Ukrainas valsts heraldiskās simbolikas pamatā ir vēl pirms ģerboņu parādīšanās austrumslāvu zemēs izmantots simbols – trijzobis. Par tā nozīmi pastāv vairākas teorijas. Tajā var saskatīt scepteri, enkuru, trīszaru dakšu, arī Sv. Trīsvienības shematisku atveidojumu. Plašāk atzītā teorija trijzobi (tridentu) saista ar stilizēta, lejup lidojoša piekūna attēlojumu. Trijzobja attēlojums konstatējams jau Kijivas Krievzemes Ruriku dinastijas valdnieku izmantotajā simbolikā. Saskaņā ar vairāku rakstīto avotu liecībām, to karagājienu laikā izmantoja daudzi vikingu vadoņi – iespējams, arī Ruriku dinastijas valdnieku priekšteči.
Senākais trijzobja attēls, kas saistāms ar Ukrainas teritoriju, ir Kijivas Krievzemes kņaza Svjatoslava (Святослав Ігорович) zīmogs, kurā redzams stilizēts divzobis. Trijzobja attēls, kas atveidots mūsdienu Ukrainas valsts ģerbonī, redzams uz Volodimirs Svjatoslavoviča (ukraiņu Володимир Святославич, senslāvu Володимѣръ Свѧтославичь) sudraba un zelta monētām.
Volodimira Lielā (ap 960.–1015. gadu) sudraba monēta ar trijzobja attēlojumu.
Pēc Kijivas Krievzemes sabrukuma trijzobja lietojums Ukrainas zemju simbolikā izzuda.
Kijivas Krievzemei sairstot atsevišķos valstiskos veidojumos, tās rietumu daļā, Galīcijas–Volīnijas kņazistē, sākot ar 14. gs., kā kņazu ģerbonis tika izmantots pa klinti kāpjošas lauvas simbols. 18.–19. gs. tas izmantots kā ukraiņu apdzīvoto zemju rietumdaļas ģerbonis. Kņazistes centrs atradās Ļvivā, un šis ģerbonis – zilā laukā zelta klintī kāpjošs kronēts lauva – saglabājās pilsētas un arī Ļvivas apgabala ģerbonī.
Ukrainas austrumdaļā, Zaporižjas kazaku apdzīvotā valstiskā veidojumā (Zaporižjas Sečā), kopš 16. gs. otrās puses plaši lietoja ģerboni, kurā attēlots kazaks ar musketi. “Hrigorija Hrabjankas hronika” (Літопис Григорія Грабянки, 17. gs. beigas–18. gs. sākums) vēsta, ka šo simbolu kazakiem piešķīris Polijas valdnieks Stefans Batorijs (ungāru István Báthory, poļu Stefan Batory) kā atzinības zīmi par kazaku varonību cīņās pret tatāriem. Senākais šīs simbolikas atveidojums redzams Zaporižjas kazaku hetmaņa Hrihorija Lobodas (Григорій Лобода, Hryhoriy Loboda) 1595. gada zīmogā. Šo simboliku turpināja izmantot arī 17. un 18. gs., kad kazaks ar musketi kļuva par Krievijas Impērijā ietilpstošās Ukrainas daļas nacionālo ģerboni līdz pat Zaporižjas kazaku autonomijas likvidēšanai 1764. gadā.