Dzimis galdnieka Anša Augusta Ansona un šuvējas Amālijas Matildes Ansones (dzimusi Vītola; vēlāk Spura) ģimenē. 1927. gadā nomira tēvs, vēlāk par A. Ansona audžutēvu kļuva galdnieks Andrejs Spura. A. Ansons mācījās Latvijas Jaunatnes savienības ģimnāzijā. Padomju okupācijas laikā mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras 1941. gadā dezertēja un slēpās līdz nacistiskās okupācijas sākumam. No 1941. līdz 1943. gadam mācījās Rīgas valsts 6. ģimnāzijā, bet pēc tās absolvēšanas 1943. gadā iestājās Universitātes Rīgā (tagadējā Latvijas Universitāte) Veterinārmedicīnas fakultātē. Nacistiskās okupācijas laikā līdztekus mācībām strādāja par grāmatvedi kokapstrādes un kastu fabrikā “Baltkoks”. Mobilizēts Latviešu leģionā. 1944. gada rudenī kā leģiona mediķis ar kuģi pārvietots no Rīgas, nonāca Vācijā.

Saskaņā ar laikabiedru liecībām hokejista gaitas bija uzsācis sporta biedrībā “Union”. No 20. gs. 30. gadu vidus valsts hokeja turnīros startēja “Universitātes Sporta” hokeja komandās (1935/1936–1939/1940), spēlējot gan pirmās komandas sastāvā Latvijas un Rīgas hokeja meistarsacīkstēs jeb čempionātos, gan “Universitātes Sports-2” sastāvā Latvijas 2. klases čempionātā. “Universitātes Sporta” pirmajā komandā debitēja 23.02.1936. Rīgas čempionāta spēlē. Komandas sastāvā divas reizes kļuva par valsts meistaru jeb čempionu (1937, 1940). “Universitātes Sporta” pirmās komandas sastāvā A. Ansons bija galvenokārt otrais vārtsargs un pie spēlēšanas tika laikā, kad komandai nebija pieejams pamatvārtsargs Roberts Lapainis, kurš bija arī A. Ansona hokeja skolotājs.

Latvijas hokeja valstsvienības komplektētāju redzeslokā A. Ansons nonāca jau 1938. gadā, kad viņš bija iekļauts Latvijas otrās izlases sastāvā plānotajām, bet nenotikušajām izbraukuma spēlēm Lietuvā. 1939. gadā A. Ansons spēlēja Latvijas jaunatnes hokeja izlasē, bet 1940. gadā debitēja Latvijas hokeja izlasē. Sargāja vārtus vienā oficiālā valstu sacīkstē – 27.01.1940. Tallinā pret Igaunijas izlasi (uzvara 4:0), kā arī piedalījās Latvijas izlases spēlē pret Tallinas Sport (24.01.1940. Rīgā; uzvara 3:0) un Rīgas hokeja izlases sastāvā t. s. pilsētu sacīkstē Rīga–Tērbata (28.01.1940. Tērbata; uzvara 7:1).

1940./1941. gadā, padomju okupācijas sezonā, RDKA (Рижский Дом Красной Армии, Sarkanās armijas Rīgas nams) vienības sastāvā startēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) hokeja čempionātā un piedalījās izbraukuma spēlēs Kauņā. Pēc tam nacistiskās okupācijas laikā divas sezonas (1941/1942, 1942/1943) spēlēja atjaunotā “Universitātes Sporta” komandās – gan pirmajā, gan otrajā. 1942. gadā “Universitātes Sporta” sastāvā uzvarēja nacistiskās okupācijas laika Latvijas čempionātā.

Īpaši pamanāmi A. Ansona hokejista sniegums izcēlās pēc Otrā pasaules kara Rietumvācijā, kur viņš aizvadīja desmit sezonas un kļuva par vienu no labākajiem hokeja vārtsargiem. Trīs sezonas (1946/1947–1948/1949) A. Ansons bija HC Augsburg (HCA, saukta “Dzeltenie tīģeri”, Letten Mannschaft, “Latviešu komanda”) vārtsargs. HCA sastāvā 1948. gadā kļuva par Dienvidvācijas hokeja čempionu. Līdztekus startam HCA komandā A. Ansons 1946./1947. gada sezonā spēlēja arī latviešu, igauņu un lietuviešu hokejistu vienībā HC Baltica Rietumvācijā, kā arī 12.1947. startēja no latviešiem komplektētās komandas jeb trimdas latviešu hokeja izlases sastāvā starptautiskā turnīrā Garmišā-Partenkirhenē, Vācijā.

1948./1949. gada sezonas laikā A. Ansons pārcēlās no HCA uz EV Tegernsee (EV – Eishockeyverein, hokeja biedrība) vienību, bet 1949. gada rudenī – uz Bādnauheimu, kur septiņas sezonas (1949/1950–1955/1956) spēlēja VfL Bad Nauheim komandā (VfL – Verein für Leibesübungen, vingrošanas biedrība; saukta “Sarkanie velni”).

A. Ansons bija neliela auguma, ļoti izveicīgs, pašaizliedzīgs un bezbailīgs hokeja vārtsargs. Komandas biedri augstu vērtēja viņa nosvērtību un mierīgumu. Sava akrobātiskā snieguma un lokanības dēļ A. Ansons Rietumvācijā izpelnījās iesauku Gummimann (‘gumijas vīrs’).

Arī vēlākos gados par 20. gs. 40.–50. gados Vācijas hokejā demonstrēto sniegumu saņēma agrāk pārstāvēto Vācijas klubu pārstāvju atzinību. Ar izcilību aizvadītais laiks vācu hokejā 20. gs. 50. gadu otrajā pusē novērtēts ar Rietumvācijas hokeja federācijas pasniegto zelta medaļu. Ar godu A. Ansona vārdu piemin Augsburgas un Bādnauheimas hokeja klubu vēstures aprakstos.

20. gs. 40.–50. gadu trimdas latviešu presē un latviešu sabiedrībā tika vērtēts kā viens no sava laika izcilākajiem latviešu hokejistiem.

20. gs. 50. gados strādāja Bādnauheimas sanatorijā, kur sagatavoja minerālūdens peldes pacientiem. Pēc hokejista gaitu beigšanas 1956. gadā pārcēlās no Rietumvācijas uz ASV, apmetās Grandrepidsā, kur strādāja piensaimniecības uzņēmumā Joppe’s Dairy Co.