Terorisms definējams kā mērķtiecīga dažāda veidu vardarbīgu aktu īstenošana nolūkā panākt politiskas izmaiņas un saprotams kā līdzeklis, nevis mērķis. Tam pretēji terors (šausmu stāvoklis) ir mērķis, ko panāk ar teroristiskiem līdzekļiem. Tātad terorisms ir terora īstenošana. Atšķirībā no konvencionālas karadarbības, kurā pretējo pušu kareivju apdraudētība ir zināma un pieņemta, bet civiliedzīvotāji skaitās aizsargāti, terorisma gadījumos uzbrukumi ir vērsti tieši pret nosacīti pasargātiem upuriem, proti, civiliedzīvotājiem vai citām cilvēku grupām, kas vardarbīgā konfrontācijā neiesaistās ne tieši, ne pastarpināti, tomēr tiem ir pamats bažām, ka nākotnē arī viņi varētu būt terorisma upuri. Arī liecinieka loma var būt instrumentāla, proti, terorisma liecinieku noskaņojums – draudu stāvokļa apzināšanās – pastarpināti rada augsni kādām politiskām pārmaiņām. Terorisma neatņemama sastāvdaļa ir tā mērķtiecība sabiedriska mēroga pārmaiņu panākšanai, ko var motivēt dažādi apsvērumi no ekonomiskiem un politiskiem līdz ideoloģiskiem vai reliģiskiem. Terorismā var tikt izmantotas dažādas vardarbības formas, tomēr lielākoties tās ir paredzētas, lai radītu baiļu atmosfēru, piemēram, šķietami bezmērķīga slepkavošana, uzspēlēta, pat teatrāla spridzināšana, kā arī genocīds, seksuālā vardarbība, sakropļošana un citas. Šīs metodes vieno orientācija uz vardarbīgā akta pompozitāti, neparedzamību, estetizāciju, lai sasniegtu plašu auditoriju un radītu tai apdraudētības sajūtu. Lai gan “terorisms” ir plašs jēdziens, ko nereti ir sarežģīti skaidri atšķirt no citām politiskās vardarbības formām, tā būtiskākā pazīme ir vardarbības mērķtiecīga izmantošana, lai, veicinot baiļu atmosfēru, panāktu savu interešu īstenošanos. Teroristiskas darbības var veikt gan valstiskas, gan nevalstiskas, gan bezvalstiskas organizācijas, kuru pamatā var būt gan sociālpolitiskas, ideoloģiskas, reliģiskas idejas, gan dažādi šo ideju savienojumi. Paplašinātā izpratnē terorismu raksturo ne tikai mērķtiecīga baiļu (terora) atmosfēras radīšana, bet arī tās plašums – vardarbība tiek vērsta pret iespējami plašu auditoriju, turklāt var tikt vērsta uz nejauši izvēlētiem un simboliskiem mērķiem. Lai terorisms būtu efektīvs, tam jātiek skatītam kā kaut kam neparastam, radot arī sašutuma izjūtu sabiedrībā.