Atjaunots 2025. gada 20. oktobrī
Ineta Salmane

Megisthanidae ērces

Megisthanidae dzimtas ērces pieder pie Megisthanoidea virsdzimtas (superfamilia Megisthanoidea), mezostigmātu ērču kārtas (order Mesostigmata), parazītveida ērču virskārtas (superorder Parasitiformes), ērču apakšklases (subclassis Acari), zirnekļveidīgo klases (classis Arachnida), helicerātu apakštipa (subphylum Chelicerata), posmkāju tipa (phylum Arthropoda)

Saistītie šķirkļi

Dzimtai raksturīgākās pazīmes

Megisthanidae dzimtas ērces ir lielākās zināmās Mesostigmata ērces. Tās sasniedz 1,7‒5,5 mm garumu, ir iegareni ovālas, gaiši līdz tumši brūnas, ar vienu muguras vairogu. Pārsvarā mātītes ir mazākas par tēviņiem. Mātītēm uz muguras vairoga ir gari matiņi. Tēviņiem matiņi ir salīdzinoši īsāki. Heliceras ir masīvas, labi sklerotizētas. Heliceru kustīgais pirksts ir ar trīs slotiņveida izaugumiem. Rīkle ir taisnstūrveida.

Sternālie matiņi atrodas uz ādveida plātnītēm blakus tritosternumam vai uz šauras nedalītas vai divdaļīgas presternālās plāksnītes. Sternoginālais vairogs ir divdaļīgs vai viens nedalīts un pilnībā nosedz ģenitālo apvidu. Vaginālie sklerīti ir reducēti. Latiginālie un mezoginālie vairogi nav pārstāvēti.

Sastopamība. Biotops

Megisthanidae dzimtas ērces ir sastopamas visā pasaulē tropos un subtropos, lietusmežos ar siltu un mitru klimatu, kā arī atrastas Austrālijā sausākās dzīvotnēs. Šīs ērces visbiežāk ir saistītas ar cukurvabolēm Passalidae (Coleoptera), bet sastopamas arī uz mēslvabolēm (Coleoptera, Geotrupidae) un citām lielajām vabolēm. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) uz cukurvaboles Popilius disjunctus, kura apdzīvo trūdošus koku stumbrus, parasti ozolus vai apses, bieži sastopamas ērces Megisthanus floridanus. To bioloģija ir novērota laboratorijas apstākļos. Pieaugušās ērces sastopamas gandrīz tikai uz cukurvabolēm, bet nepieaugušie īpatņi atrodami substrātā tiešā cukurvaboļu tuvumā. Nepieaugušie īpatņi no substrāta, salipinot to ar siekalām, veido atsevišķas kameras, kur uzturas attīstības laikā. Iespējams, ērces šādas kameras veido, lai izvairītos no izžūšanas. Jaunas pieaugušās ērces apmēram sešu līdz deviņu dienu laikā iegūst sugai raksturīgo krāsojumu. Piecas līdz septiņas dienas pēc pēdējās ādas maiņas jaunas pieaugušās ērces pārvietojas uz cukurvabolēm. Tās parasti uzturas pie cukurvaboļu kāju koksām, bet sastopamas arī uz citām to ķermeņa daļām.

Megisthanidae ērces barojas ar cukurvaboļu dziedzeru izdalītajiem sekrētiem. Novērots, ka nepieaugušie sugas īpatņi barojas arī ar sēnēm, nematodēm, kolembolām, kukaiņu olām, kāpuriem un citu sugu nepieaugušajām ērcēm.

Sistemātika

Megisthanidae (Berlese, 1914) dzimtā pašreiz zināma viena ģints un 33 sugas:

Ģints	Sugas
Megisthanus (Thorell, 1882)	Megisthanus leviathanicus (Seeman, 2017), uz cukurvaboles Mastachilus australasicus (Coleoptera: Passalidae), Austrālija
	Megisthanus brachyurus (Seeman, 2017)
	Megisthanus thorelli (Womersley, 1937)
	Megisthanus floridanus (Banks, 1904), uz cukurvaboles Popilius disjunctus (Coleoptera, Passalidae), ASV
	Megisthanus jacobsoni (Warburton, 1926)
	Megisthanus orientalis (Oudemans, 1905)
	Megisthanus postsetosus (Karg, 1996)
	Megisthanus modestus (Berlese, 1910), uz Pharochilus spp. (Passalidae), Kanbera, Kvīnslenda, Jaundienvidvelsa (Austrālija), Tasmanija
	Megisthanus zachariei (Seeman, 2019), uz Aulacocyclus kaupii (Passalidae), Kvīnslenda (Austrālija)
	Megisthanus simoneae (Seeman, 2019), uz Mastachilus polyphyllus (Passalidae), Kvīnslenda
	Megisthanus papuanus (Womersley, 1937)
	Megisthanus southcotti (Seeman, 2019), uz Aulacocyclus fracticornis (Passalidae), Kvīnslenda
	Megisthanus womersleyi (Seeman, 2019), uz Protomocoelus australis (Passalidae), Kvīnslenda, Misima sala (Papua-Jaungvineja)
	Megisthanus manonae (Seeman, 2019), uz Mastachilus australasicus (Passalidae), Kvīnslenda
	Megisthanus sarasini (Berlese, 1904)
	Megisthanus deportatus (Berlese, 1904)
	Megisthanus coronatus (Berlese, 1904)
	Megisthanus moaifensis (Oudemans, 1905)
	Megisthanus gigantodes (Stoll, 1893)
	Megisthanus testudo (Thorell, 1882)
	Megisthanus caudatus (Thorell, 1882)
	Megisthanus afer (Stoll, 1897)
	Megisthanus antennaepes (Say, 1821)
	Megisthanus berlesei (Hunter, Costa, 1970)
	Megisthanus grandis (Berlese, 1903)
	Megisthanus hatamensis (Thorell, 1882)
	Megisthanus lamellicornium (Kramer, 1894), uz Scarabaeidae (Coleoptera)
	Megisthanus medius (Berlese, 1903)
	Megisthanus oblongus (Oudemans, 1926)
	Megisthanus obtusus (Kramer, 1894)
	Megisthanus remilleti (Hunter, Costa, 1970)
	Megisthanus togatensis (Canestrini, 1897)
	Megisthanus doreianus (Thorell, 1882)

Saimnieciskā nozīme

Nav zināma.

Megisthanidae ērces

Saistītie šķirkļi

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Autora ieteiktie papildu resursi

Megisthanidae ērces

Saistītie šķirkļi

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra