G. Hārlema Bruntlanne bija pirmā Norvēģijas sieviete premjerministre, pirmā Darba partijas līdere un tā dēvētās pasaulē pirmās sieviešu valdības vadītāja (valdībā astoņas no 18 ministriem bija sievietes). 1975.–1981. gadā bija Darba partijas priekšsēdētāja vietniece, 1981.–1992. gadā tās vadītāja. 1974.–1979. gadā – vides ministre. 1977.–1997. gadā – Stortinga (Norvēģijas parlamenta) deputāte no Darba partijas. 1981.–1986. un 1989.–1990. gadā – partijas grupas (stortingsgruppe) vadītāja Stortingā. G. Hārlema Bruntlanne vadīja Darba partijas modernizācijas procesu un sociāldemokrātiskās pārvaldības modeļa pārorientāciju uz lielāku tirgus ekonomikas lomu valstī. G. Hārlema Bruntlanne arī vadīja procesu, kura mērķis bija Norvēģijas iekļaušana Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū; izmantojot Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) līgumu, viņa vadīja arī sarunas ar ES par iestāšanās ES līgumu, kas gan tika noraidīts 1994. gada referendumā.
Starptautiski G. Hārlema Bruntlanne ir pazīstama ar to, ka ir bijusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules Vides un attīstības komisijas vadītāja (World Commission on Environment and Development, 1983–1987); viņas laikā tika ieviests ilgtspējīgas attīstības (sustainable development) jēdziens. G. Hārlema Bruntlanne bija Pasaules Veselības organizācijas (PVO, World Health Organization) vadītāja no 1998. līdz 2003. gadam.