Augstskolu izveidojot, tā tika nosaukta par Rēzeknes Augstskolu (RA). 18.12.2012. augstskola pārdēvēta par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA). Latvijas Republikas (LR) Saeima 01.01.2016. apstiprināja augstskolas nosaukuma maiņu.
Augstskolu izveidojot, tā tika nosaukta par Rēzeknes Augstskolu (RA). 18.12.2012. augstskola pārdēvēta par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA). Latvijas Republikas (LR) Saeima 01.01.2016. apstiprināja augstskolas nosaukuma maiņu.
RTA darbības pamatmērķi un uzdevumi definēti tās satversmēs. RA pirmā satversme stājās spēkā 23.08.1994. Augstskolu pārdēvējot par RTA, tās jaunā satversme stājās spēkā 01.01.2016. RTA galvenais mērķis un uzdevumi ir Latvijas kultūras tradīcijām atbilstošas un Eiropas izglītības telpā konkurētspējīgas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības nodrošināšana, reģionālistikas studiju attīstība un zinātniskās pētniecības īstenošana. RTA kā reģionālās augstskolas mērķu un attīstības virzienu definēšanā tiek ņemta vērā augstskolas ģeogrāfiskais novietojums un tās stratēģiskā loma Latgales reģiona attīstība.
RTA darbības un attīstības stratēģijā 2016.–2023. gadam augstskola izvirzījusi vispārējo mērķi – mazināt Latgales reģiona attīstības kavējošos faktorus, kā tehnoloģiju akadēmijai pievēršoties daudznozaru tehnoloģisko risinājumu izstrādei un praktiskai realizācijai. Vienlaicīgi RTA izvirzījusi piecus stratēģiskos attīstības mērķus un virzienus: STEM (science, technology, engineering, mathematics) jomu un inovatīvu tehnoloģiju izstrāde, apguve un piemērošana studijām, sagatavojot Latgales, Latvijas un Eiropas izaugsmei nepieciešamos speciālistus; zinātnē balstītu, uz inovatīvu eksponenciālu tehnoloģiju (expotential technologies) izstrāde, apguve un piemērošana starpdisciplinārām studiju programmām; RTA akadēmiskā personāla zinātniskā pētnieciskās kapacitātes attīstība; mūsdienīgas un ilgtspējīgas RTA teritoriālās infrastruktūras kompleksa attīstība; Latgales reģiona attīstība, iesaistot RTA mācībspēkus un studējošos reģiona kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un ilgtspējīgā resursu izmantošanā.
Pirmās idejas par jaunas augstskolas izveidi Latgales reģionā veidojās neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1991./1992. gadā Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji piedāvāja apvienot Rēzeknē esošās valsts augstskolu filiāles – LU Latgales filiāli (dibināta 1990. gadā), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rēzeknes mācību un konsultāciju punktu (dibināts 1965. gadā) un Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāli (dibināta 1990. gadā). Ar LR Izglītības ministrijas atbalstu augstskolas projekta izstrādei izveidoja darba grupu, kuru vadīja LU Latgales filiāles vadītājs profesors Kārlis Počs.
Prasība valstij attīstīt augstskolas Rēzeknē un Daugavpilī, tādējādi veicinot Latgales kā prioritāra valsts reģiona saimniecisko un kulturālo attīstību, tika atkārtoti nostiprināta Pasaules latgaliešu 1. konferences (09.–13.08.1992.) rezolūcijā. 12.04.1993. LR Ministru padome pieņēma lēmumu par RA dibināšanu.
Nozīmīgs RTA sasniegums bija starptautiski akreditētas augstskolas statusa iegūšana. Statusu apstiprināja LR Latvijas Augstākā izglītības padome 11.06.1999. Akreditētas augstskolas statuss RTA deva tiesības īstenot akreditētās studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu.
Svarīgs attīstības posms augstskolas vēsturē bija RA pārveide par RTA. Augstskolas pārveide, iekļaujot vārdu “tehnoloģijas”, tika pamatota ar RTA mērķi specializēties studiju virzienos, kas vērsti uz tehnoloģiju un tehnoloģisku inovāciju ieviešanu. Izvēlētais specializācijas fokuss paredzēja stiprināt RTA stratēģisko lomu ne tikai Latgales reģionā, bet plašāk Latvijā un arī Eiropā.
RTA ir valsts dibināta autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām un ir atvasināta publiska persona, ko garantē Latvijas Augstskolu likums. Atvasinātas publiskās personas statuss ļauj augstskolai pašai izvēlēties savu stratēģiju, prioritātes un noteikt budžeta sadalījumu. RTA darbību regulē tādi normatīvie akti kā Augstskolu likums, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, kā arī Boloņas procesa konceptuālās nostādnes. RTA atrodas LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.
1993./1994. gadā RTA sāka darbu ar trim fakultātēm – Inženieru fakultāti, Ekonomikas fakultāti (no 2011. gada – Ekonomikas un vadības fakultāte, no 2015. gada – Ekonomikas un pārvaldības fakultāte) un Humanitāro fakultāti (kopš 1998. gada – Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte). 1995. gadā RTA sastāvā tika iekļauts Rēzeknes skolotāju institūts (dibināts 1991. gadā), izveidojot vēl vienu fakultāti – Pedagoģijas fakultāti (no 2010. gada – Izglītības un dizaina fakultāte, no 2015. gada – Izglītības, valodu un dizaina fakultāte).
2022. gadā RTA ir trīs fakultātes – Ekonomikas un pārvaldības fakultāte, Inženieru fakultāte un Izglītības, valodu un dizaina fakultāte.
RTA izveidots arī Mūžizglītības centrs, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvātu iespēju izglītoties visas dzīves garumā, paaugstināt vai mainīt savu kvalifikāciju.
Zinātniskās darbības īstenošanai pie RTA darbojas trīs zinātniskie institūti: Biznesa un sabiedrības procesu pētniecības institūts, Inženierzinātņu institūts (tajā ietilpst pieci pētniecības centr – Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pētniecības centrs, Fizikālo procesu un lāzertehnoloģiju pētnieciskais centrs, Ķīmijas, bioloģijas un biotehnoloģiju pētnieciskais centrs, Ģeotehnoloģiju un ekoindustrijas pētnieciskais centrs, Metālapstrādes un mehatronikas pētnieciskais centrs), Reģionālistikas zinātniskais institūts ar trim pētniecības laboratorijām – Sociālās pedagoģijas laboratoriju, Sociālās pedagoģijas un rehabilitācijas tehnoloģiju laboratoriju, Pedagoģijas tehnoloģiju laboratorijau.
RTA studentu skaita ziņā ir otrā lielākā augstskola Latgales reģionā pēc Daugavpils Universitātes.
1993./1994. gadā mācības augstskolā sāka 450 studenti, no tiem 200 bija pārgājuši no bijušās LU Latgales filiāles.
Līdz 21. gs. pirmās desmitgades vidum RTA bija vērojams pakāpenisks un stabils studentu skaita pieaugums, lielāko studentu skaitu – 3972 – sasniedzot 2004./2005. gadā. Sākot ar 21. gs. pirmās desmitgades otro pusi, RTA vērojams būtisks studējošo skaita samazinājums, atspoguļojot vispārīgo tendenci valsts augstākās izglītības iestādēs. Studentu straujo sarukumu ietekmē gan demogrāfiskā situācija, cilvēku ekonomiskais stāvoklis, valsts finansējuma samazinājums augstskolām. RTA studentu skaitu būtiski ietekmē arī potenciālo studentu aizplūšana uz Rīgu, kur atrodas nozīmīgākās Latvijas augstskolas. 2020./2021. gadā kopējais studentu skaits RTA bija 1647, no tiem 78 bija ārvalstu studenti.
RTA vadījuši četri rektori: Irēna Siliņeviča (1994–2004), Leonārs Svarinskis (2004–2010), Edmunds Teirumnieks (2010–2019). Kopš 2019. gada RTA rektore ir Iveta Mietule.