Ķoderu pilskalna plakuma ziemeļaustrumu malā izpētīts 4 x 6 m liels laukums. Kultūrslānis pārsvarā bija 0,5–0,95 m biezs, bet dziļākajā vietā sasniedza 1,64 m. Lielākoties tas sastāvēja no tumši pelēkas grantainas smilts, kurā atradās keramikas fragmenti, dzīvnieku kauli un citi atradumi. Atklātas arī celtniecības liecības.
Izrakumu laukuma dienvidaustrumu malā tumši pelēkajā kultūrslānī 3 x 1,1 m lielā platībā iezīmējās taisnstūrveida formas celtnes vieta. Tā turpinājās arī ārpus laukuma, līdz ar to pilns celtnes izmērs nav zināms. Celtnes vieta bija 0,15–0,2 m iedziļināta, viscaur pildīta ar tumšu keramikas, dzīvnieku kaulu un māla apmetuma fragmentu piesātinātu kultūrslāni. Izrakumu laukuma ziemeļaustrumu daļā zem tumši pelēkā kultūrslāņa tika atsegts mākslīgi veidots dzeltenbrūnu smilšu slānis. Tas uz nogāzes pusi kļuva arvien biezāks, izrakumu laukumā sasniedzot 0,4 m biezumu. Smilšu slānis klāts, lai līdzinātu kalna virsmu, palielinot apbūvējamo platību. Pie nogāzes šajā slānī iezīmējās ieapaļas formas iedziļinājums, kas, visticamāk, bijis kādas celtnes puspagrabs vai saimniecības bedre. Arī šis objekts turpinājās ārpus izrakumu laukuma, taču varēja noteikt, ka bedre caurmērā bijusi aptuveni 2 m liela ar noapaļotu apakšu, kas sasniedza 1,38 m dziļumu. Tās pildījumā bija tumša, pelēkbrūna smilts ar vairākiem gaišāku smilšu starpslāņiem. Gan pašā bedrē, gan blakus tai konstatētas lielāku degušu koku paliekas un atsevišķi akmeņi. Tāpat atklātas vairākas senlietas (krama atšķilas, bronzas važiņas fragments u. c.), keramikas fragmenti un dzīvnieku kauli. Izpētot šo bedri, atklājās, ka zem tās 0,2–0,3 m biezumā turpinājās gaiši dzeltenais smilšu slānis, atkārtojot bedres ieapaļo apakšu. Iespējams, gan celtnes vieta, gan atklātais iedziļinājums bijuši saistīti.
Izrakumos kopumā iegūta 71 senlieta, kas raksturīga vēlajam dzelzs laikmetam, īpaši 11.–12. gs. Starp tām ir vairākas rotas vai to fragmenti: no kaula izgatavots nazīša formas piekariņš, no bronzas veidots zoomorfas formas un zvanveida piekariņš, bronzas važiņu fragmenti, stikla masas krellītes un citi. Tāpat iegūti ar saimniecību un iedzīvi saistāmi priekšmeti: kaula adata, kaula rūceņi, māla tīģeļu un akmens galodu fragmenti, dzelzs naža asmens daļa, dzelzs piesis un citi. Atklāta arī viena sudraba denāra puse.
Kaula piekars – nazītis. Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–13. gs.
Fotogrāfe O. Landa Lagzdiņa. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
No pilskalna izpētē iegūtajiem 889 keramikas fragmentiem precīzāk raksturojami 619. Visvairāk pārstāvēta t. s. agrā ripas keramika (61,87 %), kas Latvijas teritorijā izplatījās, sākot ar 11. gs. Bezripas keramikas fragmenti lielākoties ir ar apmestu un gludu virsmas apdari, bet iegūti arī vairāki ar gludinātu/spodrinātu, nagiekniebumiem rotātu un švīkātu virsmas apdari. Papildu senlietām un keramikai izrakumos atklāti māla apmetuma gabali, dzīvnieku kauli un zivju asakas, kā arī daži dzelzs ieguves sārņi.
Ķoderu pilskalnā atrastie pāris švīkātās un t. s. agrās apmestās bezripas keramikas fragmenti liecina, ka apdzīvotība šajā vietā varētu būt aizsākusies jau vēlajā bronzas laikmetā (1100.–500. gadā p. m. ē.). Taču vairums pārējo liecību, tostarp atklātās celtniecības paliekas, attiecināmas uz vēlā dzelzs laikmeta otro pusi (11.–12. gs.). Šajā laikā pilskalnu, visticamāk, apdzīvojuši lībieši. Precīzāk par objekta hronoloģiju un etnokulturālo piederību varētu spriest, atklājot ar pilskalnu saistītas apbedījumu vietas. Pagaidām tādas nav zināmas.
