“Al Kāida” ir sunnītu islāma ekstrēmistu grupējums, ko 20. gs. 80. gadu beigās dibināja vairāku mazāku grupējumu vadītāji, tostarp Usāma Bin Lādins (angļu Usāmah Bin Lādin, arābu أسامة بن لادن), Aimans az Zavāhirī (Ayman al-Zawahiri, أيمن الظواهري) un Abdullāhs Azāms (Abdullah Azzam, عبد الله عزام). Grupējuma mērķis ir izskaust Rietumu militāro klātbūtni un kultūras ietekmi musulmaņu valstīs un izveidot vispasaules islāmisku valsti. “Al Kāida” lielākoties ir pazīstama kā vairāku teroristisku uzbrukumu sarīkotāja, tostarp “Al Kāida” organizēja 11.09.2001. uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram (arī Dvīņu torņi; World Trade Center, Twin Towers) un Pentagonam (The Pentagon) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Pret grupējumu tika vērsta starptautiskā kampaņa “Karš pret teroru” (War on terror, Global War on Terrorism, GWT). Mūsdienās vairāki “Al Kāidas” vadītāji ir likvidēti, tomēr organizācija turpina pastāvēt un iedvesmot citus ekstrēmistu grupējumus.
“Al Kāida”
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Nosaukums “Al Kāida” ir arābu valodas vārds, kas tulkojumā nozīmē ‘bāze’, ‘pamats’ un tā dibināšanas kontekstā saprotams kā treniņnometne vai sagatavošanās vieta tālākām darbībām.
“Al Kāidas” pamatā ir organizācija “Pakalpojumu birojs” (Maktab al-Khidamat, مكتبالخدمات), kuru A. Azāma vadībā kopā ar A. az Zavāhirī 1984. gadā Afganistānā nodibināja U. Bin Lādins. Šīs organizācijas galvenais uzdevums bija koordinēt tikko atbraukušos arābu brīvprātīgos un palīdzēt tiem. Tuvojoties kara beigām, organizācijai bija daudz biedru un labvēļu, bet neskaidrs kļuva jautājums par nākotnes uzdevumiem. Tas tika risināts 11.11.1988., kad pēc A. Azāma ierosinājuma vairāki ievērojami dažādu grupējumu līderi vienojās par “Al Kāidas” izveidi, bet U. Bin Lādins kļuva par tās vadītāju.
Vēlāk un it īpaši pēc 11.09.2001. uzbrukumiem apzīmējums “Al Kāida” arvien biežāk tika asociēta ar visu vardarbīga islāmiska ekstrēmisma kustību plašā mērogā.
“Al Kāidas” galvenie mērķi un uzdevumi ir izveidot globālu islāma valsti (kalifātu) ar stingriem šariata likumiem, izskaust Rietumu militāro un ekonomisko ietekmi musulmaņu valstīs un aizstāvēt pasaules musulmaņu kopienu (ummu) no draudiem un nelabvēlīgas Rietumu ietekmes; iznīcināt Izraēlas valsti, cīnīties pret ASV un tās sabiedrotajiem, kā arī vervēt jaunus sekotājus, lai ierosinātu vispasaules islāmticīgo revolūciju. Savus mērķus tā tiecas sasniegt arī ar vardarbīgiem, tostarp teroristiskiem, līdzekļiem.
20. gs. 90. gadu sākumā “Al Kāida” īstenoja stratēģijas pārvirzi no “tuvā ienaidnieka” (musulmaņu vairākuma valstu valdības) uz “tālo ienaidnieku”, kas ir ASV un to sabiedrotie (Izraēla, Eiropas valstis u. c.). Būtisks un īpaši bīstams pretinieks vienmēr ir bijusi Izraēla, kas palestīniešu apspiešanas dēļ tiek uzskatīta par patstāvīgu ļaunumu.
“Al Kāidas” jauno rīcības orientāciju ieskicēja divi paziņojumi. Viens no tiem ir 1996. gadā izteiktais kara pieteikums ASV, kurā U. Bin Lādins skaidro, ka karš pret ASV ir neizbēgams, jo tā esot “okupējusi” svēto zemi, un ka Saūda Arābijas karaļnams esot nodevis islāma ticību. Savukārt 1998. gada paziņojumā tā autori, tostarp U. Bin Lādins, pastiprināja savu nostāju, paziņojot, ka turpmāk katra musulmaņa individuāls pienākums ir nogalināt amerikāņus un to sabiedrotos, kur un kad vien tas iespējams.
Diezgan drīz pēc organizācijas nodibināšanas U. Bin Lādins pārcēlās uz Sudānu, kur piekrita iesaistīties vietējo islāmistu karā pret kristiešiem Dienvidsudānā. Savukārt 1990. gadā, reaģējot uz Irākas draudiem iebrukt Kuveitā, U. Bin Lādins steidzās uz Saūda Arābiju, lai pie tās vadības vērstos ar priekšlikumu sūtīt viņa mudžāhīdus uz Kuveitu. Šī priekšlikuma noraidījums ļoti sadusmoja U. Bin Lādinu un noteica viņa turpmāko attieksmi pret vietējām varām un to sabiedroto ASV.
Līdz ar pārorientēšanos uz tālā ienaidnieka sakaušanu grupējums turpināja darbību Afganistānā, Pakistānas pierobežā. “Al Kāida” pamazām izveidoja ievērojamu atbalstītāju tīklu visā pasaulē, īpaši Somālijā un Jemenā; tā nodibināja sakarus ar citu valstu ekstrēmistu islāmistu grupām un sniedza tām atbalstu, veica apmācības un vervēja biedrus.
20. gs. 90. gados “Al Kāida” īstenoja vairākus teroristiskus uzbrukumus, kas guva plašu rezonansi, – Pasaules tirdzniecības centra Ņujorkā nesekmīgo spridzināšanu 1993. gadā, ASV vēstniecības Kenijā un Tanzānijā spridzināšanu 1998. gadā un ASV kuģa “USS Cole” saspridzināšanu 2000. gadā. Tomēr nozīmīgākais un postošākais uzbrukums notika 11.09.2001., kad “Al Kāidas” teroristi nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un ar tām ietriecās Pasaules tirdzniecības centrā Ņujorkā, Pentagonā Vašingtonā, bet viena lidmašīna nokrita laukā Pensilvānijas pavalstī, kopskaitā nogalinot gandrīz 3000 cilvēku. Reaģējot uz šo uzbrukumu vai provokāciju, ASV un to sabiedrotie (tostarp Latvija) uzsāka starptautisku militāru kampaņu “Karš pret teroru” – iebrukumu Afganistānā, lai padzītu no varas “Tālibān” un sagūstītu vai nogalinātu “Al Kāidas” vadību.
Turpmākajos gados vairāki grupējuma vadītāji, tostarp U. Bin Lādins 2011. gadā un A. az Zavāhirī 2022. gadā, tika nogalināti, un grupējuma infrastruktūra lielā mērā tika likvidēta. Tomēr “Al Kāida” ir spējusi pielāgoties un atjaunot savas spējas. Tā joprojām rīko uzbrukumus un iedvesmo citus ekstrēmistu grupējumus. “Al Kāida” ir pārorientējusies uz reģionālākām operācijām un aktīvi darbojas vairākās valstīs, piemēram, Jemenā, Sīrijā, Somālijā, Mali, Burkinafaso, kā arī Afganistānas un Pakistānas reģionā. “Al Kāidai” bija būtiska loma Sīrijas karā, grupējuma “An Nusra fronte” (Jabhat al-Nusra, جبهة النصرة) tapšanā un konfliktos ar Islāma valsti. Tomēr ievērojamākais “Al Kāidas” sasniegums ir spēja uzturēt dzīvu savu ideoloģiju un vēstījumu, kļūstot par starptautiski pazīstamu idejisku zīmolu un simbolu.
Viens no galvenajiem “Al Kāidas” dibinātājiem un tās redzamākā personība vienmēr ir bijis U. Bin Lādins, taču grupējuma veidošanā un attīstībā bija iesaistīti arī citi, piemēram, ēģiptiešu islāma teologs un ārsts, ideologs A. az Zavāhīri, kuram bija būtiska loma tā stratēģijas noformulēšanā. Ievērojama loma ne tikai “Al Kāidas” tapšanā, bet visā Afganistānas kara džihādisma idejas formulēšanā bija palestīniešu teologam un aktīvistam A. Azāmam. Daži citi ievērojami esošie un bijušie grupējuma pārstāvji ir “Al Kāidas” militārais priekšnieks Muhammeds Ātifs (Mohammed Atef, محمد عاطف), viens no galvenajiem 11. septembra uzbrukumu idejas autoriem Hālids Šeihs Muhammeds (Khalid Sheikh Mohammed,خالد شيخ محمد), loģistikas vadītājs Abū Zubaida (Abu Zubaydah, ابو زبيدة), operāciju plānotājs Abū Muhammeds al Masrī (Abu Mohammed al-Masri, أبو محمد المصري), izlūkošanas un pretizlūkošanas, drošības speciālists, viens no ticamākajiem organizācijas vadītāja pienākumu izpildītājiem (2023. gada pirmajā pusē) Seifuladls (Saif al-Adel, سيف العدل). “Al Kāida” nekad nav bijusi pārāk liela organizācija, un tās aktīvākajā darbības periodā biedru skaits varētu būt bijis tikai daži tūkstoši.
“Al Kāida” izmanto tekstus, video un audio ierakstus, lai izplatītu grupējuma vēstījumu, attaisnotu savu darbību un vervētu jaunus biedrus. Materiāli tiek izplatīti dažādos kanālos, arī internetā un drukātā veidā, un tie ir paredzēti dažādām auditorijām, tostarp musulmaņiem Rietumos un Tuvajos Austrumos, kā arī plašākai sabiedrībai Rietumos (piemēram, žurnāls Inspire angļu valodā). Ievērojams tekstu korpuss ir t. s. U. Bin Lādina vēstules, kas pēc viņa nāves nokļuva ASV drošības dienestu rokās, tika pārtulkotas un publiskotas brīvpieejai. Šajās vēstulēs aplūkoti dažādi temati, tostarp grupējuma ideoloģija, tā operācijas un darbības, kā arī globālā politiskā situācija. Cits ievērojams teksts ir apjomīgais A. az Zavāhirī sacerējums “Bruņinieks zem pravieša karoga” (Knight Under the Prophet’s Banner, فارس تحت راية النبي). Ļoti plašajā un apjomīgajā tekstu klāstā var izcelt tikai dažus, tostarp ieroču un sprāgstvielu izmantošanas instrukcijas un apmācības un vervēšanas metodes “Al Kāidas rokasgrāmatā” (al-Qaeda Handbook, دليل القاعدة).
Jau 20. gs. 90. gados “Al Kāida” sāka īstenot virkni teroristu uzbrukumu, kas izraisīja plašu rezonansi, tomēr zināmākais uzbrukums bija 11.09.2001. terorakts ASV, kas iezīmēja pagrieziena punktu cīņā pret terorismu un būtiski ietekmēja pasaules politiku un drošību. Šis notikums izprovocēja ASV uzsākt milzīgu militāru, politisku un juridisku kampaņu “Karš pret teroru”, kas ietvēra iebrukumu Afganistānā un vēlāk arī Irākā. Tas izraisīja būtiskas pārmaiņas starptautiskajā drošībā, ārpolitikā un tiesībaizsardzībā visā pasaulē.
Kampaņas ietekmē ASV tika ievērojami pastiprināta uzmanība iekšzemes un starptautiskajiem pretterorisma pasākumiem. Tās rezultātā tika ieviesti jauni tiesību akti, politikas vadlīnijas un prakses, kas vērstas uz teroristu uzbrukumu prevenciju, tika izveidotas jaunas izlūkošanas un tiesībaizsardzības aģentūras un pastiprināti izmantots militārais spēks, reaģējot uz teroristu draudiem. Kampaņas mērķi un īstenošanas gaita izraisīja ASV un tās sabiedroto pastiprinātu iesaistīšanos konfliktos Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, un šie konflikti ir radījuši būtiskas pārmaiņas, lielākoties negatīvas, reģiona politiskajā un drošības situācijā. Kampaņas iznākumā terorisma draudi gan starptautiski, gan ASV ir nevis mazinājušies, bet gan pieauguši.
Terorisma akadēmiskajā pētniecībā runā par “terorisma industriju”, kas apzīmē ārkārtīgi lielu apšaubāmas kvalitātes pētniecisku un komentējošu darbu skaita pieaugumu. Terorisma kritiskās pētniecības pārstāvji norāda, ka mūsdienu terorisma interpretāciju nosaka ASV vadības pārspīlētā reakcija uz 11. septembra uzbrukumiem, kas to izmantoja savtīgi, lai izveidotu baiļu atmosfēru un pamatotu savu turpmāko rīcību. Šie pētnieki norāda, ka pastāvošā diskursa veidošanā par centrālo moto tika padarīts terorisma raksturojums kā “nezināmi nezināmie”, būtiski ietekmējot terorisma izpratni. To raksturo iepriekšējo zināšanu noraidījums un pilnīgas nedrošības pieņemšana, ārkārtējs dogmatisms un pārspīlēta piesardzība, principiāla iztēles leģitimizācija un institucionalizācija, draudu “gaidīšanas režīma” padarīšana par ikdienišķu normu. Šāda nostāja tieši atbalsojās ne tikai pētniecībā, bet vēl jo vairāk sabiedriskās dzīves pārvaldībā, ieviešot dažādus uzraudzības pasākumus, piemēram, drošības kontroli lidostās vai masveida personas datu ievākšanu.
“Al Kāida” kā viena no ietekmīgākajām teroristu organizācijām ir bieži attēlota dažādos mākslas un literatūras darbos, un tai ir bijusi liela ietekme uz terorisma un ekstrēmistu ideoloģiju attēlojumu plašsaziņā; “Al Kāida” kļuvusi par iedvesmas avotu daudzām spēlfilmām, videospēlēm, stāstiem. Pēc 11.09.2001. uzbrukumiem publicēta virkne akadēmisku un neakadēmisku grāmatu un rakstu, kas iztirzā grupējuma motivāciju un stratēģiju, kā arī tā ietekmi uz starptautisko politiku un drošību. “Al Kāidas” sarīkotie uzbrukumi ir veicinājuši refleksijas par, piemēram, globālo drošību, politisko ekstrēmismu un militāro intervenču sekām, kā arī rosinājuši terorisma psiholoģisko, sociālo un politisko seku izpēti. Rezultātā “Al Kāidas” īstenotie uzbrukumi terorisma islāmisko reliģisko formu ir padarījuši par plaši un nereti arī pavirši apspriestu tematu, – tie būtiski veicinājuši aizspriedumus pret islāmticīgajiem, arābiem, aplami vēstot par to barbariskumu, vardarbīgumu vai neizglītotību, kā arī tie nereti izraisa diskrimināciju. “Al Kāidas” uzbrukumi ir būtiski ietekmējuši stereotipiska arābu pašnāvnieka-terorista tēla tapšanu un nostiprināšanos.
Gan akadēmiskajā, gan sabiedriskajā jomā “Al Kāida” ir būtiski ietekmējusi valodas diskursu, kā tiek lietoti un izprasti termini, kas saistīti ar terorismu un ekstrēmismu. Tai ir bijusi nozīmīga loma lingvistiskās un semantiskās ainavas veidošanā diskusijās par terorismu, piemēram, veicinot tādu jēdzienu kā “džihādisms” un “islāma ekstrēmisms” ieviešanu, kā arī veidojot noteiktu vienu terorisma interpretāciju, kurā priekšplānā dominē reliģijas un jo īpaši islāma temats.