Ukrainas valsts heraldiskās simbolikas pamatā ir vēl pirms ģerboņu parādīšanās austrumslāvu zemēs izmantots simbols – trijzobis. Par tā nozīmi pastāv vairākas teorijas. Tajā var saskatīt scepteri, enkuru, trīszaru dakšu, arī Sv. Trīsvienības shematisku atveidojumu. Plašāk atzītā teorija trijzobi (tridentu) saista ar stilizēta, lejup lidojoša piekūna attēlojumu. Trijzobja attēlojums konstatējams jau Kijivas Krievzemes Ruriku dinastijas valdnieku izmantotajā simbolikā. Saskaņā ar vairāku rakstīto avotu liecībām, to karagājienu laikā izmantoja daudzi vikingu vadoņi – iespējams, arī Ruriku dinastijas valdnieku priekšteči.

Senākais trijzobja attēls, kas saistāms ar Ukrainas teritoriju, ir Kijivas Krievzemes kņaza Svjatoslava (Святослав Ігорович) zīmogs, kurā redzams stilizēts divzobis. Trijzobja attēls, kas atveidots mūsdienu Ukrainas valsts ģerbonī, redzams uz Volodimirs Svjatoslavoviča (ukraiņu Володимир Святославич, senslāvu Володимѣръ Свѧтославичь) sudraba un zelta monētām.

Pēc Kijivas Krievzemes sabrukuma trijzobja lietojums Ukrainas zemju simbolikā izzuda.

Kijivas Krievzemei sairstot atsevišķos valstiskos veidojumos, tās rietumu daļā, Galīcijas–Volīnijas kņazistē, sākot ar 14. gs., kā kņazu ģerbonis tika izmantots pa klinti kāpjošas lauvas simbols. 18.–19. gs. tas izmantots kā ukraiņu apdzīvoto zemju rietumdaļas ģerbonis. Kņazistes centrs atradās Ļvivā, un šis ģerbonis – zilā laukā zelta klintī kāpjošs kronēts lauva – saglabājās pilsētas un arī Ļvivas apgabala ģerbonī.

Ukrainas austrumdaļā, Zaporižjas kazaku apdzīvotā valstiskā veidojumā (Zaporižjas Sečā), kopš 16. gs. otrās puses plaši lietoja ģerboni, kurā attēlots kazaks ar musketi. “Hrigorija Hrabjankas hronika” (Літопис Григорія Грабянки, 17. gs. beigas–18. gs. sākums) vēsta, ka šo simbolu kazakiem piešķīris Polijas valdnieks Stefans Batorijs (ungāru István Báthory, poļu Stefan Batory) kā atzinības zīmi par kazaku varonību cīņās pret tatāriem. Senākais šīs simbolikas atveidojums redzams Zaporižjas kazaku hetmaņa Hrihorija Lobodas (Григорій Лобода, Hryhoriy Loboda) 1595. gada zīmogā. Šo simboliku turpināja izmantot arī 17. un 18. gs., kad kazaks ar musketi kļuva par Krievijas Impērijā ietilpstošās Ukrainas daļas nacionālo ģerboni līdz pat Zaporižjas kazaku autonomijas likvidēšanai 1764. gadā.

Pēc Ukrainas Tautas Republikas dibināšanas 07./20.11.1917. tautas manifestācijās tika izmantota daudzveidīga vēsturiski heraldiskā simbolika: zelta lauva zilā laukā, kazaks ar musketi, trijzobis un citi. Lai veicinātu vienotas simbolikas izveidi, Centrālās radas (Центральна Рада) priekšsēdētājs Mihailo Hruševskis (Михайло Сергійович Грушевський) 1917. gada septembrī rosināja izvēlēties starp Kijivas Krievzemes trijzobi (Volodimira trijzobi) un Zaporižjas Sečas kazaka attēlu. 11.1917. tika izveidota komisija, kas risināja valsts karoga un ģerboņa izstrādes jautājumus. Komisijā izskanēja vairāki priekšlikumi: izmantot vēsturiskos simbolus; aizgūt Francijas valsts simbola veidošanas pieredzi – ģerboņa zilajā laukā ievietot burtu “U” vai saīsinājumu “UNR”; atdarināt Amerikas Savienoto Valstu (ASV) simboliku, ģerboņa zilajā laukā novietojot zelta zvaigznes atbilstoši Ukrainas zemju skaitam. Komisijas darba gaitā M. Hruševskis ierosināja zilajā laukā atveidot zelta arklu kā radošas un miermīlīgas darbības simbolu, bet ap to – senos Ukrainas valstiskuma simbolus: Volodimira trijzobi, Svēto Juri ar Galīcijas–Volīnijas lauvu uz vairoga, Zaporižjas kazaku. Kā nacionālā izlīguma un miera vēstnesim ģerboni bija jākronē balodim ar olīvas zaru. Dažādo viedokļu dēļ komisijas darbs tā arī netika pabeigts. 05.01.1918. apgrozībā laista pirmā neatkarīgās Ukrainas papīra banknote – 100 karbovanci. Uz tās kā valstiskuma simbols bija attēlots trijzobis. Tā paša gada janvāra nogalē trijzobi kā elementu apstiprināja Ukrainas kara flotes karogā. Tādējādi trijzobis kā valsts heraldiskais simbols nostiprinājās vēl pirms tā oficiālās apstiprināšanas 25.02.1918. 

29.04.–14.12.1918. ar Vācijas atbalstu hetmaņa Pavlo Skoropadska (Павло Петрович Скоропадський) izveidotajā Ukrainas valstī izmantotajā ģerbonī zilā laukā attēlots zelta kazaks ar musketi. Vairogu kronēja zelta trijzobis.

Ukrainas Padomju Sociālistiskās Republikas (Ukrainas PSR) ģerbonis pieņemts 14.03.1919. Vēlāk vairākkārt mainītas tā detaļas (1928., 1937. un 1949. gadā). Ukrainas PSR ģerbonis izstrādāts atbilstoši Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) simbolikas tradīcijām, ignorējot heraldikas likumības, un vērtējams kā emblēma. Tā sākotnējais variants ir analogs Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR) 1918.–1954. gada ģerboņa zīmējumam, atšķiras tikai izvietotā teksta valoda – Ukrainas PSR ģerbonim tas ir ukraiņu valodā.

20. gs. 80. gadu beigās, sabrūkot padomju iekārtai, sabiedrības interese par vēsturisko simboliku strauji pieauga. Mītiņu un manifestāciju laikā kopā ar zili dzelteno karogu un Ukrainas himnu “Vēl nav mirusi Ukraina” (Ще не вмерла Україна) plaši tika izmantots arī trijzobja simbols. Ukrainas Tautas frontes “Ruh” dibināšanas kongresā 1989. gadā tika uzsvērta nepieciešamība atjaunot Ukrainas vēsturisko simboliku: zili dzelteno karogu un ģerboni ar trijzobi. 03.08.1990. Ukrainas Augstākā rada uzdeva piecām deputātu komisijām izstrādāt priekšlikumus valsts simbolikai un iesniegt tos izskatīšanai. 1990. un 1991. gadā notika plašas diskusijas par valsts simboliku. 1991. gadā sabiedrību ar vēsturisko simboliku iepazīstināja Valsts vēstures muzeja izstāde “Ukrainas simbolikas izcelsme, tradīcijas, liktenis”, zinātniskie lasījumi Kijivā “Ukrainas simbolika: vēsture, tradīcija, mūsdienas” un zinātniskā konference “Ukrainas nacionālās simbolikas vēsturiskās tradīcijas”. Diskusiju rezultātā tika pieņemts lēmums par vēsturiskās simbolikas atjaunošanu, un Ukrainas Augstākā rada 24.06.1991. izsludināja konkursu par Ukrainas valsts ģerboņa vizuālo atveidojumu. Konkursam tika iesniegts vairāk nekā 200 projektu. Tika atbalstīti ģerboņa risinājumi, kuros vairogu ar zilā laukā atveidoto trijzobi balsta dažādi vairogturētāji: Kijivas Krievzemes karavīrs, kazaks (Zaporižjas Sečas simbols), erceņģelis Mihails (Kijivas simbols) un kronēts zelta lauva (Rietumukrainas simbols). Nespējot vienoties par valsts lielo ģerboni, tika pieņemts lēmums apstiprināt tikai mazo ģerboni – zelta trijzobi zilā laukā mākslinieku grupas Oleksija Kohana (Олексій Кузьмович Кохан), Andrija Hrečilo (Андрій Богда́нович Гречило) un Ivana Turecka (Іван Васильович Турецький) zīmētajā variantā. Ukrainas valsts ģerboņa projektu Augstākā rada apstiprināja 19.02.1992., “par” balsojot 231 deputātam no 450. 1996. gada Ukrainas konstitūcijas 20. pantā deklarēts, ka trijzobis, “kņaza Volodomira Lielā valsts zīme”, ir Ukrainas valsts mazais ģerbonis. 

Ukrainas konstitūcijas 20. pantā ietverta tēze, ka trijzobis ir Ukrainas lielā valsts ģerboņa galvenais elements. Kopš Ukrainas neatkarības atgūšanas 1991. gadā notikuši četri mēģinājumi izveidot oficiālu lielo ģerboni (1991., 1996., 2007. un 2020. gadā), bet neviens no tiem nav noslēdzies ar oficiāli apstiprinātu rezultātu. Saskaņā ar konstitūciju lielais valsts ģerbonis jāapstiprina ar Augstākās radas konstitucionālo vairākumu (2/3 balsu). 24.08.2021. Augstākā rada atbalstīja likumprojektu, kurā par Ukrainas valsts lielo ģerboni tika izvirzīts 2020. gada konkursā par labāko atzītais O. Kohana veidotais ģerboņa zīmējums. Tajā vairoga zilajā laukā attēlots zelta trijzobis (Ukrainas valsts mazais ģerbonis), kuru virs zelta ar purpuru lapu vijuma vainago lielkņaza Jaroslava Gudrā (Ярослав Мудрий) kronis. Vairogu balsta divi zelta ar purpuru vairoga turētāji: kronēts lauva (Galīcijas-Volīnijas kņazistes ģerbonis) un kazaku karavīrs ar musketi (Zaporižjas kazaku ģerbonis), kas stāv uz lentes Ukrainas valsts karoga krāsās. Zem lentes ir divas zelta kviešu vārpas, kas savītas ar zelta un purpura stilizētu irbenes zaru, kura centrā ir irbeņu ogu ķekars.

2006. gadā Korosteņas dzelzceļa stacijā tika uzstādīta piemiņas zīme Ukrainas ģerbonim. Šajā vietā atradās Ukrainas Tautas Republikas valdības vilciens, kurā 25.02.1918. tika apstiprināts valsts ģerbonis.