Būtisks Sji Dzjiņpina izsludinātās “Ķīnas diplomātijas Jaunajā laikmetā” (新时代中国外, China' s Diplomacy in the New Era) elements ir ĶTR definēto valsts pamatinterešu aizstāvība. ĶTR pamatinterešu uzskaitījums un to redzamākās ārpolitiskās izpausmes ir:
1. valsts suverenitāte – ar argumentu par neiejaukšanos Ķīnas iekšējos jautājumos visbiežāk tiek atbildēts uz Rietumvalstu kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetas un Sjiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā (SUAR);
2. valsts drošība – globālās militārās klātbūtnes paplašināšana, tostarp veidojot bruņoto spēku bāzi Džibutijā, kā arī ieguldot jūras spēku spējās ar mērķi paaugstināt klātbūtni pasaules okeānos;
3. teritoriālā nedalāmība – bieži lietots kā pamatojums ĶTR pozīcijai teritoriālajos strīdos Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrās;
4. valsts atkalapvienošanās – kurss uz Taivānas nonākšanu ĶTR sastāvā;
5. Ķīnas politiskās sistēmas saglabāšana – Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) vadošās lomas valsts pārvaldībā nodrošināšana, faktiski norādot Rietumu liberālajām demokrātijām, ka Ķīna izslēdz politiskās liberalizācijas iespēju;
6. vispārējā sociālā stabilitāte – pasākumu kopums, lai nepieļautu sabiedrības neapmierinātības pieaugumu. Rietumu sociālo mediju Facebook, Twitter un meklētāja Google aizliegums, kas vērsts uz ĶTR iedzīvotājiem pieejamās informācijas kontroli, uzskatāms par vienu no ārpolitiski redzamākajiem šādu pasākumu piemēriem;
7. pamata garantijas ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanai – signāls, ka ĶTR neredz sevi kā izolacionistisku spēlētāju un vēlas turpināt gūt labumu no mijiedarbības ar starptautisko sistēmu, tomēr patur tiesības veikt pasākumus, lai aizsargātu savu iekšējo tirgu, tostarp ar “dubultās aprites” ekonomiskās politikas pieeju.
Kā Sji Dzjiņpina varas otrās piecgades pamanāma iezīme starptautisko attiecību kontekstā minama t. s. “vilku kareivju diplomātija” – pašpārliecināta, polemiska, reizēm aizskaroša ĶTR diplomātu pieeja komunikācijai ar citām valstīm, šim nolūkam bieži izvēloties mikroblogošanas platformu Twitter. Nosaukums radies, atsaucoties uz ĶTR populāru patriotisku 2015. gada asa sižeta filmu “Vilks kareivis” (战狼, Zhan Lang). Par redzamāko “vilku kareivju diplomātijas” pārstāvi dēvē ĶTR Ārlietu ministrijas runasvīru Džao Lidzjaņu (赵立坚, Zhao Lijian), tomēr šai taktikai pievērsušies arī ĶTR diplomātisko misiju pārstāvji ārvalstīs.
Nav viennozīmīgas atbildes, vai “vilki kareivji” ir individuālo diplomātu pieeja vai valsts izvirzīta stratēģija, un ir izskanējuši ziņojumi par pretestību šai pieejai ĶTR Ārlietu ministrijas ietvaros. Tomēr jāsecina, ka spēcīga, pašpārliecināta, pat aizskaroša polemika iekļaujas Sji Dzjiņpina ĶKP 18. kongresā (2012) paustajā aicinājumā stiprināt Ķīnas diskursīvo varu (burtiski “tiesības uz runu”, 话语权, huayuquan), apgalvojot, ka svarīgs iemesls, kāpēc ĶTR netiek sadzirdēta starptautiskā mērogā, ir trūkumi ārējās komunikācijas diskursa sistēmā.