Sākotnējais nosaukums ir saistīts ar svētās mocekles Tatjanas vārdu, kuras piemiņas dienā – 1755. gada 25. janvārī (12. janvārī pēc Jūlija kalendāra) – bija parakstīta Krievijas ķeizarienes Elizabetes I (Елизавета I, Елизавета Петровна) pavēle par Maskavas Ķeizariskās universitātes (Императорский Московский университет) dibināšanu, kas kļuva par pirmo augstākās izglītības iestādi Krievijas Impērijā. Kopš tā laika Svētā Tatjana oficiāli kļuva par krievu studentu aizbildni krievu pareizticīgajā tradīcijā, bet viņas piemiņas diena, 25. janvāris – par krievu studentu dienu. Balles nosaukuma maiņa 1939. gadā bija saistīta ar Iekšlietu ministrijas aizliegumu lietot vārdu “Tatjana” pasākuma nosaukumā. Pēc tradīcijas atjaunošanas tiek lietots sākotnējais nosaukums – “Tatjanas balle”.

Tatjanas balles vēsture ir sadalāmā divos posmos: starpkaru posms (1923.–1940. gads) un jaunākais posms (kopš 2007. gada). Kopā ar Krievu kultūras dienām (Дни русской культуры) to var uzskatīt par vienu no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas krievu kopienas dzīvē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tatjanas balle kļuva par vēl vienu atjaunotu starpkaru Latvijas krievu kopienas tradīciju. Pats pasākums nekad nav bijis tipiska balle, jo tam piemita koncerta un saviesīga pasākuma pazīmes, tādas kā dziedātāju un mūziķu uzstāšanās, krievu tautas dejas, humoristiski priekšnesumi, loterija un izsole.

Sākotnēji balles notika “Krievu kluba” (Русский клуб) un AS “Uļej” (АО Улей) telpās Kaļķu ielā 16 (kur pašlaik atrodas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) un vēlāk – Armijas virsnieku kluba telpās Krišjāņa Valdemāra ielā 5 (ēka nav saglabājusies). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas balles notiek studentu korporācijas “Lettonia” namā (Rūpniecības ielā 4a). 

Pasākuma galvenais mērķis bija trūcīgo krievu tautības studentu atbalsts. No balles laikā iegūtajiem līdzekļiem viņiem tika sniegts materiālais atbalsts, tāds kā studiju maksas segšana un bezmaksas karstie ēdieni, kurus krievu studentu vidē sauca par “Tatjanas pusdienām” (Татьянинские обеды). Savā jaunākajā vēsturē Tatjanas balle bija mēģinājums atjaunot Latvijas krievu kopienas zudušās tradīcijas.

Balles sākotnējā ideja piederēja juristam Vjačeslavam Gribovskim un žurnālistam Heinriham Grosenam. Sākotnēji pasākuma formāts bija Krievijas Impērijas augstskolu absolventu tikšanās ar svinīgām runām, krievu studentu dziesmām un vakariņām. Pasākumā piedalījās ne tikai krievu, bet arī latviešu, vācu, poļu un ebreju tautības Krievijas augstskolu absolventi. Ar tikšanos un vēlāk arī baļļu organizēšanu nodarbojās Tatjanas komiteja (Татьянинский комитет), kuru izveidoja pēc V. Gribovska ierosinājuma. Komiteja nebija pastāvīga, jo to sasauca tikai baļļu organizēšanas nolūkā. Tās sastāvā bija visu Rīgas krievu akadēmisko organizāciju pārstāvji. Tomēr, ņemot vērā to, ka laika gaitā dažas krievu akadēmiskās organizācijas slēdza un veidojās jaunas, Tatjanas komitejas sastāvs nebija pastāvīgs. Piemēram, no 1933. līdz 1938. gadam komitejas sastāvs bija viskuplākais, jo tajā bija pārstāvji no šādām organizācijām: krievu studentu korporācijām “Fraternitas Arctica”, “Ruthenia”, “Fraternitas Rossica”, krievu studenšu korporācijām “Sororitas Tatiana” un “Sororitas Rossica”, kā arī Latvijas Universitātes Krievu studentu biedrības (LUKSB; Общество русских студентов Латвийского Университета, ОРСЛУ) un Krievu akadēmiskā biedrības (Русское Академическое общество), kas kopumā apvienoja aptuveni 70 % Rīgas krievu studentu (1935. gadā). Pasākuma juridiskais organizators bija LUKSB. Kā izpildītāji ballē piedalījās arī citas krievu jauniešu organizācijas: krievu skauti un krievu vingrotāju biedrība “Sokol” (Сокол). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas balles organizēja korporācijas “Fraternitas Arctica” un “Sororitas Tatiana”.

Starpkaru periodā pasākuma galvenais finansējuma avots bija ienākumi no biļešu tirdzniecības un galdiņu rezervēšanas, kā arī ziedojumi no balles labdariem, kuru vidū bija rūpnieki Nikolajs Kuzņecovs un Samuils Maikapars. Papildu naudas līdzekļi nāca no labdarības izsoles, dzērienu un uzkodu galdiem, kā arī gaisa balonu tirdzniecības. Pēc tradīcijas atjaunošanas galvenais ienākumu avots ir biļešu tirdzniecība. 2007. gadā balles rīkotāji saņēma atbalstu no īpašu uzdevumu ministra sabiedrības ministrijas integrācijas lietās sekretariāta.

Starpkaru periodā Tatjanas balle bija viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijas krievu kopienā. Tas pulcēja ne tikai vietējo krievu eliti – profesūru, sabiedriskos darbiniekus, politiķus un māksliniekus, bet arī latviešu, vācu, poļu un ebreju elites pārstāvjus. Balles apmeklēja arī ārzemju valstu diplomātisko korpusu darbinieki. Par balles priekšsēdētāju (vai galveno vadītāju) katru gadu ievēlēja mākslinieku Nikolaju Bogdanovu-Beļski. Mākslinieki, kuri piedalījās ballē dažādos gados: aktrise Aleksandra Aleksandrova, aktieris Nikolajs Barabanovs, operdziedātāja Paula Brīvkalne, baletdejotājs Jānis Ērglis-Smaļcovs, dziedātāja Rita Eriņa-Zalīte, operdziedātājs Voldemārs Kadiķis-Ančarovs, diriģents Sergejs Krasnoperovs, baletdejotājs Valdemārs Leonaitis, dziedātājs Vladimirs Ņepļujevs, vijolnieks Voldemārs Šeļegovs, baletdejotāja Helēna Tangijeva-Birzniece, dziedātāja Taisija Trifonova-Vasjkova, diriģents Sergejs Vahramejevs. Dažādos gados konferansjē lomās uzstājās leļļu teātra mākslinieks Ivans Rudenkovs un students Boriss Perovs. Pēc 2007. gada ballē uzstājās operdziedātājs Romāns Paļisadovs.

Balles galvenie pasākumi bija tautas deju un dziesmu priekšnesumi krievu studentu un studenšu izpildījumā, balles karalienes (Tatjanas) vēlēšanas un labdarības izsole, kurā varēja iegādāties dažādas lietas, sākot no slavenu mākslinieku darbiem līdz dzīvam sivēnam.

Tatjanas balle ne tikai sekmēja krievu kultūras attīstību Latvijā, bet arī sabiedrības saliedētību un, ņemot vērā ārvalstu diplomātiskā korpusa darbinieku dalību, arī pozitīvu Latvijas tēla veidošanu, kas bija īpaši svarīgi Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā, kad stingrākas mazākumtautību politikas apstākļos bija iespējams rīkot šādu pasākumu. 21. gs. Tatjanas balle nav zaudējusi savu lomu un nozīmi sabiedrības integrācijas un sabiedrības saliedēšanas jautājumā.