2001. gadā režisors Felikss Deičs izveidoja iestudējumu-diptihu drāmu “Baltais”, kas kopš 1996. gada ir viņa trešais R. Blaumaņa darbu uzvedums Valmieras Drāmas teātrī. Izrāde “Baltais” aizsāk režisora R. Blaumaņa izrāžu latviešu tradīciju skatuvisko stilizāciju. 

Iestudējumā ir izmantota R. Blaumaņa novele “Baltais” un viencēliens “Sestdienas vakars”. Pirmajā daļā izmantotā novele “Baltais” pirmo reizi publicēta 1896. gadā mēnešraksta “Mājas Viesis” 9. numurā. Iestudējuma otrajā daļā tiek spēlēta 1908. gadā sarakstītā Rūdolfa Blaumaņa pēdējā luga “Sestdienas vakars”, kas savu pirmpublicējumu piedzīvo tikai pēc autora nāves 1909. gadā laikraksta “Latvija” 5. literārajā pielikumā. 

Režisors un dramaturgs F. Deičs, scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Liene Bartkeviča, mūzikas autori Jānis Ivanovs, Imants Zemzaris. 

1. daļa “Baltais”: Imants Strads (Jānis Kalnroze), Ausma Dūle (Māte), Edgars Sukurs (Tēvs), Januss Johansons (Brālis), Ģirts Rāviņš (Jānis), Anna Putniņa (Marija), Ivars Vanags (Kārlis), Oskars Morozovs (puisis).

2. daļa “Sestdienas vakars”: Ligita Dēvica (Made), Baiba Valante (Marenīca), Rihards Rudāks (Bungatiņš), Ināra Ieviņa (Pupiņa), Arnolds Osis (Pieteris), O. Morozovs (Lauris), J. Johansons (dienestnieks), Eduards Johansons (Gustiņš), E. Sukurs, A.Putniņa, Ģ. Rāviņš, A. Dūle, I. Vanags (mirušo gari).

Izrādes kompozīciju veido divas neatkarīgas daļas, kuru caurviju motīvs ir augstā estētika, ar kādu savu īso dzīvi nodzīvo noveles “Baltais” varonis Jānis, kā arī mūža nogalē Bungatiņš no R. Blaumaņa viencēliena “Sestdienas vakars”. R. Blaumaņa viencēliens “Sestdienas vakars” ir pēdējā luga laikā, kad rakstnieks jau zināja, ka ir nedziedināmi slims. Luga ir viens no personiskākajiem R. Blaumaņa darbiem, jo galvenais raksturs – Bungatiņš – ir autora prototips.

Pirmajā daļā noveles dramatizējuma centrā ir galvenais varonis Jānis, kurš tiek rādīts kā jauns cilvēks ar saviem uzskatiem un domāšanu par lietu kārtību, mīlestības svētumu, godu, sirdsapziņas tīrību. Jāņa uzticības persona delikātos un intīmos jautājumos ir saimniekdēls – mākslinieks Jānis Kalnroze –, kurš tikko atgriezies mājās no mākslas studijām Pēterburgā un ir Jaņa Rozentāla prototips. Kad pēc kāzām atklājas, ka Jāņa jaunā sieva Marija jau ir gaidībās no cita, Jānis nespēj to pārdzīvot un izdara pašnāvību.

Otrajā daļā viencēliena centrā ir vecais Bungatiņš, pagasta nabags, kuru vadā no vienas mājas uz otru, lai gan visu dzīvi viņš ir strādājis citiem, paglābis radiniekus no soda, palīdzējis iet skolās. Viencēlienā Bungatiņš un viņa nepiepildītā jaunības mīlestība Pupiņa risina dzīvesgudras sarunas, kurās Bungatiņa ilgošanās pēc pirts simbolizē ilgas pēc garīgas skaidrības un labākās algas dzīves pievakarē – tikt pirtī nomazgāties, lai mūžības priekšā sestdienas vakarā stātos tīrs un šķīstīts. Tāds kā Bungatiņš varētu būt bijis Jānis, ja tam būtu bijis spēks dzīvot tālāk, uzzinot jaunumus pēc kāzām.

F. Deičs dramatizējumam izvēlējās noveli “Baltais”, jo gribēja izpētīt vientulības tēmu – to, ka mēs Dieva un nāves priekšā esam vieni, jaunības degsmes, ideālisma un dzīves realitātes konfrontāciju. Šis motīvs caurvij abas iestudējuma daļas.

Viens no režisora pamatnosacījumiem, uzsākot iestudējuma mēģinājumus, bija saglabāt precīzu R. Blaumaņa oriģinālo valodu. Iestudējuma “Baltais” 1. daļā F. Deičs pirmo reizi sāka izmantot stāstījumu kā tādu izteiksmes līdzekli, kas virza izrādes darbību.

Iestudējums tiek spēlēts Valmieras Drāmas teātra Apaļajā zālē. Kopumā izrādes scenogrāfija ir veidota minimālisma koncepcijā – pirmajā daļā scenogrāfs kā galveno spēles vietu bija izvēlējies ratu skeletu no kartona un pāris kartona ķīpu klučus darbības vietas iezīmēšanai. Otrajā daļā skatuves centrā darbība notiek pie akas.

Pēc kostīmu mākslinieka ieceres, izrādes vides raksturošanai tika izvēlēti krāsota lina kostīmi pelēku, baltu un brūnganu toņu gammā.

Iestudējumā skan J. Ivanova un I. Zemzara mūzika, latviešu tautasdziesmas, R. Blaumaņa un Ģ. Rāviņa dzeja, kas kopumā rada gaišas un smeldzīgas likteņdrāmas noskaņu. 

Teātra balvu pasniegšanas ceremonijas “Spēlmaņu nakts” (2000/2001) balva I. Ieviņai par Pupiņas lomu izrādē “Baltais” kategorijā “Labākā otrā plāna aktrise”.