Eiropas Savienības Tiesa. Luksemburga, 2014. gads.

Avots: Shutterstock.com.

EST izveidota ar Ogļu un tērauda kopienas (European Coal and Steel Community, EOTK) dibināšanas līgumu jeb Parīzes līgumu, kurš tika parakstīts 18.04.1951. un stājās spēkā 23.07.1952. Šī līguma 50 gadu ilgais darbības termiņš, pamatojoties uz tā 97. pantu, noslēdzās 23.07.2002.

1952. gadā EST sastāvā (tobrīd EOTK sastāvā) bija septiņi tiesneši: Petruss Serrarenss (Petrus Serrarens, Nīderlande), Adrianuss van Klefenss (Adrianus van Kleffens, Nīderlande), Oto Rīze (Otto Riese, Vācija), Luī Delvo (Louis Delvaux, Beļģija), Žaks Ruefs (Jacques Rueff, Francija), Šarls Leons Ammess (Charles Léon Hammes, Luksemburga) un Masimo Piloti (Massimo Pilotti, Itālija), kas bija EOTK Tiesas priekšsēdētājs. Pirmais ģenerāladvokāts bija Moriss Lagrānžs (Maurice Lagrange, Francija). Sākumā bija septiņi tiesneši no sešām valstīm, jo 1951. gadā tieši sešas valstis – Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlande – noslēdza EOTK dibināšanas līgumu, ar kuru arī tika izveidota EOTK.

1958. gadā EOTK sastāvā esošā tiesa kļuva par Eiropas Kopienu Tiesu (EKT). Nosaukuma maiņa saistīta ar Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Treaty establishing the European Atomic Energy Community, EAEK, tā dēvētā Euratom) līguma jeb Romas līgumu parakstīšanu 25.03.1957. Šie līgumi stājās spēkā 01.01.1958. un atšķirībā no EOTK līguma tika noslēgti uz nenoteiktu laika periodu atbilstoši EEK līguma 240. pantam un Euratom līguma 208. pantam. Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā EKT nosaukums mainīts uz EST.

Šobrīd EST sastāv no divām tiesām – Tiesas un VT. Tomēr pirms VT pastāvēja Pirmās instances tiesa, kas tika ieviesta 30 gadus pēc Romas līgumu spēkā stāšanās, t. i., 1989. gadā. Attiecīgi EKT sastāvā bija Tiesa un Pirmās instances tiesa, kas ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tika pārdēvēta par VT. 2005. gadā tika nodibināta ES Civildienestu tiesa (Civil Service Tribunal), kas izskatīja strīdus starp ES institūcijām un to darbiniekiem. Šī tiesa tika nodibināta, pamatojoties uz Nicas līgumu, un beidza pastāvēt 01.09.2016. ES Civildienestu tiesas pienākumus pārņēma VT.

EST sastāv no divām tiesām: Tiesas (Court of Justice) un Vispārējās tiesas (General Court).

Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši – viens tiesnesis no katras dalībvalsts (pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Tiesā bija 28 tiesneši), savukārt VT sastāvā ir divi tiesneši no katras dalībvalsts, t. i., kopumā 54 tiesneši. EST sastāvā ietilpst 11 ģenerāladvokāti. Pēc Latvijas Republikas iestāšanās ES:

1. Pirmais no Latvijas virzītais kandidāts tiesneša amatam Tiesā bija Egils Levits (amatā 11.05.2004.–17.06.2019.). Tiesneši tiek ievēlēti uz trim vai sešiem gadiem, tomēr, ņemot vērā, ka tiesnešus var atkārtoti iecelt amatā, Egils Levits šo amatu ieņēma 15 gadus. Egils Levits atkāpās no Tiesas tiesneša amata, jo tika ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu. Ar ES Padomes 02.09.2020. lēmumu par Tiesas tiesnesi tika iecelta Ineta Ziemele (amatā 06.10.2020.–06.10.2024).

2. Pirmais virzītais kandidāts tiesneša amatam VT bija Ingrīda Labucka (amatā 12.05.2004.–25.02.2020.). Pēc tam ES dalībvalstu valdību pārstāvju sanāksmē par VT tiesnesi tika iecelts Latvijas kandidāts Pēteris Zilgalvis (amatā 27.09.2021.–31.08.2025.).

Latvijai, tāpat kā jebkurai ES dalībvalstij, VT ir divas tiesneša amata vietas. 01.02.2019. ES dalībvalstu valdību pārstāvji VT tiesneša amatā atkārtoti uz vēl vienu termiņu (01.09.2019.–31.08.2025.) iecēla Ingu Reini, kas ir VT tiesnese kopš 01.09.2016., kad VT reformas ietvaros, dubultojot VT tiesnešu skaitu, Latvija varēja nominēt kandidātu uz otru valstij piešķirto tiesneša amata vietu šajā tiesā. Ingas Reines amatu pilnvaru termiņš sākotnēji bija noteikts līdz 31.08.2019.

3. Latvijai pirmā iespēja virzīt kandidātu uz ģenerāladvokāta amatu radās 2020. gadā, kad Latvija saņēma EST priekšsēdētāja aicinājumu izvirzīt Latvijas kandidātu uz vakanto ģenerāladvokāta amatu. Pretendentus uz šo amatu pēc nominēšanas vērtēja tieslietu ministra izveidotā nominācijas komisija, un komisijas izvirzīto pretendenti ģenerāladvokāta amatam vērtēja un vēlāk apstiprināja Ministru kabinets. Noslēgumā par Latvijas kandidāta piemērotību amatam lēma Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 255. panta komiteja, kas sniedza pozitīvu atzinumu. ES dalībvalstu valdību pārstāvju sanāksmē par EST ģenerāladvokātu uz sešiem gadiem tika iecelta Laila Medina, kas šī amata pienākumus pildīs sešus gadus līdz 06.10.2027. Šāda iespēja Latvijai radās pirmo reizi, kopš Latvija ir ES dalībvalsts, jo Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Polijai ir pastāvīgi ģenerāladvokāti, bet pārējām ES dalībvalstīm atlikušajiem sešiem ģenerāladvokāta amatiem rotācijas kārtībā jāizvirza savi kandidāti, kuri šo amatu ieņem ne ilgāk par sešiem gadiem bez iespējas termiņu pagarināt. To pagarināt var tikai pastāvīgie ģenerāladvokāti.

Tiesneša kandidatūras izvēle ir katras dalībvalsts ekskluzīvā kompetencē. Šajā jautājumā nav vienotas prakses, – tiesneša kandidāts var tikt izvēlēts konkursa kārtībā vai arī to var uzrunāt (angļu headhunting). Tiesnešu kandidātu atlase notiek divos posmos. Pirmajā posmā dalībvalsts izraugās kandidātu konkursa kārtībā vai arī konkrēts kandidāts tiek uzrunāts. Abos gadījumos jāņem vērā, ka kandidātam jāatbilst LESD 253. pantā noteiktajiem kritērijiem, t. i., “Tiesas tiesnešus [..] izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs, vai kuras ir juristi ar atzītu kompetenci”. Šos kritērijus konkretizē dalībvalstis atbilstoši to izpratnei. Pirmo posmu var saukt par nacionālās atlases posmu, kas izvēlētajiem kandidātiem vēl negarantē kļūšanu par Tiesas vai VT tiesnešiem.

Otrais posms saistīts ar LESD 255. panta komiteju. Šo komiteju veido septiņas personas, kas izraudzītas no bijušo Tiesas un VT locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus; vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments. Šobrīd (2021. gada beigās) komitejas sastāvā ir Allans Rosass (Allan Rosas), Miroslavs Vižikovskis (Mirosław Wyrzykowski), Franks Klārks (Frank Clarke), Marija Euhēnija Martinsa De Nazare Ribeiru (Maria Eugenia Martins De Nazare Ribeiro), Andrea Foskūle (Andrea Voßkuhle), Karloss Lesmess Serrano (Carlos Lesmes Serrano) un Jūlija Lafranke (Julia Laffranque).

Dalībvalsts izvēlētam kandidātam uz Tiesas vai VT tiesneša amatu jāsaņem pozitīvs atzinums no LESD 255. panta komitejas; saņemot negatīvu atzinumu, tas tālāk netiek virzīts apstiprināšanai uz vakanto tiesneša amata vietu Tiesā vai VT. LESD 255. panta komiteja lemj par katras dalībvalsts virzīto kandidātu atbilstību Tiesas un VT tiesnešu amatiem, pārbaudot attiecīgo kandidātu zināšanas par Tiesas un VT kompetencē esošiem jautājumiem, kā arī vērtējot kandidātu iepriekš iegūto pieredzi un franču valodas zināšanas. Tiesnešus ieceļ ar visu ES dalībvalstu valdību piekrišanu uz sešiem gadiem. Tiesnešus var iecelt amatā atkārtoti. Tiesneši savukārt no sava vidus uz trim gadiem ievēl EST priekšsēdētāju, kuru pēc tam var ievēlēt atkārtoti. Kopš 08.10.2015. EST priekšsēdētājs ir Kuns Lēnārts (Koen Lenaert).

Ģenerāladvokātu iecelšanas kārtība ir analoģiska Tiesas un VT tiesnešu iecelšanas kārtībai. Vienīgā atšķirība ir tajā, ka Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Polijai ir pastāvīgi ģenerāladvokāti, bet pārējās dalībvalstis atlikušajiem sešiem ģenerāladvokāta amatiem savus kandidātus izvirza rotācijas kārtībā. Latvijai 2021. gadā bija jāizvirza savs ģenerāladvokāta kandidāts, lai arī iepriekš tika plānots, ka Latvijai savs kandidāts būs jāizvirza tikai 2024. gadā. Tomēr, tā kā Apvienotā Karaliste izstājās no ES, šī iespēja Latvijai tika piešķirta par trim gadiem agrāk.

Atšķirībā no Tiesas un VT tiesnešiem ģenerāladvokātu pienākums nav spriest tiesu, bet sniegt Tiesai vai VT objektīvus un neatkarīgus secinājumus par izskatāmo lietu. Lai paātrinātu atsevišķu lietu izskatīšanu, ģenerāladvokāta secinājumi tiek sniegti tikai tajās lietās, kurās tiek apspriesti jauni vai īpaši aktuāli tiesību jautājumi. 

EST nodrošina tiesiskuma ievērošanu Līgumu interpretēšanā un piemērošanā, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta pirmajā daļā. Tomēr tas nozīmē ne tikai šobrīd spēkā esošo līgumu – LES, LESD, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma, ES Pamattiesību hartas – interpretēšanu un piemērošanu, bet aptver arī citus tiesību avotus, piemēram, vispārējos tiesību principus. Veicot šo uzdevumu, EST vērtē ES iestāžu aktu tiesiskumu, nodrošina, ka dalībvalstis ievēro pienākumus, kas izriet no Līgumiem, un pēc valsts tiesu lūguma interpretē ES tiesības, tādējādi nodrošinot vienveidīgu ES tiesību piemērošanu un interpretāciju visā ES.

Tiesas kompetencē ietilpst skatīt šādas lietu kategorijas:

1. Prejudiciālo nolēmumu lietas (LESD 267. pants). Dalībvalsts tiesa, ja tai ir šaubas par Līgumu interpretāciju, ES iestāžu vai struktūru tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju, var lūgt Tiesu atbildēt uz nacionālās tiesas uzdotajiem jautājumiem par Līguma, kā arī tiesību akta interpretāciju un piemērojamību. Tiesas spriedumā ietvertais skaidrojums ir saistošs nacionālajai tiesai izskatāmās lietas ietvaros. Savukārt citām dalībvalsts tiesām Tiesas spriedumā ietvertais skaidrojums ir saistošs, izskatot līdzīgas lietas.

2. Prasības pret dalībvalstīm saistībā ar valsts pienākumu neizpildi (LESD 258., 259., 260. pants). Tiesas kompetencē ir izskatīt prasības, kas celtas pret dalībvalstīm par Līgumos paredzēto pienākumu neizpildi. Prasību pret dalībvalsti var celt Eiropas Komisija (EK) vai arī cita dalībvalsts. Šādas lietas tiek uzsāktas, pamatojoties uz LESD 258., 259. vai 260. pantu, un tās tiek dēvētas par “pārkāpumu procedūru” (angļu infringement procedure) lietām.

Pārkāpuma procedūras mērķis ir sniegt dalībvalstij ne tikai iespēju izpildīt savus no ES tiesībām izrietošos pienākumus, piemēram, transponēt direktīvu, ja tā nav transponēta, vai sasniegt direktīvā paredzēto rezultātu, ja tas, transponējot direktīvu, nav sasniegts, bet arī aizstāvēties pret EK izvirzītajiem iebildumiem. Jāņem vērā, ka dalībvalsts var gan atzīt, gan neatzīt pārkāpumu. Praksē visbiežāk pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti uzsāk EK (LESD 258. pants) un tikai ļoti retos gadījumos – dalībvalsts (LESD 259. pants) tādēļ, ka saskaņā ar LES 17. pantu EK tiek uzskatīta par Līgumu “sargātāju”, tādēļ EK ir piešķirtas tiesības uzraudzīt, kā dalībvalstis ievēro Līgumus un no tiem izrietošās saistības.

LESD 260. panta 3. punkts paredz, ka, ja EK ceļ prasību Tiesā par direktīvas savlaicīgu neieviešanu vai par nepaziņošanu par direktīvas ieviešanu, EK var lūgt Tiesai piespriest dalībvalstij maksāt soda naudu un kavējuma naudu. Tomēr šis jautājums detalizētāk skatāms tieši sadaļā par “pārkāpuma procedūrām”.

3. Prasības par ES institūciju pieņemto tiesību aktu atcelšanu (LESD 263. pants) vai bezdarbību (LESD 265. pants). Atkāpjoties no noteikuma, kas iekļauts LESD 256. panta 1. punktā, Tiesa saglabā jurisdikciju lietās, kas minētas LESD 263. un 265. pantā, kad tās ierosina kāda dalībvalsts pret:

a. Eiropas Parlamenta vai Padomes, vai abu šo iestāžu kopīgu darbību vai bezdarbību, izņemot:

i. lēmumus, kurus pieņēmusi Padome saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta trešo daļu;

ii. Padomes tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes regulu par pasākumiem, lai aizsargātu tirdzniecību LESD 207. panta nozīmē;

iii. Padomes tiesību aktus, ar kuriem Padome īsteno izpildu pilnvaras saskaņā ar LESD darbību 291. panta 2. punktu;

b. EK darbību vai bezdarbību saskaņā ar LESD 331. panta 1. punktu.

Tiesai ir jurisdikcija lietās, kas minētas tajos pašos pantos, kad tās ierosina ES iestāde pret Eiropas Parlamenta, Padomes, abu šo iestāžu kopīgu darbību vai bezdarbību, vai pret EK, vai kad tās ierosina ES iestāde pret Eiropas Centrālās bankas darbību vai bezdarbību.

4. Apelācijas sūdzības. EST ir apelācijas institūcija VT spriedumiem un rīkojumiem.

5. Atzinumi par ES nolīgumu ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām saderību ar Līgumiem (LESD 218. pants). Jebkura ES dalībvalsts, ES Parlaments, Padome vai EK var lūgt Tiesas atzinumu par to, vai ES starptautiskā līguma projekts ar trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām ir saderīgs ar Līgumu noteikumiem. Ja Tiesas atzinums ir nelabvēlīgs, ES starptautiskā līguma projekts nevar stāties spēkā, kamēr tas nav grozīts vai kamēr Līgumi nav pārskatīti.

6. Vienīgi Tiesai ir kompetence skatīt jautājumus saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību (LESD 346.–348. pants), prasības par nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu (LESD 107. un 108. pants), prasības par dalībvalsts nepareizu pilnvaru īstenošanu attiecībā uz iekšējā tirgus izveidi un darbību (LESD 114. pants). Tiesai ir arī tiesības pēc Eiropas Parlamenta lūguma atlaist ombudu, ja tas vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu (LESD 228. pants), kā arī pēc Padomes vai EK lūguma atcelt no amata EK locekli vai atņemt viņam pensiju (LESD 245. un 247. pants). Tiesa var atcelt no amata Revīzijas palātas locekli vai atņemt viņam tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām, ja EST pēc Revīzijas palātas lūguma konstatē, ka viņš vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda amata pienākumus (LESD 286. pants) un citas no LESD izrietošās tiesības.

VT kompetencē ietilpst skatīt šādas lietu kategorijas:

1. Prasības par tāda kaitējuma novēršanu, ko radījušas ES iestādes un struktūras vai to darbinieki (LESD 268. pants un 340. panta otrā un trešā daļa).

2. Pret Komisiju celtās dalībvalstu prasības.

3. Strīdi starp ES iestādēm un to darbiniekiem saistībā ar darba attiecībām un sociālā nodrošinājuma sistēmu.

4. Privātpersonas prasības par tiesību aktu likumīgumu, kas adresēts šai personai vai kas skar šo personu tieši un individuāli (LESD 263. panta ceturtā daļa).

5. Prasības intelektuālā īpašuma jomā, kas vērstas pret ES Intelektuālā īpašuma biroju (European Union Intellectual Property Office, EUIPO) un Kopienas Augu šķirņu biroju (Community Plant Variety Office, CPVO).

EST darbību reglamentējošie pamatdokumenti ir LESD, LES un to protokoli, Tiesas, kā arī VT reglamenti, t. i., LES 13., 17., 19., 24. pants; LESD 108., 114., 218., 228., 245., 247., 251.–281., 286., 289., 294., 299., 342., 348. pants; LESD 3. protokols par EST statūtiem, Tiesas reglaments; VT reglaments. 

Latvija kā jebkura ES dalībvalsts var piedalīties EST tiesvedības procesā gan kā prasītāja, piemēram, lūdzot atcelt ES institūcijas izdotu tiesību aktu, gan kā atbildētāja lietās par tādu dalībvalsts pienākumu neizpildi, kas izriet no LESD. Tāpat, ja tiešajā lietā nav iesaistīta Latvija, tad, saņemot atļauju, Latvija var iestāties lietā, ko izskata EST, kā arī paust viedokli par Tiesas izskatīšanā esošu prejudiciālo jautājumu, ko Tiesai uzdevusi kādas ES dalībvalsts (tai skaitā Latvijas) tiesa. Detalizētāk Latvijas pārstāvība reglamentēta Ministru kabineta 02.12.2008. noteikumos Nr. 995 “Kārtība, kādā sagatavo un apstiprina Latvijas Republikas nostājas projektu un nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā”.

Atbilstoši Eiropas Ekonomikas Zonas līgumam Latvija var iestāties arī lietās, ko skata Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesa attiecībā uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm – Norvēģiju, Lihtenšteinu un Islandi – par Eiropas Ekonomikas Zonas līguma noteikumu ieviešanu, piemērošanu vai interpretēšanu, kā arī risinot strīdus starp minētajām valstīm. Tiesvedības procesu Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā nosaka nolīgums starp Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm par Uzraudzības iestādes un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesas izveidi, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesas Statūti un Reglaments.

Kopš 25.03.2021. Latvijas pārstāve EST, t. i., Ministru kabineta apstiprināta pārstāve, kas pārstāv Latviju EST, ir Kristīne Pommere. Latvijas pārstāvja uzdevums ir nodrošināt Latvijas viedokļa sniegšanu un aizstāvēšanu EST un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā. Paralēli kopš 2017. gada K. Pommere ir Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ārvalstu sadarbības un stratēģijas jautājumos.

Iepriekšējie Latvijas pārstāvji EST: Irēna Kucina (no 13.12.2016.), Ingus Kalniņš (no 15.06.2011.), Marina Borkoveca (21.03.–31.05.2011.). Pirms tam Latvijas pārstāves Eiropas Kopienu Tiesā bija Kristīne Drēviņa (no 22.10.2008.) un Esmeralda Balode (no 10.11.2004.).