Prozas dramatizējuma iestudējums “Purva bridējs(-i)” Daugavpils teātra Eksperimentālajā skatuvē ir novatoriska noveles interpretācija, kas pēc režisora Jura Joneļa un dramaturģes Agneses Rutkēvičas ieceres pārnes izrādes darbību un tēlu attiecību sarežģījumus mūsdienīgā vidē. Iestudējumā tiek atklāta pretējo dzimumu pievilkšanās un atgrūšanās problemātika vīrišķajā un sievišķajā saskares procesā, kad garīgajai tuvībai harmoniski ir jāpāriet fiziskajā saskarsmē. Izrādē tēlu attiecības tiek risinātas psiholoģiski, bet vizuālais uzstādījums atbilst postdramatiskā teātra principiem.

Iestudējumā “Purva bridējs” izmantotā R. Blaumaņa novele “Purva bridējs” pirmo reizi tika publicēta žurnāla “Mājas Viesa Mēnešraksts” 1898. gada 9. un 10. numurā. Ierosmes tās tapšanai rakstnieks guva 19. gs. 80. gados, strādādams par rakstvedi Kokneses muižā. Novelē rakstnieks pievērsies gan sociālo apstākļu tēlojumam, gan cilvēka iekšējiem konfliktiem, atklājot neatrisināmās pretrunas prāta un jūtu starpā. “Purva bridējs” ir arī viens no pazīstamākajiem mīlestības stāstiem latviešu rakstniecībā. 

Režisors J. Jonelis, dramaturģe A. Rutkēviča, scenogrāfs Krišjānis Elviks, kostīmu māksliniece Marija Ulmane, gaismu mākslinieks Sergejs Vasiļjevs. 

Zanda Mankopa (Kristīne), Alberts Vecmanis (Edgars), Kristīne Veinšteina (Vešeriene, māte), Egils Viļumovs (Akmentiņš), Līga Ivanova (Marija), Māris Korsiets (Kučieris, Vīskrels, Sulainis), Mihails Abramovs (Barons), Inese Ivulāne-Mežale (Asta Madāma), Jeļizaveta Pudnika (Ņina), Miroslavs Blakunovs, Raimonds Paegle, Jevgeņijs Mihailovs, Māris Boka (zirgi).

Dramatizējuma iestudējumā tika veidota apļveida kompozīcija. Galvenā dramaturģiskās līnijas izmaiņa no noveles – šis izrādes vēstījums priekšplānā akcentē mātes un meitas attiecības, nevis divu jauniešu kaislīgo mīlestību. Pretējo dzimumu attiecības ir traktētas nevis tradicionālajā sociālajā aspektā, bet gan arī jutekliski seksuālā skatījumā. Sižeta galvenie sarežģījumi veidojas ap Kristīnes, mātes, Edgara un Akmentiņa tēliem.

Dramaturģe iestudējumā ir izveidojusi citādu Kristīnes tēlu. Viņa vēlējās Kristīni parādīt nevis vairs kā gaišmataino latviešu cietēju, bet kā sievieti revolucionāri, kura uzdrīkstas pati izlemt savu likteni un bildināt Akmentiņu. Tāpēc viņas raksturs tika veidots ļoti vīrišķīgs un spēcīgs kā sievietei, kura pati grib lemt pār savu dzīvi, nevis otrādi. Turpretim Edgaram viņai blakus ir pilnīgi pretējs raksturs – sievišķīgs un vājš. Akmentiņa tēls ir veidots eleganti un delikāti; tas izstaro sadzīvei pāri ejošu enerģiju. Izrādes veidotāji ļauj noprast, ka Vešerienei izrādes interpretācijā ir jūtas pret Akmentiņu.

Viena no dramaturģes īpaši akcentētajām metaforām iestudējumā bija zirgi, kas simbolizēja Edgara kaislību gan pret Kristīni, gan alkoholu. Zirgu tēli uz skatuves tika veidoti arī horeogrāfiski – izrādē bija četri dejotāji, kas būtībā bija divi Kristīnes un divi Edgara zirgi, kuri vienmēr bija klātesoši abu satikšanās brīžos. Iestudējuma finālā Kristīne aizejot sev līdzi paņem visus četrus zirgus. Pēc dramaturģes un režisora ieceres stāsts nebeidzas traģiski, gluži otrādi – Kristīne nolemj palikt viena, spēcīga un ar pašcieņu.

Iestudējuma “Purva bridējs (-i)” ideja pieder izrādes režisoram J. Jonelim, kurš sadarbībā ar Daugavpils teātri par prozas materiāla dramaturģi pieaicināja A. Rutkēviču. Sākotnēji radošajai komandai bija iecere veidot jaundarbu pēc R. Blaumaņa noveles “Purva bridējs” motīviem, kur galvenajā lomā būtu nevis Edgars un Kristīne, bet gan Akmentiņš, tomēr pēc tam viņi no šīs idejas atteicās. Sākotnēji režisors ļāva dramaturģei brīvi izveidot dramatizējuma pamattekstu, bet pēc tam, abiem sadarbojoties, tika paplašinātas gan iestudējuma mizanscēnas, gan ieviestas cita veida izrādes idejas atklāsmei nepieciešamās korekcijas. Rezultātā režisors iestudējumā “Purva bridējs(-i)” R. Blaumani ir inovatīvi interpretējis kā modernisma rakstnieku, kura darbos rodami arī simboliski tēli un norises, metafiziski slāņi. Arī A. Rutkēviča noveles materiālā saskatīja daudz nozīmju līmeņu. Būtiski likās tas, ka šis darbs ir ļoti piemērots jauniešu auditorijai. R. Blaumaņa luga “Ugunī” kā darba materiāls dramatizējumam netika izmantota.

Uzsākot darbu, dramatizējumā no noveles tika paņemti tikai dialogi. Dramatizējumā, izveidojot un papildinot iestudējumu ar mizanscēnām, tika izmantota autentiska R. Blaumaņa valoda. To veidodama, A. Rutkēviča izvirzīja vairākus uzdevumus – kā viens no galvenajiem bija sakārtot tēlu attiecības pēc režisora ieceres.

Iestudējuma scenogrāfija bija veidota minimālisma stilistikā. Scenogrāfiskais skatuves spēles laukums Eksperimentālajā zālē bija lakonisks, precīzs un simboliski ietilpīgs. Eksperimentālā skatuve ir šaura spēles telpa, kur skatītāji atradās pāris metru attālumā no aktieriem, kas viņiem radīja reālistisku klātbūtnes efektu. Šī skatuve panāca bezpersoniskas muzeja zāles iespaidu, kurai bija vairāki elementi ar semiotisku nozīmi, piemēram, skatuves aizmugures sienā bija mazs logs, kas simbolizēja izrādes raksturiem nesasniedzamo ārpasauli. Uz neliela paaugstinājuma bija novietots šaurs ūdens baseins, kurā Kristīne un Vešeriene mazgāja veļu. Dažādās darbības vietas iezīmēja uzraksti, piemēram, “Maskava”, kas norādīja uz krogu.

Pēc kostīmu mākslinieces ieceres, aktieriem bija mūsdienīgi kostīmi – jaunākā paaudze bija tērpta raupjos džemperos, vecākā – neitrālās, monohromās krāsās ieturētos kostīmos. Kristīnes līgavas kleita bija balta ar hipertrofēti garu plīvuru.

Iestudējums “Purva bridējs(-i)” ir saņēmis teātra balvu pasniegšanas ceremonijas “Spēlmaņu nakts” (2016./2017.) balvu kategorijā “Gada jaunie skatuves mākslinieki”. To ieguva Z. Mankopa par Kristīnes lomu.