Hoplomegistidae dzimtas ērces ir lielas, 1–2,5 mm garas, iegareni ovālas, ar vienu nedalītu muguras vairogu. Pāra presternālie vairogi ir labi attīstīti. Sternālie matiņi 1 atrodas uz labi attīstītiem jugulārajiem vairodziņiem. Latiginālie vairogi ir savienoti un atrodas starp sternoginālo un ventrālo vairogu. Heliceru kustīgajam pirkstam ir no viena līdz trim kokveida izaugumiem. Kornikulas ir divdaļīgas. Mātītēm vaginālie sklerīti ir labi attīstīti. Tēviņiem uz II kāju pāra gūžas ir raksturīgs liels izaugums.

Hoplomegistidae dzimtas ērču sugu noteikšanai ir izmantojamas mātīšu sternālo un ģenitālo apvidu atšķirības. 

Hoplomegistidae dzimtas ērces līdz šim ir konstatētas neotropiskajā reģionā un Ķīnā. Tās ir saistītas ar kukaiņiem, visbiežāk ar cukurvabolēm Passalidae (Coleoptera). Šīs dzimtas ērču barošanās paradumi līdz šim nav zināmi.

Hoplomegistidae dzimtā (Camin, Gorirossi, 1955) [Syngynaspidae (Trägårdh, 1938)] pašreiz ir zināma viena ģints un desmit sugas:

Sākotnēji ģints Hoplomegistus bija iekļauta dzimtā Megisthanidae, bet vēlāk tā tika izdalīta atsevišķā dzimtā Hoplomegistidae. Ģintis Hoplomegistus, Stenosternum un Syngynaspis veikto taksonomisko revīziju rezultātā atzina par sinonīmiem un apvienoja vienā ģintī Stenosternum.

Nav zināma.