AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 9. jūlijā
Elīna Guščika

Ķoderu pilskalns

arī Lielā vīra gulta
dzelzs laikmeta nocietināta dzīvesvieta Ogres novada Suntažu pagastā aptuveni 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām un 300 m uz dienvidrietumiem no Dēliņu mājām starp Mazās Juglas upi un ceļu Rīga–Ērgļi; atrodas privātīpašumā

Saistītie šķirkļi

  • dzelzs laikmets
  • dzelzs laikmets Latvijas teritorijā
Ķoderu pilskalns no ceļa Rīga–Ērgļi. Suntažu pagasts, 14.04.2019.

Ķoderu pilskalns no ceļa Rīga–Ērgļi. Suntažu pagasts, 14.04.2019.

Fotogrāfs Gints Ajausks.

Satura rādītājs

  • 1.
    Apzināšanas un pētniecības vēsture
  • 2.
    Mūsdienu stāvoklis
  • 3.
    Teikas par pilskalnu
  • 4.
    Nozīme pētniecībā
  • 5.
    Nozīme tūrismā
  • Multivide 13
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Apzināšanas un pētniecības vēsture
  • 2.
    Mūsdienu stāvoklis
  • 3.
    Teikas par pilskalnu
  • 4.
    Nozīme pētniecībā
  • 5.
    Nozīme tūrismā
Apzināšanas un pētniecības vēsture

Ķoderu pilskalns, tiek pieļauts, literatūrā pirmo reizi minēts jau 16. gs. beigās, identificējot to ar Franča Nīenstedes (Franz Nyenstede) aprakstīto pilskalnu pie Suntažu upītes. Tomēr droša pamatojuma šim pieņēmumam nav. Plašāka pētnieku uzmanība Ķoderu pilskalnam pievērsta 19. gs., kad to savos darbos pieminējis Frīdrihs Krūze (Friedrich Karl Hermann Kruse), Augusts Bīlenšteins (August Bielenstein) un citi. Pirmo detalizēto pilskalna aprakstu sniedzis Ernests Brastiņš 1925. gadā. Viņš arī veicis tā topogrāfisko uzmērīšanu. Vēlāk pilskalns regulāri apsekots, un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā nodoti vairāki pilskalnā iegūti savrupatradumi. Arheoloģiskie izrakumi Ķoderu pilskalnā notikuši 2015. gadā. Piedaloties Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studentiem, Elīnas Guščikas vadībā izpētīts 24 m2 liels laukums pilskalna plakumā, kā arī veikti zondējumi apkārt pilskalnam.

Literatūrā jau kopš 19. gs. lielākās diskusijas bijušas par Ķoderu pilskalna iespējamo saistību ar viduslaiku rakstītajos avotos minētām vietām. Tas identificēts gan kā Jersika (Gersicke, Gercike), gan Remīne (castre Remin, Remyn), gan Suntažu pils (Sundesel castrum). Pamatojoties uz vēsturiskās ģeogrāfijas analīzi, šobrīd minētie pieņēmumi ir noraidīti.

Mūsdienu stāvoklis

Ķoderu pilskalns ierīkots Mazās Juglas upes labajā krastā, tam paralēli esošā kalna grēdā – t. s. Kangaru kalnos. Par pilskalna nocietinājumiem ziemeļaustrumu un dienvidrietumu pusē izmantotas dabiski stāvās kalna grēdas malas. Savukārt gan ziemeļrietumu, gan dienvidaustrumu pusē pilskalns, pārrokot grēdu, mākslīgi nocietināts ar grāvi un valni. Kopumā pilskalns ir aptuveni 120 x 80 m liels, bet kalna grēdas virspusē ierīkotais pilskalna plakums – 60 x 25 m. Plakuma augstums no kalna grēdas pakājes ir 15–20 m, un tas ir aptuveni 3–4 m augstāks nekā tālākā kalna grēda, kas tupinās abās pilskalna pusēs. Vaļņi ir 15 x 20 m un 20 x 30 m lieli. Virs pilskalna plakuma tie paceļas 3–3,5 m augstumā, bet no grāvju puses sasniedz 9–9,5 m augstumu. Kādreizējā pilskalna uzejas vieta reljefā nav nosakāma.

Pilskalna nogāzes ir apaugušas ar kokiem un krūmiem, taču plakumā ir skrajš koku mežs, ļaujot dabā skaidri redzēt reljefa formas. Pilskalnā ved neliela taka, kas ierīkota gar ziemeļrietumu valni un augšup pa dienvidrietumu nogāzi.

Ķoderu pilskalns ar 2015. gada izrakumu laukuma vietu.

Ķoderu pilskalns ar 2015. gada izrakumu laukuma vietu.

Autore Elīna Guščika. 

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumu aina. Suntažu pagasts, 09.07.2015.

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumu aina. Suntažu pagasts, 09.07.2015.

Fotogrāfe Elīna Guščika.

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumos atklātā celtnes vieta. Suntažu pagasts, 21.07.2015.

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumos atklātā celtnes vieta. Suntažu pagasts, 21.07.2015.

Fotogrāfe Elīna Guščika.

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumos atklātais iedziļinātais objekts. Suntažu pagasts, 23.07.2015.

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumos atklātais iedziļinātais objekts. Suntažu pagasts, 23.07.2015.

Fotogrāfe Elīna Guščika.

Bronzas zoomorfais piekars. Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–13. gs.

Bronzas zoomorfais piekars. Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–13. gs.

Fotogrāfe O. Landa Lagzdiņa. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Dzelzs radze – ledus piesis. Suntažu Ķoderu pilskalns, 13.–15. gs.

Dzelzs radze – ledus piesis. Suntažu Ķoderu pilskalns, 13.–15. gs.

Fotogrāfe O. Landa Lagzdiņa. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Kaula rūcenis. Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–14. gs.

Kaula rūcenis. Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–14. gs.

Fotogrāfe O. Landa Lagzdiņa. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Teikas par pilskalnu

Ar Ķoderu pilskalnu saistās vairākas teikas, kas lielākoties vēsta par Kangaru kalnu izcelsmi. Tajās visās darbojas milzis jeb Lielais vīrs, un pilskalns ir šī Lielā vīra gulta. Piemēram, kādā teikā teikts, ka vecos laikos dzīvojis milzis, kura gultasvieta Kangaros vēl tagad redzama. Tas katru dienu gājis cauri purvam uz Rīgu pēc sāls ēdienam. Reiz tas paņēmis līdzi smilšu maisu un, ejot pāri purvam, nobēris sev sausu ceļu. Tā cēlušies Kangaru kalni. 

Nozīme pētniecībā

Ķoderu pilskalna plakuma ziemeļaustrumu malā izpētīts 4 x 6 m liels laukums. Kultūrslānis pārsvarā bija 0,5–0,95 m biezs, bet dziļākajā vietā sasniedza 1,64 m. Lielākoties tas sastāvēja no tumši pelēkas grantainas smilts, kurā atradās keramikas fragmenti, dzīvnieku kauli un citi atradumi. Atklātas arī celtniecības liecības.

Izrakumu laukuma dienvidaustrumu malā tumši pelēkajā kultūrslānī 3 x 1,1 m lielā platībā iezīmējās taisnstūrveida formas celtnes vieta. Tā turpinājās arī ārpus laukuma, līdz ar to pilns celtnes izmērs nav zināms. Celtnes vieta bija 0,15–0,2  m iedziļināta, viscaur pildīta ar tumšu keramikas, dzīvnieku kaulu un māla apmetuma fragmentu piesātinātu kultūrslāni. Izrakumu laukuma ziemeļaustrumu daļā zem tumši pelēkā kultūrslāņa tika atsegts mākslīgi veidots dzeltenbrūnu smilšu slānis. Tas uz nogāzes pusi kļuva arvien biezāks, izrakumu laukumā sasniedzot 0,4 m biezumu. Smilšu slānis klāts, lai līdzinātu kalna virsmu, palielinot apbūvējamo platību. Pie nogāzes šajā slānī iezīmējās ieapaļas formas iedziļinājums, kas, visticamāk, bijis kādas celtnes puspagrabs vai saimniecības bedre. Arī šis objekts turpinājās ārpus izrakumu laukuma, taču varēja noteikt, ka bedre caurmērā bijusi aptuveni 2 m liela ar noapaļotu apakšu, kas sasniedza 1,38 m dziļumu. Tās pildījumā bija tumša, pelēkbrūna smilts ar vairākiem gaišāku smilšu starpslāņiem. Gan pašā bedrē, gan blakus tai konstatētas lielāku degušu koku paliekas un atsevišķi akmeņi. Tāpat atklātas vairākas senlietas (krama atšķilas, bronzas važiņas fragments u. c.), keramikas fragmenti un dzīvnieku kauli. Izpētot šo bedri, atklājās, ka zem tās 0,2–0,3 m biezumā turpinājās gaiši dzeltenais smilšu slānis, atkārtojot bedres ieapaļo apakšu. Iespējams, gan celtnes vieta, gan atklātais iedziļinājums bijuši saistīti.

Izrakumos kopumā iegūta 71 senlieta, kas raksturīga vēlajam dzelzs laikmetam, īpaši 11.–12. gs. Starp tām ir vairākas rotas vai to fragmenti: no kaula izgatavots nazīša formas piekariņš, no bronzas veidots zoomorfas formas un zvanveida piekariņš, bronzas važiņu fragmenti, stikla masas krellītes un citi. Tāpat iegūti ar saimniecību un iedzīvi saistāmi priekšmeti: kaula adata, kaula rūceņi, māla tīģeļu un akmens galodu fragmenti, dzelzs naža asmens daļa, dzelzs piesis un citi. Atklāta arī viena sudraba denāra puse.

No pilskalna izpētē iegūtajiem 889 keramikas fragmentiem precīzāk raksturojami 619. Visvairāk pārstāvēta t. s. agrā ripas keramika (61,87 %), kas Latvijas teritorijā izplatījās, sākot ar 11. gs. Bezripas keramikas fragmenti lielākoties ir ar apmestu un gludu virsmas apdari, bet iegūti arī vairāki ar gludinātu/spodrinātu, nagiekniebumiem rotātu un švīkātu virsmas apdari. Papildu senlietām un keramikai izrakumos atklāti māla apmetuma gabali, dzīvnieku kauli un zivju asakas, kā arī daži dzelzs ieguves sārņi.

Ķoderu pilskalnā atrastie pāris švīkātās un t. s. agrās apmestās bezripas keramikas fragmenti liecina, ka apdzīvotība šajā vietā varētu būt aizsākusies jau vēlajā bronzas laikmetā (1100.–500. gadā p. m. ē.). Taču vairums pārējo liecību, tostarp atklātās celtniecības paliekas, attiecināmas uz vēlā dzelzs laikmeta otro pusi (11.–12. gs.). Šajā laikā pilskalnu, visticamāk, apdzīvojuši lībieši. Precīzāk par objekta hronoloģiju un etnokulturālo piederību varētu spriest, atklājot ar pilskalnu saistītas apbedījumu vietas. Pagaidām tādas nav zināmas.

Nozīme tūrismā

Ķoderu pilskalns ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pilskalna izteiksmīgās un iespaidīgās reljefa formas labi pamanāmas no ceļa Rīga–Ērgļi. Pilskalnu ir salīdzinoši viegli sasniegt, pārejot lauku ceļa malā. Pie tā novietots informatīvs apraksts. Par pilskalnu vēsta arī stends, kas izvietots pie netālu esošās Lielo Kangaru dabas takas.

Multivide

Ķoderu pilskalns no ceļa Rīga–Ērgļi. Suntažu pagasts, 14.04.2019.

Ķoderu pilskalns no ceļa Rīga–Ērgļi. Suntažu pagasts, 14.04.2019.

Fotogrāfs Gints Ajausks.

Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes pilskalnu uzmērošanas ekspedīcijas nometne Ķoderu pilskalna pakājē. Rīgas apriņķa Suntažu pagasts, 1925. gads.

Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes pilskalnu uzmērošanas ekspedīcijas nometne Ķoderu pilskalna pakājē. Rīgas apriņķa Suntažu pagasts, 1925. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Sams. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Skats uz Ķoderu pilskalnu Rīgas apriņķa Suntažu pagastā. 1925. gads.

Skats uz Ķoderu pilskalnu Rīgas apriņķa Suntažu pagastā. 1925. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Sams. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Ainava Ķoderu pilskalna apkārtnē. Rīgas apriņķa Suntažu pagasts, 11.06.1925.

Ainava Ķoderu pilskalna apkārtnē. Rīgas apriņķa Suntažu pagasts, 11.06.1925.

Fotogrāfs Mārtiņš Sams. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Ķoderu pilskalns ar 2015. gada izrakumu laukuma vietu.

Ķoderu pilskalns ar 2015. gada izrakumu laukuma vietu.

Autore Elīna Guščika. 

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumu aina. Suntažu pagasts, 09.07.2015.

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumu aina. Suntažu pagasts, 09.07.2015.

Fotogrāfe Elīna Guščika.

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumos atklātā celtnes vieta. Suntažu pagasts, 21.07.2015.

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumos atklātā celtnes vieta. Suntažu pagasts, 21.07.2015.

Fotogrāfe Elīna Guščika.

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumos atklātais iedziļinātais objekts. Suntažu pagasts, 23.07.2015.

Ķoderu pilskalna 2015. gada izrakumos atklātais iedziļinātais objekts. Suntažu pagasts, 23.07.2015.

Fotogrāfe Elīna Guščika.

Bronzas zoomorfais piekars. Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–13. gs.

Bronzas zoomorfais piekars. Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–13. gs.

Fotogrāfe O. Landa Lagzdiņa. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Bronzas stienīšu važiņa. Suntažu Ķoderu pilskalns, 11.–13. gs.

Bronzas stienīšu važiņa. Suntažu Ķoderu pilskalns, 11.–13. gs.

Fotogrāfe O. Landa Lagzdiņa. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Dzelzs radze – ledus piesis. Suntažu Ķoderu pilskalns, 13.–15. gs.

Dzelzs radze – ledus piesis. Suntažu Ķoderu pilskalns, 13.–15. gs.

Fotogrāfe O. Landa Lagzdiņa. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Kaula rūcenis. Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–14. gs.

Kaula rūcenis. Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–14. gs.

Fotogrāfe O. Landa Lagzdiņa. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Kaula piekars – nazītis.	Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–13. gs.

Kaula piekars – nazītis. Suntažu Ķoderu pilskalns, 12.–13. gs.

Fotogrāfe O. Landa Lagzdiņa. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 

Ķoderu pilskalns no ceļa Rīga–Ērgļi. Suntažu pagasts, 14.04.2019.

Fotogrāfs Gints Ajausks.

Saistītie šķirkļi:
  • Ķoderu pilskalns
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • dzelzs laikmets
  • dzelzs laikmets Latvijas teritorijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Brastiņš, E., Latvijas pilskalni. Vidzeme, Rīga, 1930, 56.–57. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Guščika, E., ‘Arheoloģiskā izpēte Ķoderu pilskalnā 2015. gadā’, Arheologu pētījumi Latvijā 2014. un 2015. gadā, Rīga, Nordik, 2016, 37.–41. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Urtāns, J. un Zirne, S., ‘Arheoloģijas pieminekļi’, Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi, Rīga, Jumava, 2018, 72–76. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Vasks, A., ‘Latvijas pilskalnu izpētes gaita’, Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, nr. 4, 2005, 9.–45. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Elīna Guščika "Ķoderu pilskalns". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/170219-%C4%B6oderu-pilskalns (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/170219-%C4%B6oderu-pilskalns

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana