Biedrības mērķis bija LU krievu tautības un krieviski runājošo studentu un studenšu apvienošana, lai sekmētu viņu intelektuālo un garīgi morālo attīstību, audzināšanu kristīgās morāles un ticības garā, viņu nacionālo, ekonomisko un reliģisko interešu aizstāvēšanu, kā arī savu trūcīgo biedru materiālo atbalstu.

Latvijas Universitātes Krievu studentu biedrībai (LUKSB) bija savs karogs, vapenis (ģerbonis), katram biedram krūšu nozīme un galvassega (atšķirīga vīriešiem un sievietēm).

LUKSB devīze krievu valodā bija: “Вера и честь” (“Ticība un gods”).

Organizācijas pārvaldīšanā piedalījās visi tās pilntiesīgie biedri (goda biedri, filistri un īstie biedri), kuri no īsto biedru vides uz vienu gadu ievēlēja organizācijas valdi, proti, biedrības priekšnieku, viņa divus biedrus (vietniekus), kasieri un sekretāru. Par galveno lēmumu pieņemšanas instanci kalpoja pilntiesīgo biedru sapulce, kuru vadīja organizācijas priekšnieks, kas arī vadīja valdes sapulces un ietekmēja to lēmumu pieņemšanas procesu. Biedrībā pastāvēja dažādas interešu sekcijas (pulciņi), no kurām visaktīvākā bija reliģiski filozofiskā sekcija.

LUKSB kolektīvi piedalījās Krievu teātra draugu biedrības (Общество Друзей Русского Театра) un Rīgas Krievu biedrības (Рижское Русское Общество) darbībā.

LUKSB pastāvēja draudzīgas attiecības ar Rīgas krievu studentu korporācijām “Fraternitas Arctica” un “Ruthenia”, Tērbatas Universitātes Krievu studentu biedrību (krievu Общество Русских Студентов Тартуского Университета, igauņu Tartu Ülikooli Vene Üliõpilaste Selts) un Viļņas Stefana Batorija Universitātes Krievu studentu savienību (krievu Союз Русских Студентов Университета Стефана Батория, lietuviešu Stepono Batoro universiteto rusų studentų sąjunga).

LUKSB nodibināja LU krievu studentu grupa. Par dibināšanas datumu tika izvēlēts 23.04. – mocekļa Svētā Jura piemiņas diena pareizticīgo tradīcijā. Biedrības pirmie deviņi pastāvēšanas gadi bija veltīti dažādu, tajā skaitā arī materiāla rakstura, ārējo un iekšējo šķēršļu un problēmu pārvarēšanai un risināšanai, tradīciju izveidošanai, kā arī iekšējās disciplīnas nostiprināšanai. Laikā gaitā LUKSB kļuva par diezgan ietekmīgu organizāciju vietējā krievu akadēmiskajā vidē.

Biedrības darbībā var izcelt šādus virzienus:

• akadēmiskās aktivitātes, kas izpaudās referātu vakaru, lekciju un diskusiju organizēšanā un vadīšanā, kā arī zinātnisko un interešu sekciju un pulciņu izveidošanā pašas organizācijas ietvaros;
• kultūras aktivitātes, kas izpaudās literāro lasījumu un krievu rakstnieku un dzejnieku piemiņas pasākumu organizēšanā;
• sabiedriskas aktivitātes, kuras biedrība veica, organizējot balles, saviesīgus vakarus un studentu konferences, kā arī dalība Latvijas krievu kopienas kultūras pasākumu līdzorganizēšanā;
• labdarība, kas izpaudās palīdzības kases izveidošanā, savu trūcīgo biedru materiālā atbalstā, labdarības pasākumu organizēšanā un dalībā tajos.

LUKSB tika oficiāli likvidēta padomju okupācijas laikā, 31.08.1940.

Sākotnēji organizācijā pastāvēja šāda biedru gradācija: goda biedri (statuss, kas bija piešķirts personām par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā), īstie biedri (pilngadīgie aktīvie studenti, biedrības pilntiesīgie biedri) un biedri veicinātāji (nepilngadīgie studenti bez balsstiesībām). Tomēr ar laiku šajā sadalījumā tika ieviestas izmaiņas – pievienojās filistri (biedri, kuri absolvēja LU) un kandidāti, bet biedri veicinātāji tika pārdēvēti par biedriem interesentiem.

Saskaņā ar organizācijas 1925. gada statūtiem, par biedrības īstajiem biedriem varēja kļūt LU krievu tautības studenti un studentes, kuriem likums neliedza stāties biedrībās, kā arī izņēmuma kārtā arī citu tautību pārstāvji. Par biedriem veicinātājiem bez balsstiesībām kopā ar LU krievu tautības studentiem varēja kļūt abu dzimumu pārstāvji, kas pabeidza vai mācījās citās Latvijas augstskolās. Tomēr pēc 1939. gada statūtu grozījumiem bija izdzēsta piezīme par citu tautību pārstāvjiem un atrunāts, ka par biedriem interesentiem var kļūt arī nepilngadīgie LU krievu tautības studenti, kuri pēc pilngadības sasniegšanas automātiski saņem īsto biedru tiesības. Organizācijas biedru vidū bija daudzi Rīgas krievu studentu korporācijām piederīgie un vismaz viens latviešu studentu korporācijas biedrs.

1930. gada rudens semestrī LUKSB kopumā bija 70 biedri, 1938. gadā – 46 biedri (9 goda biedri, 14 filistri, 21 īstais biedrs, 2 interesenti), 1940. gada pavasara semestrī – 68 biedri (7 goda biedri, 19 filistri, 26 īstie biedri, 5 interesenti un 11 kandidāti).

Par organizācijas idejas autoru un galveno ierosinātāju var uzskatīt Nikolaju Antipovu. Bez viņa īpašu ieguldījumu biedrības attīstībā snieguši Teodors Kulačkovskis, Pēteris Terentjevs, Vasīlijs Voronovs. LUKSB goda biedru vidū bija daudz ievērojamu Latvijas krievu zinātnieku: jurists Vladimirs Bukovskis, ekonomists Vladimirs Kosinskis, jurists Aleksandrs Krugļevskis, būvinženieris Aleksandrs Labutins, ķīmiķis Boriss Popovs, jurists Vasīlijs Sinaiskis, vēsturnieks Boriss Vipers, kā arī Pareizticīgās baznīcas Latvijā arhibīskaps Jānis (Jānis Pommers).

LUKSB apvienoja studentus, kuriem piemita aktīva sabiedriskā pozīcija, kā arī vēlme attīstīties ne tikai intelektuāli, bet arī garīgi. Organizācijas sabiedriskās aktivitātes, tādas kā dalība Tatjanas ballēs, Krievu kultūras dienu organizēšanā un krievu rakstnieka Ivana Šmeļova (Иван Сергеевич Шмелёв) uzņemšana, sekmēja krievu kultūras attīstību Latvijā. Līdz ar to laika gaitā LUKSB kļuva par vienu no nozīmīgākajām Latvijas krievu sabiedriskajām organizācijām. Pie tam biedrība sniedza ievērojamu ieguldījumu LU krievu studentu vides izveidošanā un sekmēja LU popularizēšanu vietējas krievu kopienas vidē.