Pēc statusa analogs eiropiešu titulam “imperators”.
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Titula rašanās
Etimoloģiski cēlies no tjurku qaghan, taču, analizējot šī titula etimoloģiju, lielākā daļa pētnieku uzskata, ka tas cēlies no ķīniešu ke ‘dižs’ + kuan ‘valdnieks’. Kanādiešu vēsturnieks Edvīns G. Pulīblenks (Edwin G. Pulleyblank) norāda, ka sākotnēji sentjurku sabiedrībās titulu “kagans” attiecināja nevis tikai uz augstāko vadoni, bet uz vadoni kā tādu: lietoja arī augstākās aristokrātijas apzīmēšanai – “mazie kagani”, līdzīgi angļu lordam (lord). Piemēram, par kaganiem (böri-qaghan) dēvēti izcili militārie vadoņi; cilšu vadoņi dēvēti par i-kagan, t. i. nama (cilts) kaganiem utt.
Ievērojamākie titula īpašnieki
Pirmo reizi tituls parādās 5. gs. senķīniešu avotos: titulu “kagans” pieņēma žuaņžuaņu kaganāta valdnieki. Vēlāk to pārņēma Tjurku kaganātā (kā tengri qaghan) un Sasanīdu Impērijā. 6. gs. bīskaps Tūras Gregors (Gregorius Turonensis) savā hronikā “Desmit vēstures grāmatas” (Decem Libri Historiarum) par chaganus titulēja huņņu valdniekus. 7. gs. bizantiešu avotos “kagans” ir avāru vadoņu tituls (χάγανος vai χάγαν), savukārt armēņu hronists Horenas Mozus (Մովսէս Խորենացի) savos darbos lietoja apzīmējumu “lielais hakans” (vezourk khakân). “Kagans” bija monarha tituls Hazāru kaganātā un tā ietekmes sfērā esošajās zemēs (piemēram, par kaganiem titulēja Kijivas lielkņazu Vladimiru Svēto, Владимир I Святославич, un Jaroslavu Gudro, Ярослав Владимирович Мудрый), kā arī Tmutarakaņas kņazu Oļegu (Олег Святославич). Osmaņu sultāns Murads III (مراد ثالث, Murâd-ı sâlis) 1575. gadā titulējās par “abu jūru kaganu”, arī Indijas lielie mogoli titulējās par “visugaišiem haniem, augstākajiem haganiem” utt.
Tituls “kagans” ļoti grūti nošķirams no mongoļu titula “hans” – lielākā daļa vēstures avotu abus šos titulus nediferencē, un lielāko tiesu lieto kā sinonīmus, t. i. viena titula divas dažādas izrunas. Savukārt arābu avotos nošķīrums pastāv: hans ir valdnieks, bet kagans ir valdnieku valdnieks, līdzīgi kā persiešiem ir šahanšahs. Šī definīcija atrodama viduslaiku musulmaņu avotos, un pieņemta vēstures literatūrā.