ūlandes-Šulcas repertuārā bija arī daudz latviešu (Pētera Barisona, Lūcijas Garūtas, Jēkaba Poruka, Jāņa Zālīša un citu), kā arī cittautu komponistu (krievu – Nikolaja Rimska-Korsakova, Николай Андреевич Римский-Корсаков, vācu – R. Štrausa, Engelberta Humperdinka, Engelbert Humperdinck, un citu) dziesmu.