Novele “Purva bridējs” pieder Rūdolfa Blaumaņa nozīmīgākajiem prozas darbiem. Ierosmes tās tapšanai viņš guvis, 19. gs. 80. gados strādājot par rakstvedi Kokneses muižā. Novelē rakstnieks pievērsies gan sociālo apstākļu tēlojumam, gan cilvēka iekšējiem konfliktiem, atklājot neatrisināmās pretrunas prāta un jūtu starpā.

R. Blaumaņa novele ir viens no pazīstamākajiem mīlestības stāstiem latviešu rakstniecībā, kas vienlaikus ir gan skaists, gan arī dramatisks. Literārā darba centrālais konflikts ir veidots kā attiecību trijstūris starp sievieti un diviem vīriešiem. Novelē izvērsti atspoguļoti Alaines staļļa puiša Edgara un istabmeitas Kristīnes attiecību samezglojumi, savukārt neaprēķināmā Edgara pretstats ir apņēmīgais un racionāli domājošais saimnieks Akmentiņš. Sižeta risinājumā ir vairāki pavērsieni, un noveles finālā Kristīne izvēlas sekot savai sirdsbalsij, paliekot kopā ar Edgaru. Noveles darbība risināta Alaines muižā un tās apkārtnē. Tajā detalizēti atspoguļotas ikdienas norises gan muižā, gan pārtikušajās Ķezberu mājās un latviešu kora dziedāšanas mēģinājumā.

Noveles sākumā uzmanība īpaši pievērsta Kristīnes pārdzīvojumu tēlojumam, kuras apņemšanās neprecēt Edgaru viņa trakulīgā dzīvesveida dēļ nonāk pretrunā ar jaunās sievietes jūtām, kas kļuvušas nepārprotamas, kad Edgars atgriežas muižā pēc vairāku gadu prombūtnes. Pēc Kristīnes rokas tiecas arī pārtikušais Akmentiņš, un gan Kristīnes māte, gan viņas draudzene Emma to uzskata par vienīgo piemēroto izvēli laulībai. Darbības gaitā uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta pretrunām Edgara raksturā, kurš nespēj pārvarēt savu nesavaldību, kaislīgo dabu un tieksmi pēc alkohola arī pēc tam, kad viņa un Kristīnes attiecības šķietami noskaidrojušās. R. Blaumanis novelē atklājis arī citu cilvēku, muižas sulaiņa un kučiera, ietekmi Edgara liktenī, pa daļai manipulējot ar viņu un izmantojot viņa rakstura vājības. Kristīnes māte novelē tēlota, gan tiecoties ietekmēt meitas izvēli racionālā virzienā, gan izprotot viņas sāpīgo vilšanos mīlestībā.

Noveles “Purva bridējs” sižetā atklātas Kristīnes loģiski pamatotās gaitas, viņas atgriešanās no baznīcas, istabmeitas pienākumu veikšana muižā, gājiens uz kora mēģinājumu, viesošanās Akmentiņa saimniecībā, kam pretstatīts zināms iracionālisms Edgara rīcībā. Ar Edgaru saistītās epizodes, arī izsistais muižas kungu mājas logs, viesošanās pie kalponēm, straujais jājiens ar zirgu, sastopot Kristīni un Akmentiņu, atmiņas par svešumā pavadītajos gados nodibinātajām attiecībām, ir viņa pārgalvīgā rakstura izpausmes. Noveles centrālā situācija ir muižas kungu istabās pēc barona aizbraukšanas, kur pēc Edgara trakulīgās pakaļdzīšanās Kristīnei viņu raksturu pretstati šķietami tiek izlīdzināti, atklājoties emocionalitātei un savstarpējai tuvībai. Trauslo līdzsvaru abu starpā atkal izjauc Edgara nepastāvība, kas liek Kristīnei impulsīvi vērst skatu Akmentiņa virzienā. Novele noslēdzas ar Edgara un Kristīnes izlīdzināšanos.

R. Blaumanis noveles notikumiem licis risināties pavasara un vasaras mēnešos, skatot personu attiecības kontekstā ar dabas tēliem, piemēram, pie dārznieka mājas ziedošais balto maija rožu krūms, ūdens putošana un šalkšana upes krācē, lakstīgalu pogošana mēnesnīcā un vēja čaboņa koku galotnēs, kad Edgars izteicis savu bildinājumu. Līdzīgi niansēta novelē ir personu izturēšanās, Kristīnes straujais nāciens no baznīcas, vēloties saīsināt kopējā gājienā ar Akmentiņu pavadīto laiku, viņas mātes apmierinātā kustība, piedurot pirkstu pie spodrā galdiņa virsmas, un Edgara un Kristīnes nakts sarunā puiša sev līdzās uz soliņa meklētā meitenes roka. R. Blaumaņa izvēlēto detaļu precizitāte ļāvusi atklāt tēlu pārdzīvojumu izpausmes lakoniskā, bet emocionāli ietilpīgā formā.    

Noveles “Purva bridējs” pirmpublikācija bija žurnāla “Mājas Viesa Mēnešraksts” 1898. gada 9. un 10. numurā. Prozas darbs bija iesūtīts žurnāla organizētajam konkursam un tajā publicēts ar piebildi: “Ar pirmo godalgu godalgota novele”. 1902. gadā novele iespiesta Rīgas Latviešu biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas izdevumā kopā ar noveli “Salna pavasarī” kā “Rūdolfa Blaumaņa stāsti”. 1913. gadā novele ievietota pirmā R. Blaumaņa Kopotu rakstu izdevuma 5. sējumā un vēlāk publicēta arī citos R. Blaumaņa rakstos, atsevišķos izdevumos un darbu izlasēs. 1904. gadā periodikā publicēts noveles tulkojums igauņu valodā ar nosaukumu "Purva bridējs" (Soosse vajuja), ko veicis Aleksis Rebane (Aleksis Rebane). Vācu valodā novele kā krājuma tituldarbs 1922. gadā publicēta Rīgā R. Blaumaņa prozas izlasē "Purva bridējs" (Durch den Sumpf) O. Šēnhofa (O. Schönhoff) tulkojumā. Vēlāk, 1953. gadā, Berlīnē krājumā "Purvā" (Im Sumpf) publicēts Valtera Bīhāna (Walter Biehahn) tulkojums, kura tapšanā visticamāk izmantota starpniekvaloda. 1925. gadā novele publicēta zviedru valodā R. Blaumaņa darbu kopkrājumā "Nāves ēnā" (I dödens skygga) Ernsta Lundkvista (Ernst Lundquist) tulkojumā ar nosaukumu Genom dyn. 1928. gadā un 1951. gadā publicēti R. Blaumaņa noveles tulkojumi krievu valodā. Lietuviešu valodā novele “Purva bridējs” G. Urba (G. Urbas) tulkojumā ar nosaukumu Purvo braidžiotojas publicēta krājumā "Salna pavasarī" (Šalna pavasarį) 1957. gadā Viļņā.

Noveles “Purva bridējs” mākslinieciskais veidojums apliecināja R. Blaumaņa izcilo psiholoģiskā tēlojuma prasmi. Literārā darba sižets ir populārs un dažādi interpretēts sabiedrībā, balstoties tēloto attiecību atpazīstamībā un lielajā vispārinājuma pakāpē.

1966. gadā tapusi Rīgas kinostudijas spēlfilma “Purva bridējs” (režisors Leonīds Leimanis), kurā izmantoti gan noveles, gan ar to sižetiski saistītās, 1904. gadā sarakstītās R. Blaumaņa lugas “Ugunī” motīvi. Galvenajās lomās aktieri Vija Artmane un Uldis Pūcītis. Filma dublēta krievu valodā un ar lieliem panākumiem izrādīta Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS), kā arī vācu valodā bijusi pieejama skatītājiem Vācijas Demokrātiskajā Republikā(VDR). Noveles “Purva bridējs” tēmas interpretētas arī 21. gs. latviešu teātrī. 2012. gadā Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē iestudēta izrāde “Purva bridējs” Elmāra Seņkova režijā. Dramatizējuma autore bija Rasa Bugavičute, Edgara lomā Kaspars Dumburs, savukārt divas Kristīnes lomas atveidotājas, kuras uzvedumā darbojās vienlaicīgi, bija Madara Botmane un Ieva Aniņa. Izrādes scenogrāfiju un kostīmus veidoja Reinis un Krista Dzudzillo. 2017. gadā Daugavpils teātra Eksperimentālajā skatuvē pirmizrādi piedzīvoja iestudējums “Purva bridējs (-i)” Jura Joneļa režijā. Teksta dramatizējumu veidoja Agnese Rutkēviča. Par Kristīnes lomas atveidojumu aktrise Zanda Mankopa saņēma Latvijas Teātra darbinieku savienības organizētās “Spēlmaņu nakts” skates balvu nominācijā “Gada jaunie skatuves mākslinieki”. 2019. gada septembrī Liepājas teātrī bija pirmizrāde režisora Regnāra Vaivara pēc R. Blaumaņa darbu motīviem veidotajai izrādei “Purva bridējs ugunī”, kuras teksta autors ir R. Vaivars.