Ciems izvietojies Laidu pagasta ziemeļrietumos pie autoceļa V 1266, 11 km no pagasta centra Laidiem, 29 km no novada centra Kuldīgas un 176 km no Rīgas.

Apdzīvota vieta attīstījās ap bijušās Vangas muižas centru, bija kolhoza "Vienība", vēlāk kolhoza brigādes centrs. Daļēji kompaktu apbūvi veido 14 mājas (1 daudzdzīvokļu). Komunālā infrastruktūra – centralizēta ūdensapgāde un atkritumu apsaimniekošana. Iedzīvotāju skaits 2001. gadā – 58, 2020. gadā – 28. Kursē skolēnu autobuss uz Turlavas pamatskolu un Laidu pamatskolu. Ir iespēja strādāt zemnieku saimniecībās.

Vangas ciema tautas namā “Vangas Klubs”, kur aktīva kultūras dzīve noritēja 20. gs. 60.–80. gados, mūsdienās darbojas veikals un bibliotēka, ir telpas dažādiem pasākumiem. Tiek nodrošināti interneta sakari un mobilā tīkla pārklajums. Tuvākā pasta nodaļa atrodas Turlavā.

Apdzīvota vieta Vanga (Wangen) avotos minēta 1355. gadā. Vangas muiža no 1578. gada ar nelieliem pārtraukumiem piederēja baronu Osten-Sakenu (Osten-Saken) dzimtai līdz pat agrārajai reforamai 1920. gadā. Pēc tam tajā ierīkoja Vangas pamatskolu. Labi iekārtotajā skolas bibliotēkā atradās arī muižas īpašnieka personīgais arhīvs. 1945. gada pavasarī, nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, vācu karaspēkam nostiprinoties Kurzemē, netālajā Kazdangas muižā tika izvietots radiolokatora štābs, bet tehniskā daļa un apsardze – Vangas muižā. Sarkanās armijas uzlidojumu mērķis bija Kazdanga, bet 1945. gada 13 .aprīlī (lidotāja kļūdas dēļ) bombardēšanā Vangas muižas tika iznīcināta.

1883. gadā Vangas centrā muižas īpašnieks vietējiem bērniem uzcēla skolu, to uzturēja pagasts ar muižas īpašnieka pabalstu. Vangas 1. pakāpes pamatskola no divgadīgās pārauga par sešgadīgo, pēc Otrā pasaules kara arī par septiņgadīgo nepilno vidusskolu. Skola pastāvēja līdz 1962. gadam, pēc tam ēkā darbojās ciema bibliotēka. Mūsdienās ēka privatizēta.

Parkā, kas senāk piederēja muižai, vēl joprojām sazīmējamas liepu alejas un muižas īpašnieka tējas kalniņš, kas apstādīts ar kastaņām. Saglabājusies muižas laiku klēts; divas durvju vērtnes tajā ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Osten-Sakenu dzimtas kapliča un kapenes bija 1 km attālumā no muižas, meža malā, bet līdz mūsdienām nav saglabājušās.

1957. gadā bijusī muižas dzirnavu ēka tika pārbūvēta par klubu jeb tautas namu ar skatītāju zāli 150 vietām un kolhoza brigādes centru. Mūsdienās šajā ēkā darbojas bibliotēka un veikals. 1960. gadā kolhozs "Vienība" ierīkoja mehāniskās darbnīcas Vangas muižas vecajos mūros, kas strādāja līdz 20. gs. 90. gadiem.

Administratīvi no 1892. gada Vanga ietilpa Aizputes apriņķa Kazdangas pagasta, vēlāk, no 1945. gada, Klosteres ciema padomes no teritorijā. Pēc 1962. gada reformas Klosteres ciema padome pievienota Kuldīgas rajonam, 1968. gadā likvidēta, tās teritorijas pievienojot Turlavas ciema padomei. 1974. gadā kolhozs "Vienība" (centrs Vangā) tika apvienots ar kolhozu "Uzvara" (centrs Sermītē) un Vanga tika iekļauta Laidu ciema, kopš 1990. gada – Laidu pagasta teritorijā.