Darbības norises vieta ir Ezerlauku mājas, kurās saasinājušās saimnieces un kalpu attiecības un tiek pausta neapmierinātība ar veicamā darba apjomu un atalgojumu. Nemiera veicinātājs ir viens no kalpiem, Krišs, kurš ar dažādiem argumentiem cenšas pārliecināt pārējos, ka dienests būtu jāuzsaka, negaidot ierasto sezonas darbu beigas. Vientiesīgo vecpuisi Taukšķi Krišs lūko apvārdot ar to, ka līdz ar centrifūgas iegādi piens, kas tiek lietots uzturā, kļūšot neveselīgs un pat indīgs. Tāpat Krišs apgalvo, ka saimnieces māsa Lavīze, kurai Taukšķis nodevis glabāšanā savus ietaupījumus, vēloties Taukšķi apprecēt. Savukārt Pičukam Krišs cenšas iestāstīt, ka Pičuka sievai Aucei lūkojot tuvoties kalps Mārtiņš. Māju saimniece Ieva un viņas māsa Lavīze, no savas puses, cenšas pārliecināt kalpus palikt. Apzinoties, ka vislabāk kārtību būtu uzturēt ar stingru saimnieka roku, saimniece un māsa cer uz māju mantinieces Marijas laulībām, tomēr Marija visiem preciniekiem atsaka. Lai stāvokli labotu, Lavīze pārliecina savu māsu, ka jāprecas ir vienai no viņām un būtu vērts uzrunāt Mārtiņu, kurš sevi pierādījis kā apzinīgs un kārtīgs puisis. Kad Mārtiņš Lavīzei atsaka, viņa pierunā uz bildinājumu savu māsu. Marija ir patiesi aizvainota mātes rīcības dēļ, jo viņa pati slepeni mīl Mārtiņu, kuram ir trūcis dūšas lepno saimniekmeitu uzrunāt. Komēdijas beigās tiek atmaskotas Kriša blēdības un noskaidrojas arī visi citi pārpratumi. Ezerlauku mājās var gatavoties Mārtiņa un Marijas kāzām, un te paliek Pičuks ar Auci, tāpat arī Taukšķis.