Vecākās Microgynioidea ērču fosilijas ir atrastas Baltijas dzintarā no eocēna pirms apmēram 44–49 miljoniem gadu. Virsdzimtā Microgynioidea ir tikai viena dzimta Microgyniidae. Šīs dzimtas ērces ir 0,3–0,6 mm lielas, ķermenis ir ovāls vai iegarens. Tās ir blāvi baltas, dzeltenīgas vai gaiši brūnas. Pieaugušām ērcēm un deitonimfām raksturīgi trīs līdz četri muguras vairogi: pronotālais, mesonotālais, kas var būt viens vai – daļai sugu – sadalīts divās daļās, vairogs un pigidiālais vairogs. Peritrēmas ir īsas, sasniedz II kāju pāra koksas. Microgyniidae ērču mātītēm sternālais vairogs ir sadalīts divās daļās lejpus St2 (uz sternālā vairoga esošo matiņu otrais pāris) matiņiem. Ģenitālais vairogs mātītēm ir vai nu viens vesels, vai arī to veido divi atsevišķi sklerīti. Ģenitālais vairogs pārstāvēts ar vienu matiņu pāri. Microgyniidae mātītēm dzimumatvere ir nelielas, šķērseniskas spraugas veidā un nesaskaras ar sternālo vai ventrālo vairogu. Mātītēm vienlaicīgi var nobriest tikai viena ola. Microgyniidae tēviņiem dzimumatvere atrodas starp III kāju pāra koksām vai starp III un IV kāju pāra koksām uz sternālā vairoga, kas nav sadalīts. Tēviņiem uz sternālā–ģenitālā vairoga atrodas četri matiņu pāri, II pāra kājas ir bez speciāliem izaugumiem. Microgyniidae ērcēm heliceru zobi vāji attīstīti, un tēviņiem nav raksturīgā spermatodaktila spermas pārvietošanai. Ģintij Microgynium raksturīgi trīs muguras vairogi; ķermeņa aizmugurējā mala ir taisnas līnijas veidā. Ģintij Microsejus raksturīgi četri muguras vairogi, un tritosternumam ir tikai viens zars.