Luga (dramatiska dzeja) “Dons Karloss” tapusi Frīdriha Šillera literārās darbības sākotnējā desmitgadē, neilgi pēc tam, kad publicēti un iestudēti citi viņa darbi, proti, “Laupītāji” (Die Räuber, 1781), “Fiesko sazvērestība Dženovā” (Die Verschwörung des Fiesko zu Genua, 1783) un “Viltus un mīla” (Kabale und Liebe, 1784). Rakstnieka pirmās lugas tika uzvestas Manheimas Nacionālajā teātrī (Mannheimer Nationaltheater), kuram F. Šillers uz laiku bija piesaistīts arī kā pastāvīgi apmaksāts autors. Manheimas teātra intendants Volfgangs Heriberts Dālbergs (Wolfgang Heribert Dalberg) 1782. gada vasarā sniedza rakstniekam ierosmi pievērsties sižetam, kas saistīts ar norisēm Spānijas galmā 16. gs. un prinča Karlosa (Carlos I) dzīvesstāstu. Nodoms no šī materiāla izveidot lugu nostiprinājās 1783. gada pavasarī, un savas ieceres pamatojumam F. Šillers minējis, ka vācu literatūrā trūkst darbu, kuros tiktu tēlotas nozīmīgas vēsturiskas personas. Sākotnēji tika izveidota lugas ideju skice, t. s. Bauerbahas plāns (Bauerbacher Plan). Šī iecere tapa laikā, kad rakstnieks, lai izvairītos no iespējamām Virtenbergas hercoga represijām pēc tam, kad bija dezertējis no viņa dienesta, uzturējās pie savas labvēles Henrietes fon Volcogenas (Henriette von Wolzogen). Dramaturģiskā darba pamatā ir gan notikumi, kas saistīti ar attiecībām galmā, gan politiskās norises un neatkarības cīņas Nīderlandē, kas veido attēloto norišu fonu. Lugas notikumi attiecināmi uz 16. gs. 60. gadiem. Personisko attiecību līmenī centrālais konflikts risināts starp Spānijas karali Filipu II (Felipe II), viņa trešo sievu Izabellu de Valuā (Isabel de Valois) un kroņprinci Karlosu, Filipa dēlu no pirmās laulības. Ar Izabellu saderināts sākotnēji bija Karloss, tomēr, politisku motīvu vadīts, laulības noslēdza viņa tēvs. F. Šillers šo situāciju analizējis, veidojot psiholoģiski komplicētu lugas sižetu. Savukārt politiskie notikumi un nepieciešamība apspiest nepakļāvīgo Nīderlandi pastiprina aizdomu un bažu pilno atmosfēru Filipa galmā. Lugas tapšanā F. Šillers izmantoja vairākus avotus, no kuriem īpaši nozīmīga ir franču autora abata de Senrāla (Abbé de Saint-Réal) novele, kuras pamatā ir Dona Karlosa dzīvesstāsts (Histoire de Dom Carlos, 1672), kā arī skotu vēsturnieka Roberta Vatsona (Robert Watson) apcere par karaļa Filipa II valdīšanas laiku (History of Philip II of Spain, 1777). Šo darbu F. Šillers izmantoja arī sava traktāta “Apvienotās Nīderlandes atdalīšanās vēsture” (Geschichte des Abfalls der vereinigten Niederlande, 1788) uzrakstīšanai. Lugā “Dons Karloss” attēlotie notikumi tomēr nav uzskatāmi par vēsturiski precīziem, jo F. Šillers galveno uzmanību pievērsis tēlu attiecību risinājumam un viņa darbos aizvien nozīmīgo brīvības un neatkarības ideju izcēlumam. Pēc publicēšanas 1787. gadā luga atkārtoti pārstrādāta, tostarp saistībā ar jauniem tās iestudējumiem.