“Ugunī” ir Rūdolfa Blaumaņa pēdējā pabeigtā vairākcēlienu luga. Tajā rakstnieks izmantojis iespaidus, kas gūti, kā rakstvedim 19. gs. 80. gadu vidū strādājot Kokneses muižā. Vairāku tēlu veidojumā ierosmes snieguši konkrēti šajā laikā sastapti cilvēki. Dramaturģiskajā darbā niansēti atklāti personu psiholoģiskie pārdzīvojumi un veidota ietilpīga 20. gs. sākuma sadzīves aina. Lugas centrālie tēli un viņu attiecības jau iepriekš iezīmētas R. Blaumaņa novelē “Purva bridējs” (1898). Tomēr, kaut gan daži nozīmīgi motīvi abos darbos sasaucas, “Ugunī” ir patstāvīgs mākslas darbs, kurā ievērotas drāmas likumības un sniegts iepriekš veidoto attiecību padziļinājums. Izmaiņas skar gan lugas centrālo tēlu atveidi, gan plaši izvērsto laikmeta panorāmu.