AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 2. novembrī
Artis Buks

kagans

(tjurku qaghan, senmongoļu ᠬᠠᠭᠠᠨ, qaγan, mongoļu хаан, ķīniešu 可汗, kèhán; angļu Khagan, Qagan, vācu Großkhan, Khagan, franču Khagan, Grand Khan, krievu каган, каганъ, каан)
valdnieku valdnieks, Eirāzijas stepes nomadu cilšu monarha tituls viduslaikos

Saistītie šķirkļi

  • hans
  • Hazāru kaganāts
  • sultāns
  • Tjurku kaganāts

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Titula rašanās
  • 3.
    Ievērojamākie titula īpašnieki
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Titula rašanās
  • 3.
    Ievērojamākie titula īpašnieki

Pēc statusa analogs eiropiešu titulam “imperators”.

Titula rašanās

Etimoloģiski cēlies no tjurku qaghan, taču, analizējot šī titula etimoloģiju, lielākā daļa pētnieku uzskata, ka tas cēlies no ķīniešu ke ‘dižs’ + kuan ‘valdnieks’. Kanādiešu vēsturnieks Edvīns G. Pulīblenks (Edwin G. Pulleyblank) norāda, ka sākotnēji sentjurku sabiedrībās titulu “kagans” attiecināja nevis tikai uz augstāko vadoni, bet uz vadoni kā tādu: lietoja arī augstākās aristokrātijas apzīmēšanai – “mazie kagani”, līdzīgi angļu lordam (lord). Piemēram, par kaganiem (böri-qaghan) dēvēti izcili militārie vadoņi; cilšu vadoņi dēvēti par i-kagan, t. i. nama (cilts) kaganiem utt.

Ievērojamākie titula īpašnieki

Pirmo reizi tituls parādās 5. gs. senķīniešu avotos: titulu “kagans” pieņēma žuaņžuaņu kaganāta valdnieki. Vēlāk to pārņēma Tjurku kaganātā (kā tengri qaghan) un Sasanīdu Impērijā. 6. gs. bīskaps Tūras Gregors (Gregorius Turonensis) savā hronikā “Desmit vēstures grāmatas” (Decem Libri Historiarum) par chaganus titulēja huņņu valdniekus. 7. gs. bizantiešu avotos “kagans” ir avāru vadoņu tituls (χάγανος vai χάγαν), savukārt armēņu hronists Horenas Mozus (Մովսէս Խորենացի) savos darbos lietoja apzīmējumu “lielais hakans” (vezourk khakân). “Kagans” bija monarha tituls Hazāru kaganātā un tā ietekmes sfērā esošajās zemēs (piemēram, par kaganiem titulēja Kijivas lielkņazu Volodimiru Svēto, Владимир I Святославич, un Jaroslavu Gudro, Ярослав Владимирович Мудрый), kā arī Tmutarakaņas kņazu Oļegu (Олег Святославич). Osmaņu sultāns Murads III (مراد ثالث, Murâd-ı sâlis) 1575. gadā titulējās par “abu jūru kaganu”, arī Indijas lielie mogoli titulējās par “visugaišiem haniem, augstākajiem haganiem” utt.

Tituls “kagans” ļoti grūti nošķirams no mongoļu titula “hans” – lielākā daļa vēstures avotu abus šos titulus nediferencē, un lielāko tiesu lieto kā sinonīmus, t. i. viena titula divas dažādas izrunas. Savukārt arābu avotos nošķīrums pastāv: hans ir valdnieks, bet kagans ir valdnieku valdnieks, līdzīgi kā persiešiem ir šahanšahs. Šī definīcija atrodama viduslaiku musulmaņu avotos, un pieņemta vēstures literatūrā.

Saistītie šķirkļi

  • hans
  • Hazāru kaganāts
  • sultāns
  • Tjurku kaganāts

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Grousset, R., The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, New Brunswick, NJ, Rutgers University Press, 1988.
  • Kaplonski, C., Truth, History and Politics in Mongolia: Memory of Heroes, London and New York, Routledge Curzon, 2004.
  • Taube, M., Geheime Geschichte der Mongolen: Herkunft, Leben und Aufstieg Dschingis Khans, Leipzig-Weimar, Gustav Kiepenheuer, 1989.
  • Ziegler, G. und A. Hogh, Die Mongolen, im Reich des Dschingis Khan, Stuttgart, Theis, 2005.
  • Бертагаев, Т.А., О терминах кан–хан–каган в монгольских языках, Проблемы алтаистики и монголоведения, Калмыцкое книжное издательство, Элиста, 1973.
  • Бертагаев, Т.А., Об этимологии хaн–хаган, хатун и об их отношении к хaт, Москва, Тюркологические исследования, 1976.

Artis Buks "Kagans". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/2761-kagans (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/2761-kagans

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana