Daugavpils teātrī 2014.  gadā jaunā interpretācijā un nacionālpatriotiskā noskaņā tapa vērienīgs prozas dramatizējuma iestudējums “Īsa pamācība mīlēšanā”. Tas padziļināti meklēja atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem: kas ir cilvēcība un mīlestība, kas ir nozīmīgāk – cilvēka ārējā vai iekšējā pasaule. Izrādē “Īsa pamācība mīlēšanā” tiek rādīti personāži − ar mūžīgo vēlmi izrādīties citu priekšā, tēlot labākus, nekā viņi patiesībā ir. Izrādi caurstrāvo mīlestība uz savu zemi, sētu, cilvēkiem, darbu un tradīcijām.

Iestudējumā izmantotais R. Blaumaņa stāsts “Brīnuma zālīte” pirmoreiz publicēts kalendārā “Austruma kalendārs: Latviešu famīliju kalendārs, daudz bildēm pušķots” 1894. gadam. Stāsts “Īstā līgaviņa” pirmoreiz publicēts laikrakstā “Balss” 1890. gadā no 1. līdz 4. numuram. Stāsts ir vācu autores Adelheides fon Rotenburgas (Adelheid von Rottenburg) stāsta “Maksa Johema precību brauciens” lokalizējums. Viens no visapjomīgākajiem R. Blaumaņa prozas darbiem – stāsts “Bērtuļa pirksts” – pirmo reizi tika publicēts laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” 1890.  gadā no 83. līdz 98. numuram ar apakšvirsrakstu “Oriģinālstāsts iz Vidzemes zemnieku dzīves”. Stāsts “Šūpulis” pirmoreiz ir publicēts žurnālā “Austrums” 1892. gada 6. numurā.

Režisors Oļegs Šapošņikovs, dramaturgi Arnolds Liniņš, Kristīne Veinšteina, scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmu mākslinieks Dāvids (Romāns Andrejevs), horeogrāfe Irina Saveļjeva, gaismu mākslinieks Sergejs Vasiļjevs, mūzika Raimonds Pauls, mūzikas aranžējumi Hermans Rigmants (Herman Rigmant, Vācija).

Jānis Kirmuška (Pakulu tēvs), Māris Korsiets (Jānis), Ivars Brakovskis (Tēvs, Vējš), Alda Krastiņa (Māte, Annas māte, Čigāniete), Maija Korkliša (Alīde), Līga Ivanova (Anna), K. Veinšteina (Roze), Ineta Radčenko (Magone), Laura Atelsone (Ilze), Ritvars Gailums (Kalējs, Ģenģeris), Jurijs Losevs (Joske, Dakteris), Egils Viļumovs (Pēcis, Zvaniķis, Dziedonis), Artūrs Uškāns, Inga Zeile, Sandis Ulpe (muzikanti), Arturs Jackevičs, Raimonds Paegle, Edgars Kaškurs, Anna Blakunova (Gimbute), Anna Jackeviča (Sultanova), Jeļizaveta Pudnika (Petrova), Svetlana Morozova (dejotāji). 

Prozas dramatizējuma iestudējums tika veidots kā atraktīva izrāde ar 17 muzikāliem priekšnesumiem. 

Iestudējumā sižeta centrā ir Viļņu Jāņa precības. Puisim ir pienācis laiks precēties, bet viņš nezina, kā izvēlēties labāko sievu. Jānis nolemj izlikties, ka baznīcas zvana skaņas viņu padarījušas kurlu. Kad viņš dodas ciemos pie pagasta neprecētajām meitām, daudzās mājās nākas dzirdēt runas, kas preciniekam nebūtu jādzird. Tikai kalēja māsa Ilze uztraucas par to, kā viņam palīdzēt un izdziedināt slimnieku. Iestudējuma beigās Jānis Ilzi izvēlas par savu līgavu.

Iniciatīva iestudēt R. Blaumaņa prozas dramatizējumu “Īsa pamācība mīlēšanā” radās Daugavpils teātra aktieriem. Tas sakrita ar laiku, kad Daugavpils teātrim jau bija plānots veidot izrādi ar R. Paula mūziku; aktrise K. Veinšteina režisoram O. Šapošņikovam ierosināja iestudējumam “Īsa pamācība mīlēšanā” par pamatu izvēlēties A. Liniņa dramatizējumu, kas uz Dailes teātra skatuves savu pirmizrādi piedzīvoja 1973. gadā un kuru izmantoja Rīgas kinostudijā 1982. gadā tika uzņemtajai filmai ar šādu pašu nosaukumu un R. Paula mūziku Imanta Krenberga režijā. A. Liniņa prozas dramatizējumam papildu literāro redakciju veidoja Daugavpils teātra aktrise K. Veinšteina.

Daugavpils teātra iestudējums “Īsa pamācība mīlēšanā” tika veidots atšķirīgs no iepriekšējiem iestudējumiem citos teātros. Pēc izrādes režisora ieceres, iestudējums bija izteikti vērienīgs, ar skaistām un dārgām dekorācijām, kostīmiem un mūziku. Šā iestudējuma scenogrāfija K. Skultes vadībā bija visvērienīgākā Daugavpils teātra vēsturē. Scenogrāfs, ilustrējot vidzemnieku 19. gs. dzīvesvietas un sabiedriskās vietas, uz skatuves bija uzbūvējis vairākas guļbaļķu sienas, kas tika pārbīdītas no ainas uz ainu, radot iespaidu par varoņu aktīvo kustību telpā.

Horeogrāfe I. Saveļjeva savu ieceri realizēja atraktīvās dejās, kuras izpildīja ne tikai izrādes aktieri, bet arī modernā baleta trupa un viesaktieri. Par muzikālo R. Paula dziesmu dzīvo izpildījumu rūpējās Daugavpils teātra vokālā pedagoģe un Latvijas Nacionālās operas soliste Ilona Bagele, Daugavpils etnoroka grupa “Laimas muzykanti” A. Uškāna vadībā un Daugavpils Vienības pamatskolas bērnu vokālais ansamblis.

Iestudējuma kostīmiem iedvesmas avots bija Vidzemes tautastērpi, jo Vidzeme ir dzimtais R. Blaumaņa novads. Izrādei tērpi tika veidoti stilizēti un vizuāli krāšņi – kostīmu mākslinieks Dāvids iestudējumam sagatavoja vairāk nekā 120 tērpu ar 800 dažādām detaļām, piemēram, ar datorgrafiku veikdams telpiskās tautiskā auduma fotogrāfijas apdruku uz auduma vai ar lāzerprinteri izgatavodams izrādes saktas.