Luga “Vilhelms Tells” ir vācu rakstnieka F. Šillera radošā brieduma posma darbs. Tajā tēloti notikumi viduslaiku Šveices kantonos 14. gadsimta sākumā, bet konfliktu risinājums atspoguļo arī autora skeptisko attieksmi pret politisko sadrumstalotību viņa laikmeta vācu zemēs un atbalso 1789. gada Franču revolūcijas demokrātiskos ideālus. Pievērsties tematam, kas balstītos Šveices vēstures notikumos un kura centrā būtu leģendām apvītā Vilhelma Tella personība, bija iecerējis arī Johans Volfgangs Gēte (Johann Wolfgang Goethe), ar kuru F. Šillers 18. un 19. gadsimta mijā regulāri tikās Veimārā. J. V. Gētes stāsti par Šveici, kuru viņš vairākkārt bija apmeklējis, rosināja arī F. Šillera iztēli; rakstnieka poētiskais temperaments bija lieliski atbilstošs brīvības cīņu attēlojumam. F. Šillera lugā risināto notikumu pirmsākumi meklējami Šveices vēsturei veltītos apcerējumos, ko autors rūpīgi studējis. Īpaši atzīmējama 16. gadsimta vēsturnieka Gilga Čudi (Gilg Tschudi, arī Aegidius) “Šveices hronika” (Chronicon Helveticum, publicēta 1734.–1736. gadā), kurā aprakstīti Tella leģendas centrālie notikumi, kas saistīti ar strēlnieka trāpījumu ābolā, uz kuru vietvaldis piespiež viņu šaut, lai gan ābols ir novietots uz Tella mazā dēlēna galvas. Šīs norises hronikā datētas ar 1307. gadu; vēsturiskā Vilhelma Tella eksistencei gan trūkst konkrētu pierādījumu, tomēr šis tēls ir bijis ļoti populārs un ieguvis Šveices brīvības cīņu simbola statusu. F. Šillera risinātais sižets jau iepriekš vairākkārt bija skarts vācu rakstniecībā, piemēram, Johana Jākoba Bodmera (Johann Jacob Bodmer) lugā “Vilhelms Tells vai bīstamais šāviens” (Wilhelm Tell oder der gefährliche Schuß, 1755). F. Šillera lugas pamatteksts tapa 1803. gadā. Darbu pie manuskripta rakstnieks pabeidza 1804. gada 18. februārī, tomēr līdz lugas pirmizrādei Veimāras galma teātrī (Weimarer Hoftheater), kas notika 1804. gada 17. martā un kuras sagatavošanā piedalījās arī J. V. Gēte un F. Šillers, kā arī līdz tās pirmiespiedumam šī paša gada oktobrī vēl tika veikti redakcionāli labojumi.