Pulkarne atrodas 25 km uz dienvidaustrumiem no valsts galvaspilsētas Rīgas, 9 km no novada centra Ķekavas un 10 km no pagasta centra Baldones.

Sarunvalodā ciems saukts arī par Pulkārni, Pulkārtni vai Pulkartni, vārds Pulkārtne redzams, piemēram, arī 20. gs. 20.–30. gadu kartēs.

Pulkarnes iedzīvotāju skaits 2021. gadā –143.

Pulkarne atrodas pie reģionālā autoceļa P89 (Ķekava–Skaistkalne). Uz Pulkarni iespējams nokļūt, izmantojot sabiedrisko transportu – starppilsētu autobusu, izkāpjot pieturvietā “Pulkarne”. Pulkarnē piestāj autobuss maršrutos Rīga–Baldone, Rīga–Baldone–Skaistkalne, Rīga–Baldone–Observatorija, Rīga–Baldone–Vecumnieki, Rīga–Baldone–Vecumnieki–Bārbele, Rīga–Baldone–Vecumnieki–Līvānu iela. Sabiedriskā transporta pārvadājumus nodrošina a/s “Nordeka”. Pulkarnē ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums.

Baldones pagasta Pulkarnē atrodas aktīvās atpūtas parks – veikparks “Tāles”. Parkā tiek nodrošināts nepieciešamais inventārs, pieejami brīvdienu namiņi, kubls un pirts.

Netālu no Pulkarnes atrodas viesu nams “Vizbulītes”.

Pulkarnes ciems izveidojās un savu nosaukumu ieguva no Pulkarnes muižas (Pulkarn). Pulkarnes muiža vēstures dokumentos minēta kopš 15. gadsimta. Dažādos vēstures avotos, kuros minēta Pulkarnes muiža, parādās arī nosaukumi Briediķu muiža un Frīdriha muiža (ar to domāts Rīgas rātskungs Johans Frīdrihs (Johann Friedrich), muižas īpašnieks no 1610. gada). Muiža piederēja pie Doles draudzes novada. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Pulkarnes muiža bija viena no lēņa muižām. Muižai piederēja ūdensdzirnavas. No 1788. gada Pulkarnes muiža tika piešķirta fon Lēvisu (von Löwis of Menar) dzimtai. Pirmā pasaules kara laikā Pulkarnes muiža tika sagrauta. Postījumi nodarīti visā apkārtnē, liela daļa iedzīvotāju vēl vairākus gadus pēc kara dzīvoja zemnīcās. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, tāpat kā vairums Latvijas muižu, arī Pulkarnes muižas zeme tika sadalīta jaunsaimniecībās.

Ap Pulkarnes muižu izveidojās Pulkarnes pagasts, kas bija piederīgs Doles draudzes novadam, bet 19. gs. tika iekļauts Doles pagastā. 1874. gadā tika uzcelta Doles–Pulkarnes pagasta skola. Skola cieta Pirmā pasaules kara laikā, tādēļ 20. gs. 20. gados uzcelta jauna ēka. Skolai bija ļoti liela nozīme Pulkarnes un arī netālu esošā Ķekavas ciema vēsturē – tā izveidojās par kultūras un sabiedriskās dzīves centru.

No 19. gs. beigām, kā arī 20. gs. pirmajā pusē Pulkarnē aktīvi darbojās biedrības un radošie kolektīvi. Viena no aktīvākajām bija 1890. gadā dibinātā Pulkarnes Labdarības biedrība. 1905. gada revolūcijas laikā vairāki Pulkarnes skolotāji un sabiedriski aktīvie darbinieki piedalījās revolūcijas norisēs. 20. gs. 20. un 30. gados Pulkarnes skolā aktīvi darbojās amatieru teātris, kurā piedalījās arī rakstnieks Alfreds Dziļums – teātra kolektīvs vairākkārt uzveda viņa lugas. Teātris ar savām izrādēm uzstājās gan Doles Tautas namā Ķekavā, gan Baldonē.

1926.–1927. gadā cauri Pulkarnei tika izbūvēta šoseja uz Skaistkalni.

Padomju okupācijas laikā Pulkarnē darbojās kolhoza “Ķekava” kažokzvēru ferma un ādu apstrādes cehs – par to vēl mūsdienās virzienā no Pulkarnes uz Baldoni liecina autobusa pietura “Ādu apstrādes cehs”. 20. gs. 60. gados Pulkarnes skolas ēkā izveidoja daudzdzīvokļu māju, kas bija paredzēta ģimenēm, kuras strādāja kolhozā.

Padomju okupācijas laika īstenoto administratīvo reformu ietvaros Pulkarne tika sadalīta divās daļās – Baldones pagastā un Ķekavas pagastā. 2008. gadā tika izveidots Baldones novads, kurā iekļauta arī Baldones pagasta Pulkarne. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Baldones novads, ieskaitot Pulkarni, iekļauts Ķekavas novadā. Tomēr, balstoties uz joprojām spēkā esošo administratīvo iedalījumu pagastos, Pulkarne ir sadalīta divos ciemos – Pulkarne Baldones pagastā un Pulkarne Ķekavas pagastā.

Baldones pagasta Pulkarnes ciemu mūsdienās galvenokārt veido viensētas un savrupmājas, ciemam ir tendence paplašināties.

Ar Pulkarnes vēsturi cieši saistīts netālu no tās dzīvojušais latviešu rakstnieks A. Dziļums. Dzimis Doles pagasta Jenčos. Rakstnieka tēva mājas Pūriņi, uz kuru zemes pēc to sadalīšanas viņš uzbūvēja savas ģimenes mājas Rietumus, atradās netālu no Pulkarnes. A. Dziļums līdzdarbojās Pulkarnes teātrī. Pulkarni, tās apkārtnes viensētas un cilvēkus rakstnieks daudzkārt minējis savos autobiogrāfiskajos darbos.