Latvijā makšķertīkla zirnekļu dzimtu Segestriidae pārstāv viena ģints Segestria un viena suga Segestria senoculata.

Makšķertīkla zirnekļu dzimtā Latvijā sastopama tikai viena ģints Segestria un attiecīgi suga S. senoculata (Linnaeus, 1758). Pasaulē makšķertīkla zirnekļu dzimtā ir piecas ģintis ar 177 sugām. Eiropā no šīs dzimtas sastopamas Ariadna un Segestria ģintis, katrā no tām ir deviņas sugas.

Makšķertīkla zirnekļu dzimtā sastopami zirnekļi ar sešām acīm, kuras sakārtotas trīs grupās. Ķermenis ir vairāk garš nekā plats. Atšķirībā no citām dzimtām, šiem zirnekļiem uz priekšu ir vērsti pirmie trīs pāri kāju, pēdējais – uz aizmuguri. Tie veido tuneļveida tīklu, turklāt ar vairākiem atzariem. Dzimtas īpatņi sastopami daudzviet pasaulē. Ķermeņa krāsa mainīga, atkarīga no sugas – tā variē no pilnīgi melnas līdz gaišākiem īpatņiem, arī ar zīmējumiem uz vēdera virspuses. Dzīves ilgums savvaļā ir ap vienu gadu, nebrīvē turētajiem – vairāki gadi.

Latvijā vienīgā šīs dzimtas suga ir slēpņzirneklis Segestria senoculata (Linnaeus, 1758). Suga sastopama zem koku mizām uz kokiem, uz augsnes virskārtas zem nokritušām koku kritalām. Citviet Eiropā atrasta arī spraugās ēku un klinšu sienās. Paslēptuvēs veido tuneļveida tīklus, no kura atveres atiet līdz pat 12 signālpavedieniem. Signālpavedieni kalpo barības noķeršanai, traucējumu sajušanai un tēviņa saziņai ar mātīti pārošanās sezonas laikā – tēviņi ievibrē tīklu, raidot mātītei speciālus signālus. Tiklīdz zirneklis sajūt barības objektu, kas aizskar pavedienu, tas nekavējoties noķer upuri un to notiesā. Ķermeņa garums variē no 8,2 mm tēviņiem līdz 12,5 mm mātītēm. Ķermenis ir cilindriskas formas. Tēviņiem, salīdzinājumā ar mātītēm, ir mazāks vēders un garākas kājas. Mātītēm nav epigīnas jeb sievišķās dzimumatveres. To aizstāj ģenitāliju struktūras, kur tēviņš ievada spermu. Galvkrūtis brūnas. Heliceru krāsa variē no tumši brūnas līdz pat melnai ar gariem, baltiem matiņiem. Vēders pelēcīgi dzeltens, kuram virspusē pa vidu iet tumšāka līnija ar viļņotām malām. Tumšākiem īpatņiem šis zīmējums var arī nebūt tik izteikts. Kāju krāsa no pelēcīgas līdz brūnai. Mātīte kokonu ar olām atstāj savā tīklā. Jaunie zirnekļi tīklu pamet kādu laiku pēc izšķilšanās; dažkārt mātīte kļūst par mazuļu pirmo barību. Šai sugai ir divu gadu cikls, kas nozīmē, ka dzimumgatavību tā sasniedz otrajā gadā pēc izšķilšanās. Pieauguši īpatņi sastopami visu cauru gadu. Lielāka aktivitāte gan ir pavasara un vasaras laikā. Suga sastopama zem koku mizas – Latvijā atrasta gan zem priežu, gan zem ozolu mizas. Suga sastopama Palearktikā.