Laidu pagasts atrodas Latvijas rietumu daļā, Kuldīgas novada dienvidu daļā. Robežojas ar Kuldīgas novada Snēpeles, Raņķu, Rudbāržu, Turlavas un Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastu. Attālums līdz novada administratīvajam centram – Kuldīgai – 28 km, līdz Rīgai – 167 km. Pagasta platība ir 11497,5 ha (115 km²). Iedzīvotāju skaits Laidu pagastā 2021. gadā – 937.

Laidu pagasta teritorija 20. gadsimtā piedzīvoja vairākkārtējas nosaukuma, robežu un administratīvās pakļautības maiņas. Latvijas Republikas starpkaru periodā tas bija Valtaiķu pagasts un ietilpa Aizputes apriņķī. 1945. gadā tika pārdēvēts par Laidu (Laides) ciemu un 1962. gadā pievienots Kuldīgas rajonam. Teritorija tika paplašināta, iekļaujot tajā daļu no Turlavas. Kopš 1990. gada pastāv Laidu pagasts ar centru Laidos un Valtaiķu, Sermītes, Vangas un Rudes ciemu.

Iedzīvotāju skaits Laidu pagasta teritorijā 20. gs. gaitā ir samazinājies. 

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Lielāks iedzīvotāju skaits koncentrēts bijušajos kolhozu centros (Laidos un Sermītē), tur labāk izveidota infrastruktūra, pieejami pakalpojumi. Pagastā ir vairāk ne kā 200 viensētas.

Apdzīvotības blīvums ir 8,5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru (2000. gadā tas bija 12,2 uz kvadrātkilometru). 

Galvenā saimnieciskā darbība saistīta ar mežu un lauksaimniecības zemju izmantošanu. Meži aizņem 4029,22 ha pagasta teritorijas, no tiem a/s “Latvijas Valsts meži” – 1669,82 ha, pārējie – 2359,40 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 6315,2 ha. 20. gs. 90. gadu sākumā, kad beidza pastāvēt kolhozi, tika izveidotas vairāk ne kā 300 zemnieku saimniecības;  2021. gadā – 63 saimniecības. Darbību turpina arī individuālie uzņēmumi, komersanti un piemājas saimniecības.       

Vadošās nozares – augkopība un tehnisko kultūru audzēšana, lopkopība, zivsaimniecība, mežizstrāde. Attīstās arī augļu, ogu un dārzeņu audzēšana, kā arī biškopība. 1935. gadā no sējumu kopplatības lielāko daļu aizņēma rudzi un auzas, mūsdienās galvenās kultūras ir ziemas kvieši, rapsis, vasaras kvieši un mieži.

Aktīvi darbojas biedrības “Laidu mednieks” un “Sermītes mednieki”. 

Lauku sēta–mini zoo “Zemturi” piedāvā divas tematiskas takas – mājdzīvnieku un mājputnu taku un dižkoku un puķu taku. “Zemturi” iekļauti Lietuvas, Latvijas, Igaunijas projektā “Mežataka” kā 91. posma Aizpute–Snēpele pieturvieta. Gleznainā pļavu ielokā pie Saulīšu dīķa atrodas viesu nams “Laidi”. 

Pagasta teritorijā ir četri veikali ciemu centros. Sermītes doktorātā atrodas ģimenes ārsta prakse un aptiekas filiāle.

Pagasta dienvidrietumu daļu nelielā posmā šķērso 1. šķiras autoceļš Skrunda–Aizpute, ceļu tīklu veido 2. šķiras un vietējas nozīmes ceļi. Sabiedriskais autobuss kursē maršrutā Kuldīga–Laidi–Skrunda un Skrunda–Laidi–Kuldīga vienu reizi dienā.  No rīta un pēcpudienā pēc īpaša saraksta kursē divi autobusi, kas pārvadā skolēnus. Pasta nodaļa atrodas Turlavā un apkalpo vairākus pagastus. 

Pirmā skola mūsdienu Laidu pagasta teritorijā dibināta 1840. gadā Vidusmuižā. 1872. gadā tika uzcelts skolas nams. Kopš 1921. gada skola atrodas Laidu muižas pilī. No 1874. līdz 1914. gadam darbojās draudzes skola Valtaiķu Ārlātos. No 1929. līdz 1939. gadam pastāvēja Valtaiķu 2. pakāpes vācu pamatskola (1936. gadā tajā mācījās 236 skolēni).

1988. gadā tika uzcelts bērnudārzs–sākumskola Sermītes centrā, kuru vēlāk pārveidoja par Sermītes pamatskolu. 2009. gadā Sermītes pamatskolu pievienoja Laidu pamatskolai. 2021. gadā Laidu pamatskolas 1.–9. klasē mācījās 42 audzēkņi (kopā ar pirmskolas grupām – 68).

Valtaiķu mācītājmuižā 1841. gadā notika pirmā teātra izrāde. Pagastā vienmēr aktīvi darbojušies pašdarbības kolektīvi – koris, deju kolektīvi, pūtēju orķestris. Mūsdienās pastāv amatierteātris un sieviešu vokālais ansamblis “Vēja zvani”. Izveidoti labiekārtoti sporta laukumi, trenažieru zāle, divas brīvdabas estrādes. Darbojas aktīvā dzīvesveida interešu kopa “Dzērves” un grāmatu draugu klubiņi bibliotēkās. Bibliotēkas atrodas Sermītē un Laidos. 

Laidu pagasta teritorija atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē uz Ventas upes ūdensšķirtnes. Valtaiķos atrodas viens no augstākajiem Rietumkursas augstienes pauguriem – Baložu kalns (120 metri virs jūras līmeņa). Raksturīga liela ainavu daudzveidība. Īpatnējais reljefs ar vairākām nogāzēm un gravām, Baltijas jūras tuvums un valdošie rietumu vēji iespaido  klimatu. Ziemas sākums ir nepastāvīgs, ar biežiem atkušņiem. Pavasaris un vasaras sākums ir vēss, ar ilgstošiem sausuma periodiem. Veģetācijas periods iesākas agri, ilgst 195–200 dienas. Samērā  lielais nokrišņu daudzums un augsnes mehāniskais sastāvs (smilšmāls un mālsmilts) ir iemesls tam, ka izveidojušās velēnu vidēji un dziļi podzolētās augsnes.

Pagasta teritorijā ir samērā daudz purva augsnes, veidojušās nogāžu ieplakas zemajos zāļu purvos. Šādi purvi pagasta teritorijā ir divi (Vangas, Līnes) ar kopējo platību ap 450 ha, kuros ir veikta meliorācija un ierīkotas kultivētās pļavas.

Lielākās upes: Ventas kreisā krasta pieteka Ēnava (garums 19 km) ar Dzirnavupi un Alokstes pieteka Skalda (18 km), Elkupīte (3,5km).

Vienīgais ezers – Bezdibeņa ezers (2,2 ha). Dzirnavdīķi bijuši Laidos, Rudē un Vangā. Mūsdienās pagastā vēl ir daudz parastu un zivju dīķu (Cīruļu, Dambju, Dzintaru, Piena, Pūču, Strautu, Saulīšu, Matužu un citi).

Derīgo izrakteņu atradnes (kūdras, grants, smilts, saldūdens kaļķiežu atradnes Vangā) ir neliela apjoma un tiek izmantotas vietējām vajadzībām.

Pats nozīmīgākais no dabas resursiem Laidu pagastā ir mežs, kas aizņem 31 % no teritorijas. 60 % ir skujkoki (dominējošā ir egle). Izveidoti divi mikroliegumi īpaši saudzējamas putnu sugas aizsardzībai meža teritorijā un mikroliegums gravas meža biotopam. Apzināti un apzīmēti daudzi dižkoki un eksoti. Īpaša bija Rudes dižliepa ar sešu metru apkārtmēru; tā bija kļuvusi par vietējo simbolu, un tās lapas iekļautas pagasta ģerbonī. Liepa gāja bojā 2004. gada janvāra vētrā, no tās atvases aug jauna liepa. Ainaviski un eksotiski koku stādījumi ir Laidu muižas parkā, Rudes muižas parkā un Vangas muižas parkā. Īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā Valsts nozīmes kategorijā iekļauti arī Laidu Jaunbrēdiķu dendroloģiskie stādījumi 5,94 ha platībā. Tos 20. gadsimta 50. gados izveidoja Gustavs Lepsis. Tēva iesākto turpina dēls Jānis Lepsis. Apskatāmas vairāk nekā 300 vietējās un introducētās koku un krūmu sugas – Mandžūrijas džungļu koks, purpursarkanais dižskabārdis, tulpju koks, Veimuta priede, Lavsona paciprese, forsītija, rododendrs un daudzi citi.

Īpašs dabas retums – Rudzīšu akmens – atrodas nomaļā gravā pie Kalniešu mājām. Biedrība “Latvijas Petroglifu centrs” to bija pasludinājusi par 2012. gada ģeoloģisko objektu. Tas ir nesadrupināts silūra perioda kaļķakmens bluķis, ievērojams ar dižakmens izmēriem – 4,7 m garš, 3,6 m plats un 2,2 m augsts – , kuru atnesis ledājs. Tajā atrastās fosīlijas liecina par 400 miljons gadu vecumu un rašanos siltā tropiskā jūrā pie ekvatora.

Laidu pagasts atrodas Kurzemes vidū starp Aizputi, Kuldīgu un Skrundu. 13. gs. tā teritorija ietilpa kuršu valdnieka Lamekina pārvaldītajā teritorijā – Bandavā. Vissenākās rakstos pieminētās vietas ir Valtaiķi (Walteten), Sermīte (Sergemitten) un Ārzes (Adsern), kas atrodamas 1253. gada zemju dalīšanas līgumā starp vācu ordeni un Kurzemes bīskapu. Laidi (Leyden) un apkārtējās apdzīvotās vietas – Rude (Rudden) un Vanga (Wangen) – vissenākajos dokumentos minētas 1355. gadā. Kursas (Piltenes) bīskapijā kā administratīva teritorija pastāvēja Valtaiķu draudzes novads. Pēc pievienošanas Krievijas impērijai mūsdienu Laidu pagasta teritorija ietilpa Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī. Pēc 1886. gada pagastu pašvaldību likuma guberņa tika sadalīta apriņķos un pagastos. Vienā – Valtaiķu pagastā – tika apvienoti mazie pagasti (Valtaiķu, Laides, Ēnavas, Rudes un Sermītes), un tas iekļāvās Aizputes apriņķī. Pagasta nams atradās Valtaiķu miesta centrā. 1921. gadā, kad Laidu muižas pils kļuva par valsts īpašumu un skola tika pārcelta uz to, atbrīvotajā skolas namā tika izvietota Valtaiķu pagasta valde. 1945. gadā Valtaiķu pagastā izveidoja Valtaiķu un Rudes ciema padomes, bet 1949. gadā pagastu likvidēja. 1954. gadā no abiem ciemiem izveidoja Laides ciemu, 1965. gadā tam pievienoja daļu Induļa ciema, 1977. – daļu Turlavas ciema. 1962. gadā Laidu ciemu pievienoja Kuldīgas rajonam. Padomju okupācijas laikā ciema padomes teritorijā atradās kolhozi “Spartaks” un “Uzvara”. 1990. gadā Laidu ciema padomes robežās izveidoja Laidu pagastu.

Sermītes pilskalns atrodas apmēram 1,5 km no apdzīvotās vietas centra. Tas ie ar mežu apaudzis 5–6 m augsts reljefa pacēlums, ko no trim pusēm apliec upe Skalda. Valtaiķu pilsdrupas atrodas augstā Vaipas upītes krastā, pie Pilskalnu mājām. Tur atradās viena no Livonijas ordeņa pilīm, kuru 16. gs. nopostīja poļu karaspēks. Otrā pasaules kara laikā vācieši mūrus saspridzināja un izmantoja ceļu būvēšanai. 

Rudes muiža ar parku ir viena no vislabāk saglabātajām lauku ampīra muižām. Netālu aiz Rudes parka atrodas Dižstrautu senkapi (vēlais dzelzs laikmets). Laidu muižas ansamblis un parks Kurzemes muižu hronikās pirmo reizi minēts 1562. gadā. Vecākā ēka kompleksā – pārvaldnieka nams. 1808. gadā pils uzcelta pēc labākajiem klasicisma stila paraugiem. Apbūve veidota simetriski ap pagalmu. Pilij abās pusēs viena otrai pretī atrodas klēts–ratnīca un pārvaldnieka māja. Kopš 1921. gada muižā atrodas skola. Mūsdienās notiek kompleksa atjaunošana.

Vangas muižas klētī saglabājušās durvju vērtnes no 18. gadsimta.

Valtaiķu luterāņu baznīca uzcelta 1792. gadā. Tajā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris, baznīcēnu soli, ērģeļu prospekts, ērģeles, durvju komplekts, luktas, kulta priekšmeti. Īpaši nozīmīgas ir 15  baznīcas vitrāžas, kurās attēlotas Kristus dzīves ainas un bruņinieku tikumi, kā arī fon Manteifelu (von Manteuffel) ģimeņu ģerboņi.  

Valtaiķos, pie bijušā Bendrupa kroga, 1933. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem tika uzstādīts granīta piemineklis 36 Jūrkalnes, Skrundas, Valtaiķu, Ēdoles un Alsungas pagastu 1905. gada revolūcijas dalībniekiem, kurus šajā vietā 1906. gada 3. februārī nošāva soda ekspedīcija.

Laidos, pie bijušās muižas magazīnas klēts, uzstādīts piemiņas akmens padomju represijās cietušajiem pagasta iedzīvotājiem. 1941. gada 14. jūnijā okupācijas varas iestādes deportēja 18 Valtaiķu pagasta iedzīvotājus, bet 1949. gadā – 84.

Mārtiņš Remiķis dzimis Valtaiķu pagasta Remešos, 1870.–1917. gadā strādāja Pēterburgā par Baltijas literatūras un preses cenzoru. Andrejs Bumbulis – virsmežsargs, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Sermītē dzimušais Kārlis Eversons, 5. Cēsu kājnieku pulka kareivis, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Valtaiķu pagasta Matužās dzimis arī ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvotais Neatkarības kara dalībnieks Teodors Rudzroga.

Laidos dzimuši arī citi ievērojami pagasta iedzīvotāji – pedagogs Jēkabs Vinters, muzikologs Oļģerts Zīverss, lietišķās mākslas speciālists Žanis Ventaskrasts, ārsts Kārlis Veidemanis.