Pirmā patstāvīgā latviešu dramatiskā teātra dibināšana Daugavpilī bija saistīta ar mērķi nostiprināt latviskumu Latgalē. Pēc Daugavpils Latviešu biedrības, Daugavpils Dzelzceļnieku kultūras veicināšanas biedrības un Latgales kultūras veicināšanas biedrības “Blāzma” kopīga lēmuma 1921. gada 30. oktobrī dibinātais Daugavpils teātris darbību uzsāka Dzelzceļnieku kluba telpās ar Ežēna Briē (Eugène Brieux) lugas “Sarkanais tiesneša mētelis” (La Robe rouge) iestudējumu Otīlijas Mucenieces režijā. Kopš 1938. gada teātris atrodas Daugavpils Vienības namā, Rīgas ielā 22a.

Daugavpils teātra māksliniecisko stilu un stratēģiju veidojusi divu trupu – latviešu un (kopš 1944. gada) krievu – kopīgā sadarbība un dažādi režisori-mākslinieciskie vadītāji: O. Muceniece (1922–1925), Ērihs Lauberts (1926–1930), Jānis Kļava (1930–1940), Ernests Feldmanis (1940–1942), pēc Otrā pasaules kara krievu trupā: Boriss Roščins (Борис Германоиич Рощин, 1946–1952), Jevģēnijs Svobodins (Евгений Николаевич Свободин, 1953–1956); latviešu trupā: Oļģerts Dunkers (1959–1961), Nauris Klētnieks (1991–1994), Pēteris Krilovs (1994–1996), Valentīns Maculēvičs (1997–2001), Harijs Petrockis (2001–2010), Oļegs Šapošņikovs (kopš 2011).

21. gs. Daugavpils teātris ir vienīgais profesionālais repertuārteātris Latvijā, kurā darbojas divas trupas: latviešu un krievu. Izrādes notiek latviešu, krievu valodā un arī latgaliski. Kopš Daugavpils teātra dibināšanas repertuāra pamatu veido latviešu, pasaules, īpaši krievu, klasika, kā arī laikmetīgā dramaturģija dažādu žanru iestudējumos.

Pirmajos darbības gados Daugavpils teātra aktieru ansamblis galvenokārt sastāvēja no amatieriem, tikai daži no aktieriem bija ieguvuši profesionālo izglītību un piedalījušies iestudējumos citos perifērijas teātros. Tas ietekmēja iestudējumu māksliniecisko līmeni un arī repertuāra izvēli. Tomēr pirmo profesionālo režisoru O. Mucenieces, Ē. Lauberta, J. Kļavas talants un mērķtiecība palīdzēja Daugavpils teātrim izveidoties par vienu no spilgtākajiem un savdabīgākajiem perifērijas teātriem ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā. Ar labiem panākumiem tika iestudēti latviešu klasiķu Rūdolfa Blaumaņa, Aspazijas, Annas Brigaderes, Raiņa, Jūlija Pētersona, Edvarta Virzas darbi.

Par īpaši veiksmīgu periodu Daugavpils Latviešu dramatiskā teātra vēstures sākumposmā tiek uzskatīti 20. gs. 30.-40. gadi, kad par teātra režisoru strādāja J. Kļava. Viņa mākslinieciskajā vadībā tapa nozīmīgi latviešu klasikas iestudējumi: Rūdolfa Blaumaņa “Ļaunais gars”, “Indrāni”, Raiņa “Mīla stiprāka pa nāvi”, “Pūt, vējiņi”, “Uguns un nakts”. J. Kļava pievērsās arī krievu klasikas darbu interpretējumiem. Popularitāti guva Aleksandra Ostrovska (Александр Николаевич Островский) “Bez vainas vainīgie” (Без вины вины виноватии). Rietumeiropas klasikas darbiem teātris pievērsās 20. gs. 40. gados, kad par māksliniecisko vadītāju īslaicīgi strādāja bijušais Nacionālā teātra aktieris un režisors Ernests Feldmanis. Šajā periodā tika iestudēti Moljēra (Molière, īstajā vārdā Jean-Baptiste Poquelin, Žans Batists Poklēns), Frīdriha Šillera (Johann Christoph Friedrich Schiller), Viktora Igo (Victor Hugo) darbi. 20. gs. 30. gadu beigās Daugavpils teātris nostiprinājās un kļuva mākslinieciski spēcīgāks. Uz teātri pārnāca profesionāli aktieri no citiem teātriem, ieradās dramatisko kursu absolventi, kas teātrī sāka savas skatuves gaitas.

Pirmajās desmitgadēs Daugavpils teātra aktieru kodolu veidoja šādi aktieri: O. Muceniece, Nikolajs Krauklis, Ance Rozīte, Olga Bormane, Valfrīds Streips, Skaidra Pence, Magda Priedīte, Bernhards Priedītis, Arnolds Stemps, Vilma Liepiņa, Roberts Mustaps, Vilma Lasmane, Hermanis Vazdiks.

Pēc Otrā pasaules kara Daugavpilī okupācijas apstākļos norisinājās pastiprināta industrializācija un ievērojami mainījās iedzīvotāju etniskais sastāvs, ievērojami samazinoties latviešu īpatsvaram. No 1944. līdz 1959. gadam darbojās tikai Krievu drāmas teātris. Izrādes notika bijušā Latviešu dramatiskā teātra telpās Vienības namā. Režisoru B. Roščina, J. Svobodina un Nikolaja Beļakova (Николай Алексеевич Беляков) mākslinieciskajā vadībā tika iestudēta galvenokārt krievu klasika un padomju dramaturgu lugas. Mākslinieciski visnozīmīgākais periods Daugavpils Krievu drāmas teātra vēsturē ir 1953.-1954. gads, kad teātrī par viesrežisoru darbojās izcilais krievu režisors Sergejs Radlovs (Сергей Эрнестович Радлов). Viņa mākslinieciskajā vadībā tapušais Viljama Šekspīra (William Shakespeare) ”Hamlets” (Hamlet) 1954. gadā kļuva par notikumu visā Latvijas teātra dzīvē. Aktieru trupas ievērojamākie aktieri: Nikolajs Farinovskis (Николай Владимирович Фарин-Фариновский), Vasilijs Jakovļevs (Василий Семенович Яковпев), Ludmila Radčenko (Людмила Николаевна Радченко), Faina Vaļicka (Фаина Зиновевна Валицка), Aleksandrs Ozerovs (Александр Васильевич Озеров)

Daugavpils teātra repertuāra politika visu padomju okupācijas periodu bija pakļauta cenzūrai. Līdzīgi kā citos Latvijas  teātros, arī Daugavpils teātrī daudz tika iestudēta krievu klasika un krievu padomju autoru lugas. Rietumeiropas klasiķu darbi parādījās reti, no latviešu autoriem tika iestudētas R. Blaumaņa “Ugunī” (1952) un “Pazudušais dēls” (1954).

1959. gadā notika mēģinājums atjaunot Daugavpils teātra latviešu trupu. Ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas lēmumu tika nodibināts Daugavpils Valsts muzikāli dramatiskais teātris. Tā mērķis bija iestudēt dramatiskās un arī muzikālās izrādes. Tajā ietilpa latviešu un krievu trupas aktieri, operas solisti, orķestris. Mākslinieciskā vadītāja pienākumus uzņēmās O. Dunkers. Latviešu trupā O. Dunkera režijā tapa vairāki veiksmīgi iestudējumi: Viļa Lāča “Zeme un jūra” (1959), Giljermi Figeiredu (Guilherme Figueiredo) “Lapsa un vīnogas” (1959, Volpe e uva), Džuzepes Verdi (Giuseppe Fortunino Francesco Verdi) opera “Traviata” (1959, La Traviata). Krievu trupā B. Roščina mākslinieciskajā vadībā iestudēta Imres Kālmāna (Imre Kálmán) “Marinka” (1959, Marica), Vsevoloda Višņevska (Всеволод Витальевич Вишневский) “Optimistiskā traģēdija” (1962, Оптимистическая трагедия). 1961. gadā O. Dunkers atstāja mākslinieciskā vadītāja posteni, un šajā amatā īslaicīgi strādāja Venta Vecumniece. Viņas režijā krievu trupā tapa Afanasija Salinska (Афанасий Дмитриевич Салынский) lugas “Bundziniece” (1960, Барабанщица) iestudējums.

Daugavpils Muzikāli dramatiskā teātra latviešu trupā strādājuši aktieri: Ņina Leimane, Arturs Petrovskis, Āris Rozentāls, Jānis Zariņš, Kārlis Adernieks, Rita Meirāne, Ināra Ieviņa; solisti: Alīda Zvagule, Jēkabs Krēsliņš, Druvis Kriķis, Austra Tauriņa; krievu trupas aktieri: Nikolajs Farinovskis (Нилолай Владимирович Фарин Фариновский), Nikolajs Osmolovskis (Николай Николаевич Осмоловский) Faina Vaļicka (Фаина Зиновьевна Валицка).

Nesaņemot Daugavpils pilsētas finansiālu atbalstu, teātris 1962. gadā bija spiests darbību pārtraukt.

Neatkarības atgūšanas laikā ar Daugavpils pašvaldības un sabiedrības atbalstu notika Daugavpils teātra atjaunošana. Teātra uzdevums bija izveidot divas – latviešu un krievu – trupas. Šim nolūkam tika uzņemti četri aktieru kursi – divi  latviešu un divi krievu kursi. Par galveno režisoru 1988. gadā tika iecelts režisors N. Klētnieks. Par aktieru kursu pedagogiem uzaicināja Annu Eižvertiņu un Pēteri Krilovu. Viņu vadībā izaudzinātie aktieri kļuvuši par ievērojamiem skatuves māksliniekiem vairākos Latvijas teātros. Viņu vidū Jaunā Rīgas teātra aktieri: Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš; Dailes teātra aktieris Artis Robežnieks; Valmieras teātra galvenā režisore Indra Roga. P. Krilova režijā 1991. gadā izveidotā pirmā aktieru kursa diplomdarba izrāde – Viljama Folknera (William Cuthbert Faulkner) “Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa” (The sound and the fury) – mākslinieciski novatorisko kvalitāšu dēļ kļuvusi par izcilu notikumu visā latviešu teātra vēsturē. Arī jaunākā aktieru kursa diplomdarba izrāde – Fjodora Dostojevska (Федор Михайлович Достоевский) “Velni” (Черты) Pētera Krilova režijā – 1993. gadā guva nedalītu skatītāju un kritikas atzinību. Cerīgi iesāktais Daugavpils teātra atjaunošanas darbs aprāvās 1996. gadā, kad smagās finansiālās situācijas, kā arī skatītāju neatsaucības dēļ talantīgie latviešu aktieru kursu absolventi un režisors P. Krilovs pameta Daugavpili un pārcēlās uz Rīgu. Darbu Daugavpils teātrī no 1996. līdz 1999. gadam spēja turpināt tikai krievu trupa. Par teātra māksliniecisko vadītāju uzaicināja V. Maculēviču, kurš līdzās izrāžu iestudēšanai teātra krievu trupā centās organizēt latviešu aktieru apmācību, lai atjaunotu latviešu trupas iestudējumus. 1999. gada rudenī ar Daugavpils domes atbalstu Daugavpils Universitātē tika uzņemts jauns aktieru kurss. 2001. gadā par Daugavpils teātra direktori kļuva Inese Laizāne. Pēc viņas iniciatīvas tika mainīts Daugavpils teātra pārvaldes modelis: likvidēts mākslinieciskā vadītāja postenis un izveidota mākslinieciskā padome, kurā ietilpa teātra režisori, aktieru pārstāvji, direktors. Par režisoru V. Maculēviča vietā sāka strādāt Harijs Petrockis. 2002. gadā mācības pabeidza latviešu aktieru kurss, kas izveidoja latviešu trupas pamatsastāvu. H. Petrocka mākslinieciskajā vadībā tapušie latviešu un krievu trupas iestudējumi: Raiņa “Pūt, vējiņi” un Edvarda Olbija (Edward Albee) “Kam no Vulfa kundzes bail” (Who`s afraid of Virginia Wolf)  krievu trupā 2001. gadā; izrāde-mistērija par Jāni Poruku “Sapņu spēles jeb Dvēseles kumēdiņi”, Māra Čaklā “Čigāns sapnī” 2002. gadā; Aleksandra Kuprina (Александр Иванович Куприн) “Sulamīte” (Суламифь) 2003. gadā; Judžina O` Nīla (Eugene Gladstone O`Neill) “Garas dienas ceļš uz nakti” (Long day`s journey into night) latviešu trupā 2005. gadā apliecina režisora talantu un organizatora spējas. Šajos gados Daugavpils teātris gūst atzinību gan skatītāju, gan teātra kritiķu vidū: 2001. gada balvu kā labākais aktieris saņēma Daugavpils teātra aktieris Rūdolfs Plēpis (izrāde “Sapņu spēles jeb dvēseles kumēdiņi”). 

Latviešu un krievu trupā 2019. gadā strādā aktieri: Mihails Abramovs, Miroslavs Blakunovs, Vadims Bogdanovs, Vladimirs Dupaks, Ritvars Gailums, Nikolajs Gedzjuns, Vera Hramņikova, Līga Ivanova, Inese Ivulāne-Mežale, Viktors Jancevičs, Irina Kešiševa, Aleksandrs Komarovs, Maija Korkliša, Māris Korsiets, Natālija Kotona, Žanna Lubgāne, Olga Maksimova, Zanda Mankopa, Jeļena Ņetjosina, Mihails Samodahovs, Milena Savkina, Karīna Sidina, Marks Šelutko, Kristīne Veinšteina, Egils Viļumovs, Kristīna Zaharova. 

Pēdējos gados teātris atteicies no dalījuma latviešu un krievu trupās. Teātrī ir vienots aktieru kolektīvs ar dažādās valodās runājošiem aktieriem. Bieži latviešu tautības aktieri piedalās krievu valodā iestudētajās izrādēs un otrādi.

2007. gada oktobrī teātrī tika veikts apjomīgs remonts – tika atjaunota skatītāju zāle, kafejnīca, vestibils un lielā teātra skatuve, t. sk. arī skatuves ripa. Remonts pabeigts 2009. gada maijā.

Daugavpils teātra kapitāla daļu turētājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Daugavpils teātra pārstāvniecību nodrošina valde, kuras sastāvā ir divi valdes locekļi. Valdi ieceļ Kultūras ministrija. Kopš 2011. gada Daugavpils teātra valde sastāv no teātra valdes priekšsēdētāja Oļega Šapošņikova un valdes locekles Ritas Strodes. Daugavpils teātris ir vienīgais latviešu profesionālais teātris Latgalē, tāpēc tā misija ir nodrošināt profesionālas teātra mākslas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem, kā arī kopt, popularizēt un saglabāt latgaliešu kultūras vērtības, t. sk. valodu.  2017. gadā  Daugavpils teātrī tapa Latgales kongresa simtgadei veltīts muzikāls iestudējums latgaliski “Nūgrymušõ pile” (režisors O. Šapošņikovs), kas kļuva par vienu no Latvijas simtgadei veltīto pasākumu cikla notikumiem. 

Daugavpils teātrim ir trīs spēles laukumi: Lielā zāle (550 skatītāju vietas); Lielās zāles skatuve (150 skatītāju vietas); Eksperimentālā skatuve (60 skatītāju vietas). 

Teātrī darbojas 26 aktieri, bet izrādēs piedalās arī viesmākslinieki no Latvijas un ārvalstīm: Andris Bulis, Jānis Jarāns, Jurijs Kušpelo (Юрий Федорович Кушпело, Krievija),  Latvijas Nacionālās operas soliste Ilona Bagele, Jovita Balčiunaite (Jovita Balčiūnaite, Lietuva), Iļja Lapičs (Илья Викторович Лапич, Krievija), Anzors Alimirzojevs (Анзор Расимович Алмирзоев, Baltkrievija), Halina Dubicka (Halina Dubitskaya, Polija) un citi. Vairākus iestudējumus veidojis viesrežisors no Krievijas Mihails Mamedovs (Михаил Григорьевич Мамедов). Atsevišķas izrādes iestudējuši arī viesrežisori no Krievijas un Polijas: Alla Korovkina (Алла Венадиевна Коровкина, Krievija), Ļucina Sosnovska (Lucyna Sosnowska, Polija), Andrejs Dežonovs (Андрей Анатоьевич Дежонов, Krievija). Veiksmīga sadarbība teātrim izveidojusies arī ar jaunajiem Latvijas teātru režisoriem: Juri Joneli, Paulu Pļavnieci, Georgiju Surkovu un Viesturu Roziņu.

No 2012. gada teātrī darbojas arī dejotāju trupa, tās vadītāja horeogrāfe Irina Saveļjeva. 

•  Divas reizes Valmierā Blaumaņa festivālā Daugavpils teātris saņēma skatītāju simpātiju balvu par R. Blaumaņa “Zagļi” (2001) un “No saldenās pudeles” (2002) izrādēm.

• 2003. gadā teātris saņēma balvu par labāko izrādi bērniem “Brīnumdaiļā skaistule” (režisors V. Dupaks).

• 2008. gadā par gada labāko izrādi bērniem tika atzīta R. Blaumaņa “Velniņi” (režisors Viktors Jansons).

• 2012. gadā izrādei ”Vosorys saulgrīžu burvesteibys” (režisors O. Šapošņikovs) piešķirta labākā pasākuma/projekta gada balva “Boņuks” par latgaliešu tradicionālās un populārās kultūras attīstību.

• 2013. gadā izrādei “Valentīna diena” (režisors G. Surkovs) piešķirta veicināšanas balva par izcilu sniegumu Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas festivālā “Patriarha rudens ”.

• 2013. gadā izrāde “Vosorys saulgrīžu burvesteibys” saņēma Latgales plānošanas reģiona atzinības rakstu par Latgales tēla veidošanu valstī un pasaulē, par profesionālās teātra mākslas un latgaliešu valodas attīstību un popularizēšanu.

• 2013./2014. gada sezonā par gada izrādi bērniem vai pieaugušajiem tika atzīta G. Surkova izrāde “Viss ir viņa”, kas ieguva Spēlmaņu nakts balvu.

• 2015. gadā Spēlmaņu nakts balvu nominācijā “Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks” saņēma Daugavpils teātra aktrise Jeļena Ņetjosina.

• 2016./2017. gada sezonā Daugavpils teātrim tika piešķirtas četras Spēlmaņu nakts gada balvas: "Gada mazās formas izrāde" – “Jubileja ‘98” (režisore Paula Pļavniece); "Gada aktrise otrā plāna lomā" –  Kristīne Veinšteina par Līgas lomu izrādē “Jubileja ’98”; Gada jaunie skatuves mākslinieki Zanda Mankopa par Džuljetas lomu izrādē “Iemīlējās muļķis muļķītē” (režisors Dž. Dž. Džilindžers) un Kristīnes lomu izrādē ”Purva bridējs (-i)” (režisors Juris Jonelis); "Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs)" – Justīnes Kļavas luga izrādē “Jubileja 98.”. 

• 2017./2018. gada sezonā trīs Spēlmaņu nakts balvas nominācijas: "Gada mazās formas izrāde" – "Cilvēks parastais", "Gada režisors" – Lucina Sosnovska (izrāde "Cilvēks parastais"), "Gada aktieris" – Vadims Bogdanovs par titullomu izrādē "Cilvēks parastais".

  Starptautiskā jauniešu teatrālā forumā “M.@rt.Kontakt”  izrāde "Tuvība" atzīta par labāko izrādi skatītāju vērtējumā.

  Divas Dejas balvas nominācijas:  deju izrāde visai ģimenei “Čipolīno” kategorijā “Mūsdienu dejas uzvedums vai notikums”, izrādes “Čipolīno” idejas autore un horeogrāfe Irina Saveļjeva nominēta kategorijā "Mūsdienu dejas horeogrāfe/s".

  Starptautiskā jauniešu teatrālā forumā “M.@rt.Kontakt” izrāde "Kailais karalis" atzīta par labāko izrādi skatītāju vērtējumā. 

•  2018./2019. gada sezonā četras Spēlmaņu nakts balvas nominācijas: "Gada mazās formas izrāde" – "Kliedzēji", "Gada režisors" – Viesturs Roziņš (izrāde "Kliedzēji"), "Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki" – Agris Krapivņickis par Ruduka lomu izrādē "Kliedzēji", "Gada muzikālās partitūras autors" – Jēkabs Nīmanis (izrāde "Kliedzēji"). 

  Divas Spēlmaņu nakts balvas: "Gada mazās formas izrāde" – "Kliedzēji", "Gada muzikālās partitūras autors" – Jēkabs Nīmanis (izrāde "Kliedzēji").