Bēdu luga “Pazudušais dēls” bija kvalitatīvi jauna pakāpe latviešu dramaturģijā. Tajā izpaudās R. Blaumaņa prasme konfliktu, raksturu un dialogu veidojumā, panākot dzīves apstākļu attēlojuma precizitāti un psiholoģisku ietilpību. Autors konsekventi sekojis drāmas teorijas prasībām, radot sižetiski un stilistiski vienotu mākslas darbu.

Lugas sižeta centrā ir Roplaiņu saimnieka dēla Krustiņa traģiskais liktenis, kas saistīts ar viņa nespēju un nevēlēšanos sekot dzīves apstākļu diktētajiem nosacījumiem zemnieku sētā. Tēlota situācija, kad Roplainis atgriežas mājās no ārstēšanās slimnīcā un atklāj, ka viņa prombūtnes laikā dēls nav pietiekami labi pārvaldījis saimniecību, iedzīvodamies parādos. Lai atbrīvotos no šīm saistībām, Krustiņš ir gatavs precēt krodzinieka Iņķa meitu Matildi, taču viņa vecāki kategoriski iebilst šādam risinājumam. Izmisumā Krustiņš cer atgūt trūkstošo summu kāršu spēlē. Brīdī, kad viņš slepus atgriežas mājās, lai no skapja paņemtu spēles uzsākšanai nepieciešamo naudu, Roplainis viņu pamana istabas logā un nogalina ar revolvera šāvienu. 

Lugas konflikts risināts vienas ģimenes lokā, dramaturģiskā darba centrālās personas ir Krustiņš un viņa vecāki, Roplaiņu saimnieks un saimniece. Viena no centrālajām tēmām ir audzināšanas problēma, un personu attiecībās skaidrots, ka Roplaiņu saimnieks jaunībā peļņas nolūkā daudz laika pavadījis ārpus mājām, savukārt māte vīra prombūtnē Krustiņam ļāvusi pārāk brīvu vaļu. Dēla pārmetums mātei, vainojot viņu sava rakstura nespēcībā, skarbi izskan vienā no lugas centrālajām epizodēm trešā cēliena finālā, un dialogs noslēdzas ar mātes lāstu un Krustiņa aiziešanu no mājām. Dziļākajā būtībā dēla konflikts ar vecākiem sakņojas apstāklī, ka Krustiņam vairs nav pieņemams dzīves ritms zemnieku sētā, ko nosaka gadiem ilgs neatlaidīgs un vienveidīgs darbs rūpēs par iztiku, taču viņš nesaskata arī citas iespējas un perspektīvu. Krustiņa pretstats lugas uzbūvē ir kalps Mikus, kas turas pie tradicionālām, stabilām vērtībām. Līdzīgs pretstatījums izmantots arī divos lugas sieviešu tēlos. Roplaiņu audžumeita Ilze ir apzinīga strādniece, kuras mīlestība pret Krustiņu visdrīzāk saistīta ar nākotnes izredzēm un stabilu dzīves apstākļu nodrošinājumu iespējamā laulībā, savukārt viņas pretstats ir kaislīgā un neaprēķināmā Matilde. Ar vairāku saimes kalpu tēliem R. Blaumanis precīzi iezīmējis zemnieku sētai raksturīgo ikdienas ritmu. Īpatnējs tēls lugā ir Aža, kuras raksturā savienotas reālistiskas un simboliskas iezīmes.    

Bēdu lugā “Pazudušais dēls” R. Blaumanis pirmo reizi cieši turējies pie atziņām, kas izteiktas vācu autora Gustava Freitāga (Gustav Freytag) pētījumā “Drāmas tehnika” (Die Technik des Dramas, 1863). G. Freitāga izpratnē lugas svarīgākie elementi ir ekspozīcija, sarežģījums un kāpinājums ar notikumu kulmināciju trešā cēliena finālā. Tai seko īslaicīgs darbības atslābums, pēc kura ir pēdējā sasprindzinājuma moments, katastrofa un atrisinājums piektajā cēlienā. “Pazudušajā dēlā” rakstnieks izmantojis šādu kompozīciju, notikumu risinājumu izkārtojot vairākos posmos. Ekspozīciju un sarežģījumu pirmajā cēlienā veido Roplaiņu sētai raksturīgo dzīves apstākļu raksturojums, kā arī situācijas saasinājums pēc Roplaiņu saimnieka atgriešanās mājās. Otrajā un trešajā cēlienā vērojami ģimenes centieni atrisināt finansiālās problēmas un atgriezties pie stabila dzīves ritma, taču tas nav iespējams Krustiņa iekrātā parāda apjoma, kā arī viņa vainas apziņas dēļ. Pēc izmisīgā strīda ar māti un aiziešanas no mājām Krustiņš vēlreiz mēģina situāciju glābt, taču viņa izvēlētais risinājums, naudas izzagšana no skapja, noved līdz traģiskajam finālam, kurā dēlu nonāvē viņa paša tēvs.   

Luga “Pazudušais dēls” veidota, izmantojot 1887. gadā publicētās noveles “Pērkoņa negaiss” sižeta motīvus, kas tematiski saistīti ar Bībelē, Jaunās Derības Lūkas evaņģēlijā (15:11-32) aplūkoto līdzību par pazudušo dēlu. Salīdzinājumā ar R. Blaumaņa prozas darbu, lugā ievērojami mazināta didaktika, saasinātas raksturu pretrunas, koncentrēta darbība. Visi lugas notikumi risināti nedēļas laikā, no pirmdienas līdz pirmdienai, turklāt norises no trešā līdz piektajam cēlienam aizņem nepilnu diennakti. R. Blaumanis sākotnējos skatos atklājis lauku dzīves ikdienu, parādot gan saimes gaitas, gan Krustiņa iekšējās pretrunas. Tālākajā darbības gaitā akcentēta Krustiņa vēlme labot viņa rīcības ietekmē radušos situāciju un šāda risinājuma neiespējamība.

Rakstniecības un mūzikas muzeja fondos glabājas Rīgas Latviešu teātrim atsūtītais cenzūras eksemplārs (inventāra Nr. 355268), ko autors pirms publicēšanas rediģējis. Īpaši būtiski labojumi skāruši lugas finālu, mazinot sākotnējo melodramatismu un patētiku.

Lugas “Pazudušais dēls” pirmizdevums publicēts 1893. gadā laikraksta Zeitung für Stadt und Land redaktora Riharda Rīca (Richard Ruetz) apgādībā Rīgā. R. Blaumanis tobrīd bija redakcijas darbinieks. Luga daudzkārt iespiesta arī vēlāk. Atsevišķā grāmatā tā 1902. gadā izdota Pēterburgā, “Pēterburgas Avīžu” tipogrāfijas apgādā, 1908. un 1912. gadā Rīgā. Atkārtoti luga publicēta apgāda “Valters un Rapa” izdevumā 1923., 1924., 1925., 1930. un 1937. gadā. Pēc Otrā pasaules kara tā iespiesta gan 1945. gadā Rīgā, gan latviešu bēgļu gaitās Detmoldā (Vācijā) 1948. gadā. “Pazudušais dēls” iekļauts arī apgāda “Zelta ābele” izdotajā izlasē 1944. gadā un apgāda “Liesma” izlasē 1983. gadā. Tāpat luga publicēta R. Blaumaņa kopotu rakstu izdevumos, sākot no 1923. gada. 1923. gadā luga iespiesta latgaliski Pōvula Laizāna redakcijā ar nosaukumu “Pazudušajs dāls”. Igauņu valodā lugu tulkojis Aleksis Rebane (Aleksis Rebane), tā izdota 1902. gadā ar nosaukumu "Pazudušais dēls" (Ärakadunud poeg), 1907. gadā iestudēta Vanemuines teātrī (Teater Vanemuine) Tērbatā. Vācu valodā R. Blaumaņa “Pazudušais dēls” Oskara Grosberga (Oskar Grosberg) tulkojumā izrādīts Rīgas Vācu teātrī (Rigaer Deutsches Theater) 1931. gadā. Luga iestudēta arī lietuviešu teātros, 1957. gadā Kauņā un 1979. gadā Šauļos. Lugas tulkojums krievu valodā 1956. gadā publicēts Maskavā, darbs ietverts arī R. Blaumaņa darbu izlasē 1959. gadā.

“Pazudušais dēls” ir viens no populārākajiem R. Blaumaņa darbiem, kura uztvere laika gaitā būtiski attīstījusies, pateicoties konflikta ietilpībai un rakstnieka talantam. Sākotnēji lugas interpretācijās akcentēts patriarhālās sabiedrības modelis, kas noteicis tajā attēloto konfliktu ievirzi, priekšplānā izvirzot vecāku un bērnu attiecības konkrētos vēsturiskos un sociālos apstākļos. 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. būtisku nozīmi ieguvis konflikta universālās dabas uzsvērums, kas raksturīgs jaunas paaudzes dzīves uzskatu veidošanās sarežģītajam procesam.

Luga “Pazudušais dēls” piedzīvojusi daudzus iestudējumus. Pirmuzvedums Rīgas Latviešu teātrī 1893. gada 7. novembrī bija viena no pirmajām izrādēm, ko pēc stāšanās teātra vadītāja amatā iestudēja režisors Pēteris Ozoliņš. Pats P. Ozoliņš atveidoja Krustiņa lomu, kas kļuva par vienu no viņa izcilākajiem skatuves darbiem, savukārt Roplainis šajā iestudējumā bija Jēkabs Duburs. Mikus tēva tēlotājs Aleksis Mierlauks vēlāk, 1920. un 1926. gadā, pats iestudēja šo lugu Latvijas Nacionālajā teātrī, savukārt Ažas pirmā tēlotāja Berta Rūmniece atkārtotos uzvedumos lomu atveidoja vēl vairākus gadu desmitus. Profesionālie aktieri 19. gs. un 20. gs. sākumā piedalījās arī amatieru izrādēs, piemēram, 1894. gadā P. Ozoliņš iestudēja izrādi Jelgavā, kurā uzstājās arī B. Rūmniece. 19. gs. 90. gados vairāku amatieru teātra iestudējumu veidošanā piedalījās R. Blaumanis, kurš pats spēlēja Roplaiņu saimnieku jau 1894. gadā Ērgļos un šajā lomā 1898. gada 6. septembrī viesojās arī Rīgas Latviešu teātra izrādē. 1902. gadā notika Rīgas Latviešu teātra uzveduma atjaunojuma pirmizrāde, jauns uzvedums tika veidots 1909. gadā. 1906. gadā luga iestudēta eksperimentālajā “Apollo” teātrī Rīgā un 1908. gadā – Liepājas Latviešu teātrī. Starpkaru periodā veidoti A. Mierlauka iestudējumi Nacionālajā teātrī, savukārt Dailes teātrī lugu “Pazudušais dēls” 1936. gadā inscenēja režisors Eduards Smiļģis, kurš pats atveidoja arī Krustiņa lomu. Luga vairākkārt (1920., 1923. un 1938. gadā) iestudēta Jelgavas teātrī, uzvesta Daugavpils teātrī un Ziemeļlatvijas teātrī Vidzemē, kā arī Liepājas teātrī – 1920. gadā Otīlijas Mucenieces, 1933. gadā Friča Rodes, 1939. gadā Alfrēda Amtmaņa-Briedīša un 1942. gadā Žaņa Kopštāla režijā. 1935. gadā “Pazudušais dēls” izrādīts Rīgas Mazajā teātrī, 1936. gadā – Zemnieku drāmas teātrī ar Pēteri Lūci Krustiņa lomā. 1943. gadā Latvijas Nacionālajā (tobrīd Rīgas dramatiskajā) teātrī R. Blaumaņa darbu interpretēja režisori Alfrēds Amtmanis-Briedītis un Jānis Zariņš. Uzvedumā, kas bija veltīts B. Rūmnieces 60 gadu skatuves darba jubilejai, lomas atveidoja izcili skatuves mākslinieki, viņu vidū Teodors Lācis (Roplainis), Ludmila Špīlberga (Roplainiete), Žanis Katlaps (Krustiņš), Milda Zīlava (Ilze), Irma Graudiņa (Matilde), Kārlis Lagzdiņš (Iņķis). Daudzi no minētajiem aktieriem Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās, tāpēc uzvedums, kurš ar citiem tēlotājiem tika atjaunots 1945. gadā, bija spilgta liecība traģiskajām pārmaiņām latviešu sabiedrībā. E. Smiļģis Dailes teātrī “Pazudušo dēlu” vēlreiz uzveda 1954. gadā, Krustiņu un Ilzi šajā iestudējumā atveidoja Harijs Liepiņš un Vija Artmane. 1962. gadā lugu Latvijas Nacionālajā (tolaik Drāmas) teātrī iestudēja Žanis Katlaps, Roplaiņa lomā bija Jānis Osis, Krustiņš – Jānis Kubilis, Matilde – Antra Liedskalniņa vai Velta Līne, Aža – Anta Klints, kas tādējādi turpināja B. Rūmnieces veikumu. 1970. gadā režisors Oļgerts Kroders veidoja iestudējumu Valmieras teātrī, kura ansamblī bija Rihards Rudāks Krustiņa un Skaidrīte Putniņa Ilzes lomā. Šī bija viena no pirmajām skatuviskajām interpretācijām, kurā tika uzsvērta Krustiņa personības atšķirība no apkārtējās vides. 1971. gadā režisors Jānis Zariņš sagatavoja “Pazudušo dēlu” kā vienu no Dailes teātra Ceturtās studijas diplomdarba izrādēm. Roplainietes lomu šajā uzvedumā atveidoja Lilita Ozoliņa, izrādes scenogrāfs bija Ilmārs Blumbergs. 1983. gadā iestudējumu Dailes teātrī veidoja Varis Vētra, savukārt 1990. gadā Valmieras teātrī ar lugu strādāja režisors Valentīns Maculēvičs. 2000. gadā “Pazudušais dēls” iestudēts Rīgas Krievu teātrī Oļģerta Krodera režijā, Krustiņa lomā viesojoties Jaunā Rīgas teātra aktierim Andrim Keišam. 2002. gadā Valmieras teātrī režisore Māra Ķimele veidoja izrādi kā aktieru kursa diplomdarbu, piedaloties arī citu paaudžu aktieriem. Uzvedumā, kurā tika sasniegta augsta psiholoģiskā patiesīguma pakāpe, Krustiņa lomas tēlotājs bija Kaspars Zvīgulis, Roplainis – Aigars Vilims, Roplainiete – Inese Ramute. 2004. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī R. Blaumaņa “Pazudušais dēls” izrādīts Ingas Ābeles skatuves variantā. Izrādes režisors bija Pēteris Krilovs, Krustiņa (Krista) lomā Regnārs Vaivars. 2017. gadā Valmieras teātra Apaļajā zālē lugu iestudēja režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, panākot skatītāju tiešas klātbūtnes efektu. Par Krustiņa lomas atveidojumu aktieris Rihards Jakovels saņēma Latvijas Teātra darbinieku savienības organizētās “Spēlmaņu nakts” skates balvu par sezonas labāko aktierdarbu. Roplaiņa un Roplainietes lomas uzvedumā atveidoja Tālivaldis Lasmanis un Dace Eversa. R. Blaumaņa luga rosinājusi arī komponistu interesi. 1996. gadā Latvijas Nacionālajā operā tika izrādīta jau 20. gs. 50. gados aizsāktā Romualda Kalsona opera “Pazudušais dēls”, kuras libretu sāka veidot dzejnieks Ojārs Vācietis un vēlāk pabeidza kinorežisors Jānis Streičs. Izrādes diriģents bija Aleksandrs Viļumanis.