Vārdam ir skandināviska izcelsme (Helgi – ‘svētītais’ no heilagr – ‘svētais’), tomēr daži pētnieki tiecas vārda izcelsmi sasaistīt ar slāvu vai tjurku valodu. Ziemeļeiropas avotos minēti vairāki konungi ar vārdu Olehs (Helgi). Senangļu poēmā “Ceļinieka dziesma” (Widsith; lielākoties tapusi 7. gs., bet pierakstīta 9. gs. beigās) un anglosakšu eposā “Beovulfs” varonis Halga (Halga) ir Olehs Stiprais no dāņu Šeldungu dinastijas, leģendārā dāņu karaļa Hrolfa Kraki (Hrólfr Kraki) tēvs. Par Olehu, taču bez precīzākas informācijas par viņa izcelsmi, stāstīts arī vairākās sāgās, piemēram, dāņu hronista Sakša Gramatiķa (Saxo Grammaticus) un īslandiešu vēsturnieka Snorri Sturlusona (Snorri Sturlusson) sāgā. Šis Olehs dzīvoja 8. gs. No “Helgi dziesmām” ir zināms Helgi, Hervarda Heorogara dēls, un Helgi, Sigmunda dēls, kas nogalināja sakšu vadoni Hundingu (Hunding). Saksis Gramatiķis rakstījis arī par Holuhalandes konungu Helgi, burvju bultu īpašnieku, kas apprecēja somu valdnieka Gusi meitu, un Helgi, Dānijas karaļa Frodo meitas Helgas līgavaini. Snorri Sturlusons vēsta par Helgi Drosmīgo, Hringarikes konunga dēlu (9. gs. pirmā puse).
Līdz 8. gs. beigām attiecināmas Hedebijas konunga Helgi aktivitātes Dienvidjitlandē. Pēc Brēmenes Ādama domām, pēdējais konungs no Šeldungu dinastijas bija Helgi (Olehs; valdījis 891–pirms 900). Visbeidzot, norvēģu sāga par Orvaru Odru (Örvar-Oddr), kas pierakstīta apmēram 1265.–1275. gadā, stāsta par varoņa, kas atgriezās no Kunigardas (arī Kanugarda, iespējams, Kijiva), nāvi, ko izraisīja no zirga galvaskausa izrāpušās čūskas kodums. Šeit iespējams konstatēt paralēles ar hroniku leģendām.
Vēsturnieks Arkādijs Ļaščenko (Аркадий Иоакимович Лященко) bija pirmais, kas izvirzīja pieņēmumu, ka Viedais ir skandināvu vārda Olehs tulkojums senslāvu valodā. Mūsdienu pētnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka Viedais ir vārda Helgi fonētisks un semantisks atspoguļojums slāvu valodu vidē.