Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) darbības pamatmērķi un uzdevumi definēti augstskolas satversmē. LKA pirmā satversme stājās spēkā 18.06.1992., otrā satversme – 03.03.2003. LKA Padome 15.06.2022. apstiprināja jaunu augstskolas satversmi. LKA mērķi un uzdevumi ir augstākās akadēmiskās, profesionālās un mūžizglītības sniegšana humanitārajās zinātnēs, mākslās un radošajās industrijās, starptautiski atzītas pētniecības īstenošana un mākslinieciskās jaunrades procesu attīstība. LKA stratēģiskā specializācija ietver Latvijai nepieciešamo cilvēkresursu sagatavošanu teātra, dejas un audiovizuālās mākslas, kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras un radošo industriju jomās.

Pirmās idejas par jaunas augstskolas izveidi, kas specializētos tieši kultūras nozares darbinieku izglītošanā, saistāmas ar 20. gs. 80. gadu otro pusi. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts kultūras komiteja (no 29.11. 1989. LPSR Kultūras ministrija) ar tās priekšsēdētāju Raimondu Paulu 02.1989. rosināja dibināt LKA uz vairāku mācību iestāžu bāzes, tai skaitā, atdalot no Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas un kultūrizglītības darba fakultāti. Atkārtots aicinājums dibināt jaunu kultūras un mākslas augstskolu izskanēja 09.–11.03.1990. Latvijas Kultūras forumā, ko organizēja Latvijas Radošo savienību padome, LPSR Kultūras ministrija un Latvijas Kultūras fonds ar mērķi veicināt kultūras politikas radikālu pārorientāciju, demokratizēšanu un modernizēšanu.

Latvijas Republikas (LR) Ministru padome (MP) 29.12.1990. pieņēma lēmumu par LKA izveidošanu. Augstskola tika veidota uz LR Kultūras ministrijas pārziņā esošās Kultūras darbinieku kvalifikācijas celšanas institūta (dibināts 1953. gadā kā Kultūras darbinieku sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas kursi) materiālās bāzes, jaunās augstskolas vajadzībām ierādot institūta telpas Ludzas ielā 24, Rīgā. MP lēmums paredzēja likvidēt arī Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (dibināts 01.09.1946.) un tā materiālo bāzi nodot LKA pārziņā, tomēr tehnikums tika reorganizēts par Latvijas Kultūras skolu (01.11.2022. pārdēvēta par Latvijas Kultūras koledžu, 01.01.2012. kļuva par LKA aģentūru).

1995. gadā LKA izveidoja pirmo maģistra studiju programmu, bet 1998. gadā – pirmo doktora studiju programmu, iekļaujoties pilnvērtīgas augstākās izglītības sistēmā.

LKA ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām un ir atvasināta publiska persona, ko garantē Latvijas Augstskolu likums. Atvasinātas publiskās personas statuss ļauj augstskolai pašai izvēlēties savu stratēģiju, prioritātes un noteikt budžeta sadalījumu. LKA darbību regulē tādi normatīvie akti kā Augstskolu likums, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, kā arī Boloņas procesa konceptuālās nostādnes. LKA atrodas LR Kultūras ministrijas pārraudzībā.

2022. gadā LKA ir piecas katedras – Kultūras teorijas un vēstures katedra, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra, Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra, Audiovizuālās mākslas katedra (izveidota 01.10.2017.) un Skatuves mākslas katedra (izveidota 01.10.2017.).

Zinātniski pētniecisko darbību akadēmijā organizē un koordinē 23.05.2006. dibinātais LKA Kultūras un mākslu institūts (iepriekš Zinātniskās pētniecības centrs). Institūta darbība tiek īstenota saskaņā ar LKA pētniecības tematiskajiem virzieniem. LKA 2015.–2021. gada attīstības stratēģijā augstskola definējusi piecus pētniecības prioritāros tematiskos virzienus: 1) kultūras un mākslas sektora attīstības horizontālās problēmas (kultūras un mākslas procesi, kultūras mantojuma, tradīciju un vērtību saglabāšana, kultūras fenomenu izpausmes mākslinieciskās jaunrades formās, kultūras un mākslas notikumu, pasākumu menedžments, producēšana, kultūras auditorijas paplašināšana, kultūrpolitikas veidošana), 2) radošo un kultūras industriju un audiovizuālā sektora attīstība, 3) teātra, dejas un filmu mākslas nozares attīstība, 4) kultūras un mākslas procesu saikne ar citiem tautsaimniecības sektoriem; 5) starpkultūru komunikācijas problēmas.

Studējošo akadēmisko zināšanu un radošās prakses integrācijai 07.03.2011 izveidots LKA Radošās darbības centrs. Centrs palīdz realizēt studentu jaunrades projektus, sniedzot tehnisku (LKA telpu lietošana, LKA tehnikas izmantošana, administratīvu (informācija par nepieciešamo dokumentāciju, konsultāciju sniegšana projektu izstrādē un finansējuma piesaistē) un organizatorisku (menedžeru piesaiste, pasākumu koordinēšana, atbalsts kontaktu dibināšanā) palīdzību.

Kā patstāvīga LKA struktūrvienība izveidota Nacionālā filmu skola (01.10.2017.), kura sadarbībā ar Audiovizuālās mākslas katedru īsteno ne tikai akadēmiskās un profesionālās izglītības studiju programmas, profesionālās pilnveides programmas, bet arī praktiski iesaistās jaunrades procesā (nodrošina audiovizuālās mākslas izglītības infrastruktūru, tehnisko bāzi, producē jaunrades darbus, audiovizuālās mākslas pasākumu organizēšana).

LKA izveidots arī Tālākizglītības centrs. Centra galvenais uzdevums ir kvalitatīvas mūžizglītības programmu piedāvājums kultūras un radošo industriju nozarē strādājošajiem profesionāļiem, vispārizglītojošo skolu pedagogiem un interesentiem LKA stratēģiskās darbības jomās – kultūras mantojuma pārvaldība, kultūras menedžments, skatuves un audiovizuālā māksla, kultūras un mākslas izglītība, medijpratība un digitālpratība.

Pēc Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo valsts iestāžu reorganizācijas 02.06.2009. LKA tika pievienota jauna struktūrvienība – Eduarda Smiļģa Teātra muzejs (iepriekš Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja struktūrvienība), bet 01.01.2010 valsts pārvaldes reformas ietvaros LKA tika pievienots Rīgas Kino muzejs.

Augstskolu izveidojot, 1991./1992. gadā mācības LKA uzsāka 63 studenti. Augstskolai attīstoties, bija vērojams pakāpenisks un stabils studentu skaita pieaugums, lielāko studentu skaitu – 735 – sasniedzot 2003./2004. un 2004./2005. gadā. Sākot ar 21. gs. otrās desmitgades otro pusi, LKA studentu skaits pakāpeniski samazinājās, atspoguļojot vispārējo tendenci Latvijā. 2016./2017. gadā LKA bija 556 studenti. Studentu straujajam sarukumam par iemesliem tiek minēta gan demogrāfiskā situācija, cilvēku ekonomiskais stāvoklis, jauniešu aizbraukšana uz ārzemēm, gan valsts finansējuma samazinājums augstskolām. Tomēr pēdējos gados studentu skaits augstskolā atkal ir pieaudzis. 2020./2021. gadā kopējais studentu skaits LKA bija 700.

LKA rektori: Pēteris Laķis (1991–2003), Jānis Siliņš (2004–2014),  Rūta Muktupāvela (2014–2024). Kopš 2024. gada LKA rektors ir Dāvis Sīmanis.