Ciems izvietojies pagasta rietumu daļā pie autoceļa V1295, 8 km no pagasta centra Laidiem, 36 km no novada centra Kuldīgas un 165 km no Rīgas.

Ciemats tika izveidots 20. gs. 70. gados, bija kolhoza “Uzvara” centrs. Apbūvi veido 39 mājas, tai skaitā 5 daudzdzīvokļu, kā arī sabiedriskās un saimnieciskās ēkas. Attīstīta komunālā infrastruktūra – centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana. Tiek nodrošināti interneta sakari un mobilā tīkla pārklājums. Iedzīvotāju skaits 1966. gadā – 54, 2001. gadā – 286, 2021. gadā – 189.

Mūsdienās darbojas bibliotēka, interešu centrs, ģimenes ārsta prakse, veikals, sporta stadions un brīvdabas estrāde.

Beidzoties kopsaimniecību ērai, daudzas ģimenes kolhoza “Uzvara” centrā turpināja strādāt kopā līdzīpašnieku statusā. Līdz mūsdienām saglabāta un tiek izmantota graudu kalte, kartupeļu pagrabs, angārs, traktoru šķūnis. Ciema apkārtnē izveidojušās un attīstījušās ekonomiski spēcīgas zemnieku saimniecības. 

1987. gadā Sermītes centrā tika uzbūvēts bērnudārzs–sākumskola. Ciemam attīstoties, 1992. gadā no sākumskolas tika izveidota Sermītes pamatskola, kura 2009. gadā tika reorganizēta un pievienota Laidu pamatskolai kā struktūrvienība. Mūsdienās bērnudārza ēkā turpina darboties pirmsskolas grupas un interešu izglītības pulciņi.

1947. gadā tika nodibināta Valtaiķu bibliotēka, kuru 1998. gadā pārdēvēja par Sermītes bibliotēku un pārcēla uz skolas telpām.  

Skaldas upes līkumā, starp Vecmuižām un Paegļiem, 1,5 km attālumā no mūsdienu apdzīvotās vietas atrodas Sermītes pilskalns. Sermītes privātmuiža, kuras tuvumā izveidojusies apdzīvotā vieta, kopš 1583. gada bija Blombergu dzimtas īpašums, pēc 1920. gada agrārās reformas tika atsavināta un sadalīta jaunsaimniecībās.

Sermīte nav iedomājama bez zivju dīķiem. Tuvumā esošā Kazdangas muiža bija pirmā vieta Latvijas teritorijā, kur jau 1880. gadā sāka zivju audzēšanu dīķos. Muižas īpašnieka laikā dīķu sistēma ar ziemošanas, ganību un nārsta dīķiem tika ierīkota arī Sermītē. Tā tika attīstīta 20. gs. 20.–40. gados, uzturēta padomju okupācijas laikā (Sermītes dīķsaimniecība) un sekmīgi ar 36 seniem un plaši zināmiem zivju dīķiem darbojas arī mūsdienās (zemnieku saimniecība “Skaldas”).

Sermīte bija kopsaimniecības centrs. 1970. gadā kolhoza kopsapulcē apstiprināja jaunos statūtus un tika nolemts, ka saimniecībā vairāk jāattīsta celtniecība un kolhoznieku dzīves apstākļi jātuvina dzīves apstākļiem pilsētā. Strauji tika būvētas individuālās mājas ar palīgsaimniecībām, daudzdzīvokļu mājas jaunajām ģimenēm un speciālistiem, ražošanas ēkas. 1978. gadā atklāja mehāniskās darbnīcas, kuras aktīvi darbojās līdz kopsaimniecības sadalīšanai; mūsdienās tās ir renovētas un tiek izmantotas par privātām ražošanas palīgēkām medus fasēšanai.

Visvaldis Zīlītis 1956. gadā sāka darbu Kuldīgas rajona kolhozā “Uzvara”, kur sešus gadus bija agronoms, tad priekšsēdētājs. Viņa vadībā bija teicami panākumi lauksaimniecības produktu ražošanā, kartupeļu sēklaudzēšanā, rentablā saimniekošanā.