AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 13. septembrī
Evija Laganovska

“Purva bridējs” (2012), iestudējums

latviešu prozas dramatizējuma iestudējums, psiholoģiska drāma pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles “Purva bridējs”

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas Nacionālais teātris
  • “Purva bridējs(-i)” (2017), iestudējums
  • "Purva bridējs", novele
  • “Purva bridējs”, spēlfilma
  • Rūdolfs Blaumanis

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Iestudējumā dramatizētais prozas darbs
  • 3.
    Iestudējuma autori
  • 4.
    Iestudējuma lomu tēlotāji
  • 5.
    Iestudējuma kompozīcija, satura un sižeta galvenās līnijas
  • 6.
    Iestudējuma izveide, horeogrāfija, scenogrāfija, kostīmi
  • 7.
    Apbalvojumi
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Iestudējumā dramatizētais prozas darbs
  • 3.
    Iestudējuma autori
  • 4.
    Iestudējuma lomu tēlotāji
  • 5.
    Iestudējuma kompozīcija, satura un sižeta galvenās līnijas
  • 6.
    Iestudējuma izveide, horeogrāfija, scenogrāfija, kostīmi
  • 7.
    Apbalvojumi
Kopsavilkums

Uzsākot R. Blaumaņa 150 gadu jubilejas sezonu, Latvijas Nacionālais teātris to atklāja ar prozas dramatizējuma iestudējumu “Purva bridējs”. Teātris piedāvāja jaunu interpretāciju un pētīja smalko cilvēka jūtu pasauli, kur “žogam, ko uzceļ prāts, jūtas viegli kāpj pāri”. Iestudējuma dramatizējums Jaunajā zālē ir risināts mūsdienīgā estētikā ar dzirkstošu spēles prieku, kur Kristīnes un Edgara mīlestība ir piesātināta ar kaislību; iestudējumā liela nozīme ir arī seksualitātei. Izrādē aktieri atklāj Edgara un Kristīnes savstarpējo attiecību magnētismu un sarežģījumus ar koncentrētu enerģiju, kas tiek kāpināta vienlaikus ar izrādes dinamikas attīstību.

Iestudējums “Purva bridējs” bija viena no labāk apmeklētajām 2012./2013. gada sezonas izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī. 

Iestudējumā dramatizētais prozas darbs

Iestudējumā “Purva bridējs” izmantotā R. Blaumaņa novele “Purva bridējs” pirmo reizi tika publicēta žurnāla “Mājas Viesa Mēnešraksts” 1898. gada 9.  un 10.  numurā. Ierosmes tās tapšanai rakstnieks guva 19. gs. 80. gados, strādādams par rakstvedi Kokneses muižā. Novelē rakstnieks pievērsies gan sociālo apstākļu tēlojumam, gan cilvēka iekšējiem konfliktiem, atklājot neatrisināmās pretrunas prāta un jūtu starpā. “Purva bridējs” ir viens no pazīstamākajiem mīlestības stāstiem latviešu rakstniecībā.

Iestudējuma autori

Režisors Elmārs Seņkovs, dramaturģe un režisora asistente Rasa Bugavičute-Pēce, scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, komponists Goran Gora, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, producente Madara Aizgrāve. 

Iestudējuma lomu tēlotāji

Kaspars Dumburs (Edgars), Ieva Aniņa, Madara Botmane (Kristīne), Madara Saldovere (Emma), Lolita Cauka (Vešeriene), Ģirts Liuziniks (Akmentiņš un Sulainis), Jānis Vimba (Kučieris). 

Iestudējuma kompozīcija, satura un sižeta galvenās līnijas

Noveles “Purva bridēja” prozas dramatizējums tika iecerēts un rakstīts kā notikušā atskats, kā rezultāta analīze tam, kāpēc istabmeita Kristīne ir gatava pamest turīgo saimnieku Akmentiņu un iziet pie Alaines staļļa puiša Edgara par sievu. Šādu ideju un versiju režisors un dramaturģe izvēlējās, gribēdami akcentēt lauku sētā raksturīgo baumošanu, kad katrs garāmgājējs procesa norisi pārzina labāk nekā tajā iesaistītās personas. Iestudējuma centrā tiek risināti Edgara, Kristīnes, Emmas un Akmentiņa attiecību samezglojumi. Lai dramatizējums būtu kodolīgāks un koncentrētāks, no novelē piedāvātās tēlu sistēmas iestudējumam tika izvēlēti seši tēli. Sižeta risinājumā ir vairāki pavērsieni, kuru gaitā Kristīne izvēlas sekot sirdsbalsij un paliek kopā ar Edgaru.

Iestudējuma izveide, horeogrāfija, scenogrāfija, kostīmi

Tā kā 2011./2012. gada sezonā E. Seņkovs Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī ar panākumiem bija iestudējis R. Blaumaņa lugu “Indrāni”, Latvijas Nacionālais teātris režisoram piedāvāja iestudēt vēl kādu R. Blaumaņa darbu pēc savas izvēles. Iespaidojoties no Ivana Viripajeva (Иван Александрович Вырыпаев) filmas “Skābeklis” (Кислород, 2009), viņš iestudējumā vēlējās eksperimentēt ar to kā stāsta stāstīšanu, tāpēc radās doma tieši par noveles “Purva bridējs” dramatizējuma iestudējumu. Noveles dramatizēšanai tika pieaicināta profesionāla dramaturģe R. Bugavičute-Pēce.

Rakstot noveles dramatizējumu, režisoram bija divas prasības dramaturgam: dramatizējuma tekstā jāņem vērā, ka iestudējumā būs divas Kristīnes, un jācenšas saglabāt maksimāli precīzu R. Blaumaņa noveles tekstu. Divu Kristīņu konceptu režisors izvēlējās tāpēc, ka gribēja sadalīt Kristīnes tēlu. Viņš uzskatīja, ka, tikai to sadalot, var atklāt kaut ko negaidītu un labāk to izpētīt. Kristīne kā patētisks, viengabalains tēls jau ir kļuvis par simbolu, tāpēc arī aktrisēm I. Aniņai un M. Botmanei bija nepieciešams meklēt savu Kristīnes interpretāciju. Līdzīgs viena rakstura divu tēlu koncepts jau tika izmantots 2004. gadā Valmieras Drāmas teātra izrādes “Aizbirušais avots” (rež. Felikss Deičs) 2. daļā “Mēmais precinieks”, kur Jāņa lomu spēlē divi aktieri vienlaicīgi – Māris Bezmers un Ģirts Rāviņš.

Iestudējuma tapšanas gaitā ar režisoru bija vienošanās, ka dramaturģe piedalīsies izrāžu mēģinājumu procesā, lai dramatizējuma teksts vajadzības gadījumā tiktu piemērots izrādei vēl precīzāk. 

Scenogrāfa R. Dzudzilo un tērpu mākslinieces K. Dzudzilo koncepta pamatā bija apļveida kompozīcija. No tērpu koncepcijas raugoties, bija uzstādījums, ka abas Kristīnes jau no izrādes sākuma ir ģērbušās kāzu kleitās, tādējādi apliecinot dramaturģiskā risinājuma ideju par jau esoša rezultāta analīzi. Scenogrāfijas idejai par pamatu un apstiprinājumu bija arī ierobežojošie apstākļi, proti, spēles telpa bija veidota tāda, no kuras aktieriem grūti iziet, lai pārģērbtos, tāpēc Jaunajā zālē tika izmantota aktieru pastāvīgā klātbūtne un spēles nepārtrauktība skatītāju acu priekšā. 

Dramatizējuma “Purva bridēja” mēģinājumu process bija ļoti sarežģīts. Lai arī sākotnēji, lasot lugas dramatizējumu, iestudējuma ideja tika akceptēta gan no režisora, gan aktieru puses, mēģinājumiem attīstoties, aktieriem pret materiālu radās skepse. Viņi nepieņēma ideju, ka jebkurš cilvēks ir gatavs izteikt savu viedokli par tajā brīdī “karstu” situāciju, kas skar paša vēlmes. Otrs iemesls pretestībai bija sarežģītā R. Blaumaņa noveles valoda, kas, pēc aktieru domām, “nesēdās” raksturos. Rezultātā laika trūkuma dēļ pirms pirmizrādes radās ideja, ka kaut kas konceptā ir jāmaina, lai radošā komanda vispār nonāktu pie izrādes. Tādējādi izteiktāka nozīme tika piešķirta perifērajiem tēliem (kā stāstniekiem, izrādes teicējiem), nevis konkrētajiem noveles tēliem, kas mainīja dramatizējuma dramaturģisko ideju: 

  1. noveles teksta atstāsts zaudēja aktieru − raksturu − ieinteresētību to vēstīt, kas ir viens no veiksmīgas dramaturģijas kritērijiem; 
  2. tika zaudēts baumošanas aspekts, kas tika iekļauts noveles dramatizējumā, padarot to atpazīstamāku jebkuram lasītājam un skatītājam, ne tik atsvešināti uztveramu.

Mēģinājumu procesā režisors un dramaturģe, pakļaudamies aktieru spiedienam, dramatizējuma tekstu vienkāršoja un īsināja, atsakoties no sākotnējā iestudējuma koncepta. Arī sākotnējais Kristīņu sadalījums, kad tās abas it kā nemitīgi viena otru pestīja no situācijām, kad negribas vairs iesaistīties sarunās, it kā otrā Kristīnē “ieslēdzot” veselo saprātu vai strauju rīcību, netika konceptuāli realizēts.

Apbalvojumi

Rūdolfa Blaumaņa 5. teātra festivālā atzinību par Vešerienes lomu iestudējumā ieguva L. Cauka. 

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas Nacionālais teātris
  • “Purva bridējs(-i)” (2017), iestudējums
  • "Purva bridējs", novele
  • “Purva bridējs”, spēlfilma
  • Rūdolfs Blaumanis

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Melnalksnis, E., Pāri prāta celtajiem žogiem! (26.09.2012.)
  • Verhoustinska, H., Jo Blaumanis tā gribēja. Intervija ar E. Seņkovu. (15.08.2012.)

Ieteicamā literatūra

  • Bugavičute-Pēce, R., Dramaturģe mūsdienu teātrī: pieredzes anatomija, maģistra darbs, Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte, Liepāja, 2013, 30.−51. lpp.

Evija Laganovska "“Purva bridējs” (2012), iestudējums". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/162843-%E2%80%9CPurva-brid%C4%93js%E2%80%9D-(2012),-iestud%C4%93jums (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/162843-%E2%80%9CPurva-brid%C4%93js%E2%80%9D-(2012),-iestud%C4%93jums

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana